Tā izskatās kā apzināta taktika padarīt apjukušus medijus un apjukušu sabiedrību. Nemitīgā virpulī griežas ziņas par skandaloziem un satraucošiem lēmumiem. Eksperti un analītiķi to nepagūst apdomāt un izskaidrot. Un tā ir taktika, kā šādā veidā apstulbināt un pēc tam labāk vadīt sabiedrību, kas nespēj atjēgties.
Vieni no spilgtiem piemēriem bijuši Trampa administrāciijas paziņojumi par tarifiem Kanādai un Meksikai, kas strauji mainījās dažu dienu laikā.
Līdzīga izpausme bija Trampa paziņojums, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis esot “diktators”, bet pēc tam medijiem apgalvojot, ka viņš tā nav teicis.
Tramps neuzskata Krieviju par ienaidnieci
Nav skaidrības, kādas ir Baltā nama “sarkanās līnijas” attiecībā uz kara izbeigšanu Ukrainā. ASV paziņojumi visu laiku mainās. Piemēram, nav pilnībā skaidrs, vai ASV ir totāli pārtraukušas palīdzību Ukrainai ar izlūkdienestu datiem. Vēl svētdien Tramps žurnālistiem izteicās, ka to pamazām atjauno. Arī par militāro palīdzību, cik tālu tā un vai ir apturēta, nav pilnīgi precīzu datu.
Īlons Masks un Donalds Tramps Foto: ZUMAPRESS.com, Aaron Schwartz
Šobrīd vismaz retorikā, kas izskan no Baltā nama, izskatās, ka Trampa administrācija ir gatava izdarīt spiedienu tieši uz Ukrainu, nevis Krieviju, un jau ir “norakstījusi” teritorijas, kuras Krievija ir okupējusi Ukrainā, un spiedīs Ukrainu no tām atteikties.
Ir droši skaidrs, ka Tramps grib panākt ātru pamieru. Vairāku iemeslu dēļ: pirmkārt, viņš to ir apsolījis priekšvēlēšanu kampaņā; otrkārt, Tramps vēlas pasaules atzinību par sasniegumiem un runas par Nobela Miera prēmiju nav gluži izdomāts stāsts.
Treškārt, Tramps, atsķirībā no vecajiem republikāņiem, redz Krieviju nevis kā ienaidnieku, bet gan kā sadarbības partneri, ar ko tirgoties un kopā veidot koalīciju pret Ķīnu. Ukraina, kas viņa izpratnē negrib beigt karu, ir tikai šķērslis un traucē.
Arī runājot par personālijām, Trampam patīk autoritāri vadītāji. Tam ir arī vēsturiskas saknes, par Baidena dēla biznesu Ukrainā un spiediena izdarīšanu uz Zelenski, kas Trampam teju maksāja impīčmentu, bet kopumā viņš ir politiķis, kurš veido attiecības, vadoties pēc personiskajām simpātijām.
Agresīva komunikācija
Apjukumu un arī komunikācijas kultūras trūkumus, kas tagad nāk no ASV valdības, spilgti apliecināja arī nedēļas nogalē notikusī sarakste ar Polijas ārlietu ministru platformā “X”.
Trampa līdzgaitnieka Īlona Maska paziņojumi, ka Ukrainai var atslēgt “Starlink” satelīta sistēmas, kas ir būtiskas Ukrainas frontei, radīja milzīgu satraukumu un asu Polijas reakciju.
Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis norādīja Maskam, ka Polija maksā par šo pakalpojumu 50 miljonu dolāru gadā, un ja “Starlink” kļūs neuzticams, Polija meklēs citu pakalpojumu.
Uz ko Masks atbildēja: “Esi kluss, mazo cilvēk, jo jūs maksājat tikai mazu daļu un “Starlinkam” nav aizstājēju.”
Pēc tam vēl sekoja ASV valsts sekretāra Marko Rubio tvīts, ka tā nav patiesība un ka Polijai vajadzētu būt pateicīgai, jo ja Ukrainai nebūtu “Starlink”, Krievijas armija jau būtu pie Polijas robežām.
Tā ir ļoti rupja un lielas valsts vadītāju un administrācijas necienīga komunikācija, un maz ticams, ka tuvākajā laikā šeit sagaidīsim pavērsienu.
