Sestdien beidzās Izraēlas un “Hamās” noslēgtā pamiera pirmais posms. Abas puses vēl nav vienojušās par otro posmu, kurā “Hamās” būtu jāatbrīvo desmitiem atlikušo ķīlnieku apmaiņā pret Izraēlas spēku izvešanu un ilgstošu uguns pārtraukšanu.
Izraēla iepriekš svētdien paziņoja, ka tā atbalsta ASV prezidenta īpašā sūtņa Tuvo Austrumu jautājumos Stīva Vitkofa priekšlikumu pagarināt pamiera pirmo posmu līdz marta beigām, lai tas turpinātos musulmaņu svētā mēneša ramadāna un ebreju Lieldienu laikā.
Saskaņā ar šo priekšlikumu “Hamās” pirmajā dienā būtu jāatbrīvo pusi no ķīlniekiem, bet pārējos – kad tiktu panākta vienošanās par pastāvīgu pamieru, paziņoja Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu birojs.
Kopumā pamiera pirmajā fāzē, kas sākās 19. janvārī, “Hamās” atbrīvoja vairāk nekā 30 izraēliešu ķīlniekus, bet Izraēla atļāva ievest Gazā pirmās nepieciešamības lietas, piemēram, pārtiku, tīru dzeramo ūdeni un medikamentus.
“Hamās” vēlas, lai sāktos pamiera otrā fāze, kas paredz atbrīvot visus izraēliešu gūstekņus apmaiņā pret Izraēlas karaspēka pilnīgu izvešanu no Gazas un ilgstošu uguns pārtraukšanu. Sarunām par otro fāzi vajadzēja sākties pirms mēneša, taču tas nav noticis.
Eiropas Savienība kritizēja “Hamās” par nevēlēšanos pagarināt pamiera pirmo fāzi un nosodīja Izraēlu par palīdzības Gazai bloķēšanu.
KONTEKSTS:
2023. gada 7. oktobrī “Hamās” sarīkoja slaktiņu Izraēlā, noslepkavojot ap 1200 cilvēku, no kuriem absolūtais vairākums bija civilpersonas. Vēl aptuveni 250 cilvēkus, tajā skaitā sievietes, bērnus un sirmgalvjus, teroristi sagrāba par ķīlniekiem un aizveda uz Gazas joslu.
Izraēla atbildēja ar militāro operāciju Gazas joslā, kā arī pastiprināja klātbūtni Jordānas Rietumkrastā, solot iznīcināt teroristu grupējumu “Hamās”. Līdz šim Gazas joslā nogalināti vairāk nekā 48 tūkstoši cilvēku, tostarp civiliedzīvotāji, liecina “Hamās” pārvaldītās Veselības ministrijas dati.
Starptautiskā sabiedrība, tostarp arī vairāki Izraēlas sabiedrotie, vairākkārt norādījuši uz nesamērīgu Telavivas atbildi teroristu uzbrukumam, taču Netanjahu vadītā valdība solīja turpināt cīņu par “Hamās” likvidēšanu Gazas joslā.
2024. gada novembrī Starptautiskā krimināltiesa (SKT) izdeva aresta orderus Izraēlas premjera Netanjahu un citu Gazas karā iesaistīto amatpersonu aizturēšanai, apsūdzot viņus kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci.
2025. gada 19. janvārī stājās spēkā pamiers starp Izraēlu un “Hamās”.
