Iecere tiek skatīta vairāk nekā pusgadu pirms Igaunijā gaidāmajām vēlēšanām.
Igaunijā ilgus gadus tiesības vēlēt pašvaldības bijušas arī Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem.
Pēdējās pašvaldību vēlēšanās pirms četriem gadiem no vēlētāju reģistrā iekļautajiem nepilsoņiem 96 procenti bija Krievijas, Baltkrievijas pilsoņi, kā arī nepilsoņu pasu – jeb sarunvalodā “pelēko pasu” – turētāji.
Krievijas pilsoņu īpatsvars sastādīja 70 000, savukārt nepilsoņu pasu turētāji, kas varēja vēlēt Igaunijas vietvaras – teju 63 000.
Arī Lietuvā ārvalstu pilsoņi drīkst balsot pašvaldību vēlēšanās
Kā atzīmē Igaunijas sabiedriskais medijs, no katras minētās grupas pēdējās pašvaldību vēlēšanās piedalījās apmēram 40 procenti. Igaunija šajā ziņā nav unikāla valsts – arī Lietuvā pašvaldību vēlēšanās drīkst piedalīties ārvalstu pilsoņi.
Pirms diviem gadiem tur notikušajās pašvaldību vēlēšanās piedalījās vairāk nekā 4000 ārvalstu pilsoņu, no kuriem piektā daļa bija Krievijas pilsoņi.
Diskusija par vēlētāju loka ierobežošanu pašvaldību vēlēšanās Igaunijā aktualizējās pagājušajā gadā. Oktobra beigās trīs koalīcijas spēkus pārstāvošie deputāti no Reformu partijas, sociāldemokrātiem un “Igaunijas 200” iesniedza izskatīšanai parlamentā likumprojektu, saskaņā ar kuru tiktu ierobežotas agresorvalstu pilsoņu balsstiesības vietvaru vēlēšanās, bet ļaut piedalīties tajās varētu Eiropas Savienības (ES), NATO valstu pilsoņiem, kā arī cilvēkiem bez noteiktas pilsonības.
Novembrī minētais likumprojekts tika pieņemts pirmajā lasījumā. Iniciatīvas autoru vērtējumā izmaiņas dos balsstiesības pilsoņiem no valstīm, kuras arī ievēro Igaunijas demokrātiskās vērtības.
Mēneša sākumā atbildīgā Rīgikogu komisija atbalstīja šī likumprojekta virzīšanu otrajā lasījumā, noraidot opozīcijas spēku “Igaunijas Konservatīvā tautas partija” un “Tēvzeme” ieceri atņemt balsstiesības gan cilvēkiem bez pilsonības, gan trešo valstu pilsoņiem.
Diskusijas bijušas asas
Aizvadīto mēnešu gaitā lielākās diskusijas bija par tā saukto “pelēko pasu” turētāju jeb nepilsoņu balsstiesību atstāšanu. Vēl gada sākumā koalīcijas partijas apsprieda iespēju liegt balsstiesības nepilsoņiem 2029. gada pašvaldību vēlēšanās.
Otrdien debates parlamentā ilga nedaudz vairāk kā četras stundas. Rīgikogu deputātu diskusijas šīs dienas gaitā atspoguļoja to, kas jau līdz šim ir izskanējis gan par labu virzītajai iecerei, gan arī kritiku. Neiztika arī bez savstarpējiem pārmetumiem partiju starpā.
“Pēc ilgām un saturiskām diskusijām sociāldemokrāti uzskata, ka Igaunijā valsts un pašvaldību vēlēšanās nedrīkst piedalīties agresorvalstu pilsoņi. Vai tā ir steiga, vienkāršota pieeja vai kas cits?
Tomēr cilvēks, kas balsoja par Putinu, rītdien nedrīkst vēlēt pašvaldību.
Šādu sajūtu nevar izmainīt, īpaši uz Ukrainā notiekošā kara fona, kas ilgst trīs gadus un vienu dienu,” uzsvēra valdošo koalīciju pārstāvošais sociāldemokrāts Madis Kallass.
Pretējās domās ir opozīcijā esošās Centra partijas deputāte Anastasija Kovaļenko-Kelvarte.
“Tas, kas tagad notiek, ir skaidrs signāls Igaunijā dzīvojošajiem, kuri uzaudzinājuši šeit dzimušos bērnus, maksājuši nodokļus, ka viņi ir drauds drošībai.
Bez iespējas nākt klajā ar pierādījumiem vai pierādīt mīlestību pret valsti viņi joprojām bez pierādījumiem tiek dēvēti par draudu valsts drošībai.”
Vēl gaidāms trešais lasījums
Opozīcijā esošā Centra partija un Igaunijas Konservatīvā tautas partija rosināja izslēgt šī likumprojekta skatīšanu otrajā lasījumā, taču šo priekšlikumu noraidīja. Minētais likumprojekts otrajā lasījumā ir izskatīts.
Līdz 11. martam vajadzētu iesniegt papildu grozījumus. Savukārt likumprojekta izskatīšana trešajā lasījumā plānota ne ātrāk kā pēc mēneša. Tālākais ir atkarīgs no politisko partiju vienošanās.
Igaunijas prezidents Alars Kariss pirmdien pauda bažas par kārtību, kādā šis jautājums tiek skatīts. Proti, vēlēšanu noteikumu grozīšana pirms balsojuma var ietekmēt uzticību vēlēšanu institūtam.
