ĪSUMĀ:
Gruzijā pašlaik notiekošie iedzīvotāju protesti sākās 28. novembrī pēc tam, kad premjerministrs Iraklijs Kobahidze paziņoja, ka Gruzija līdz 2028. gada beigām atsakās no iestāšanās sarunām ar Eiropas Savienību (ES).
Kobahidze to pamatoja ar nepieciešamību labāk sagatavoties iestāšanās sarunām, taču daudzi gruzīni ir pārliecināti, ka valdošā partija “Gruzijas sapnis” dara visu iespējamo, lai Gruzija paliktu Krievijas ietekmes zonā.
“Gruzijas sapnis” monopolizē varu
“Gruzijas sapņa” lēmums par iestāšanās sarunu nesākšanu nāca pēc tam, kad oktobrī notikušajās parlamenta vēlēšanās oligarha Bidzinas Ivanišvili kontrolētā partija ar viltu nodrošināja sev uzvaru.
Gan priekšvēlēšanu kampaņas laikā, gan vēlēšanu dienā “Gruzijas sapnis” izmantoja administratīvos resursus, lai panāktu sev vēlamu rezultātu. Neatkarīgie novērotāji ziņoja par balsu viltošanas un pirkšanas gadījumiem.
Gruzijas un ES attiecības bija pamatīgi sašķobījušās jau kopš pavasara, kad par spīti plašiem protestiem parlaments pieņēma tā dēvēto “ārvalstu aģentu” likumu, kura mērķis ir ierobežot mediju un nevalstisko organizāciju darbību. Likums faktiski bija kopija līdzīgam likumam, ko pirms vairākiem gadiem pieņēma Krievijā.
Reaģējot uz “Gruzijas sapņa” rīcību, ES jūlijā iesaldēja iestāšanās sarunas ar Tbilisi un apturēja desmitiem miljoniem eiro vērtu palīdzību Gruzijai.
Jau vairāk nekā trīs mēnešus visā Gruzijā turpinās protesti pret valdības lēmumu apturēt Gruzijas virzību uz ES. Visplašākās demonstrācijas norisinās pie parlamenta ēkas Rustaveli prospektā Tbilisi.
Šo kauju nedrīkst zaudēt
Sazvanīta pirms dažām dienām, Tbilisi dzīvojošā žurnāliste Anna Gvarišvili pastāstīja, kāda pašlaik ir situācija galvaspilsētā: “Ir vairāk vai mazāk mierīgi. Ja salīdzina ar novembri, tad ir mierīgāk, bet cietumos joprojām atrodas vairāk nekā 50 politieslodzīto. Valdība pieņem jaunus likumus, lai ierobežotu mediju un vārda brīvību. Mēs pašlaik novērojam klusu autoritārisma nostiprināšanos.”
Protesti vairs nav tik masveidīgi kā pirmajās nedēļās pēc to sākuma, taču joprojām ik vakaru cilvēki dodas ielās, lai paustu savu nostāju. Gruzijas opozīcijas politiķis Zurabs Džaparidze sarunā ar Latvijas Radio sacīja, ka protestētāju galvenā motivācija ir nodrošināt labāku nākotni saviem bērniem.
“Šie cilvēki vēlas, lai viņu bērni dzīvotu Eiropas valstī. Vairākums no viņiem zina, kas ir Krievija. Daudzi vecākās paaudzes iedzīvotāji ir piedzīvojuši Padomju Savienību, viņi to atceras un nevēlas atgriezties tajos laikos.
Viņi vēlas, lai viņu bērni dzīvotu normālā, stabilā, mierīgā un attīstītā Eiropas valstī. Tāpēc viņi protestē. Viņi apzinās – ja mēs tagad zaudēsim šo kauju, tad Gruzijai būs ļoti grūti atgūties,” sacīja Džaparidze.
Tbilisi dzīvojošā latviete Dace Džavašvili ar vīru regulāri piedalās protestos. Dace domā, ka tas ir jādara, jo nav citu iespēju: “Tad alternatīva ir atgriezties kaut kādā Padomju Savienībā, Baltkrievijā, dzīvot diktatūrā. Cilvēki saka: runā tagad, protestē tagad, jo vēlāk būs par vēlu – visus paņems pie krāgas, arī tos, kuri tagad klusē. Nav izvēles.”
Protestētāju mērķi vēl nav sasniegti
Arī Anna Gvarišvili piebilda, ka protesti pagaidām ir vienīgais līdzeklis, lai stātos pretī “Gruzijas sapnim”. “Mūsu mērķi vēl nav sasniegti. Mēs teicām, ka protestēsim tik ilgi, kamēr netiks sarīkotas jaunas vēlēšanas un neatbrīvos visus politieslodzītos. Tāds ir mūsu plāns. Kamēr nebūs jaunas vēlēšanas un visi politieslodzītie nebūs mājās vai kopā ar mums ielās, tikmēr gruzīnu tauta dosies uz Rustaveli prospektu vai jebkuru citu ielu, lai turpinātu protestēt,” Anna ir kareivīgi noskaņota.
Tbilisi dzīvojošā žurnāliste Anna Gvarišvili protesta akcijā Foto: Anna Gvarišvili
Dace Džavašvili pastāstīja, ka Tbilisi ik vakaru daļa protestētāju savācas pie valdības kontrolētās televīzijas ēkas, lai no turienes dotos uz parlamenta ēku, pie kuras ir sapulcējušies pārējie demonstranti.
Rustaveli prospektā ir izvietotas daudzas videonovērošanas kameras ar sejas atpazīšanas tehnoloģiju, tāpēc cilvēki dažādos veidos mēģina slēpt savu seju. Valdība nesen pieņēma likumu, kas aizliedz bloķēt ceļus, par ko draud sods līdz 5000 laru (1664 eiro).
Tomēr cilvēki nebaidās no represijām un turpina piedalīties demonstrācijās arī tad, ja viņi ir saņēmuši paziņojumus par piespriesto soda naudu, ko daudzi gruzīni nevar samaksāt.
Dace Džavašvili sacīja, ka mītiņos ir iespēja satikt līdzīgi domājošus cilvēkus: “Ir patīkami satikt normāli domājošus cilvēkus. Uzmundrina tas, ka izej vakarā uz ielas un redzi, ka tur atkal ir cilvēki.
Pagājušajā mēnesī notika kādas trīs lielas protesta akcijas, kurās piedalījās daudz cilvēku. Tad ir mazliet foršāka sajūta, [jo apzinies] ka joprojām ir daudz cilvēku, kuri domā, ka Gruzija neiet pareizajā virzienā un mēs negribam dzīvot tādā valstī.”
Cilvēki ļoti jūt līdzi Ukrainai
Uz jautājumu, vai protesti varētu norimt, Zurabs Džaparidze atbildēja, ka nelielas bažas ir, taču viņš tam netic. “Šie cilvēki saprot, ka viņiem nav, kurp doties, šī ir viņu valsts, un viņi saprot, ka šī valsts atgriežas Krievijas kontrolē, tāpēc viņi protestē. Taču es vēlētos labāku sadarbību un vienotību starp opozīcijas partijām.
Mēs spējam saskaņoti darboties, kad runa ir par saziņu ārpus valsts, kad runa ir par saziņu ar Latviju vai citām valstīm vai Eiropas Savienības institūcijām, bet valsts iekšienē mums vajadzētu būt saskaņotākiem,” sacīja Džaparidze.
Savukārt Anna Gvarišvili ir pārliecināta, ka, iestājoties pavasarim un siltākam laikam, ielās atkal būs vairāk cilvēku un protesti kļūs tikpat skaļi kā novembrī. Tomēr bažas rada starptautiskais fons: “Esmu pārliecināta – ja mēs turpināsim miermīlīgi pretoties režīmam, tad tas galu galā sabruks. Bet mums ir vajadzīga arī zināma veiksmes deva, jo viss, kas notiek pasaulē, protams, ietekmē arī mūs. Tas nemaina mūsu plānu.
Neatkarīgi no tā, kas notiek Ukrainā, mums ir jāturas pie sava plāna, lai gāztu šo valdību, bet tas daudz ko maina, tas visu sarežģī.”
Arī Dace Džavašvili sacīja, ka ASV prezidenta Donalda Trampa mēģinājumi izdabāt Krievijai un piespiest Ukrainu piekrist neizdevīgam mieram rada milzīgu satraukumu Gruzijas iedzīvotājos.
“Protestētāji Gruzijā ļoti jūt līdzi Ukrainai. Man šķiet, ka galvenais ir sakaut Krieviju, un tad arī Gruzijas jautājums atrisināsies. Tagad “Gruzijas sapnis” un viņu propagandisti visi ir ļoti laimīgi un nespēj slēpt savu sajūsmu. Tas ir ļoti pretīgi. Ukraina vienmēr ir bijusi Gruzijai ļoti tuvs draugs un sabiedrotais, tāpēc tā priecāties par Ukrainas sakāvi, tas ir…”
Gruzīni ir pateicīgi Baltijas valstīm
Zurabs Džaparidze pastāstīja, ka Gruzijas opozīcija ir mēģinājusi nodibināt kontaktus ar Trampa administrāciju, lai saprastu, kāda būs tās politika attiecībā uz Gruziju, taču līdz šim komunikācija nav bijusi veiksmīga.
“Līdz šim mēs neesam redzējuši nekādas pazīmes ASV jaunās administrācijas interesei par Gruziju. Ja skatāmies uz šo administrāciju, tad nekad nevar zināt, kādus lēmumus tā pieņems. Tā var doties jebkurā virzienā. Bet, kamēr nav skaidrs, kāda būs jaunās administrācijas politika saistībā ar Melnās jūras reģiona drošību, Dienvidkaukāzu un konkrēti Gruziju, tikmēr varam tikai cerēt, ka tā būs mums pieņemama.
Mēs zinām, ka arī Gruzijā valdošais režīms mēģina nodibināt saziņas līnijas ar Trampa administrāciju, taču pagaidām arī viņiem nesekmējas,” apgalvoja Džaparidze.
Gruzijā jūt, ka starptautiskā interese par tur notiekošo ir ievērojami noplakusi, taču Dace Džavašvili sacīja, ka gruzīni ir pateicīgi Baltijas valstīm par to, ka tās nav vienaldzīgas pret situāciju Gruzijā: “Es protestu laikā nofotografēju kādas meitenes plakātu, kurā viņa vienkārši pateica paldies Latvijai, Igaunijai un Lietuvai.
Šis atbalsts ļoti spēcina un uzmundrina, un dod kaut kādu cerību, ka ir atbalsts.”
Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi protestētāju plakātā pausta pateicība Baltijas valstīm par atbalstu Foto: Dace Džavašvili
Baltijas valstis šonedēļ sev nevēlamo personu sarakstā iekļāva vairākus desmitus Gruzijas amatpersonu, kuras vainojamas represijās pret protestētājiem. Latvija noteica ieceļošanas aizliegumu 16 personām, kuru vārdus neatklāja.
KONTEKSTS:
Gruzijā nerimst protesti, kamēr strīdīgā ceļā ievēlētais parlaments turpina darbu faktiski vienas partijas sastāvā, jo opozīcija no saviem mandātiem atteikusies. 2024. gada 14. decembrī “Gruzijas sapņa” kontrolētā elektoru kolēģija, kuru opozīcija boikotēja, ievēlēja arī jaunu prezidentu – Mihailu Kavelašvili. Tikmēr līdzšinējā prezidente Salome Zurabišvili solīja strādāt pie atkārtotu vēlēšanu rīkošanas.
2024. gada 28. novembrī valdošā partija “Gruzijas sapnis” paziņoja, ka nolēmusi līdz 2028. gadam atteikties no valsts iestāšanās sarunām ar Eiropas Savienību. Lēmums pieņemts mēnesi pēc parlamenta vēlēšanām, kuras uzskatītas par izšķirošu pagrieziena punktu valsts vēsturē: vai nu turpināt līdzšinējo kursu un nonākt arvien lielākā atkarībā no Krievijas, vai arī panākt valdības maiņu un straujākā tempā virzīties uz pievienošanos Eiropas Savienībai.
Vēlēšanās par uzvarētāju tika pasludināta valdošā prokremliskā partija “Gruzijas sapnis”, savukārt opozīcija uzskata rezultātus par viltotiem un tos neatzīst.
