Gazas joslā karadarbība turpinās jau vairāk nekā pusotru gadu, un ANO Palīdzības koordinācijas birojs norāda, ka intensīvas militārās operācijas un humānās palīdzības piegāžu bloķēšana izraisījusi, iespējams, vissmagāko humāno krīzi Gazas joslā kopš 2023. gada oktobra.
Organizācija “Ārsti bez robežām” šonedēļ cēla trauksmi, paziņojot, ka Gaza ir pārvērsta par palestīniešu un to cilvēku masu kapu, kas nāk viņiem palīgā.
“Tā kā Gazā vairāk nekā sešas nedēļas nav ievests ēdiens, mūsu partneri, kuri uzskaita nepietiekama uztura gadījumus, mums saka, ka tie pieaug,” vēsta ANO pārstāve Olga Čerevko.
Turpinās arī Izraēlas triecieni Gazas joslā; pēdējo divu dienu laikā triecieni veikti pa aptuveni 110 mērķiem, norāda Izraēlas spēki. Mērķi esot militāri. Bet palestīniešu mediji vēsta, ka viens no pēdējo dienu triecieniem skāris skolu Gazas ziemeļos, kas kalpo patvērumu pārvietotajiem Gazas iedzīvotājiem. Izraēla paziņoja, ka pārvērtusi 30% Gazas joslas par buferzonu.
“Izraēlas aizsardzības ministrs paziņojis, ka Izraēlas karaspēks uz nenoteiktu laiku paliks pašdeklarētās drošības zonās Gazas joslā, Libānā un Sīrijā. Izraēlas spēki šajos apgabalos atrodas jau vairākus mēnešus, un Izraēla savu pastāvīgo klātbūtni raksturo kā drošības pasākumu, taču Izraēlas arābu kaimiņvalstis un liela daļa starptautiskās sabiedrības to uzskata par militāru okupāciju,” norāda aģentūras “Associated Press” žurnālists Džo Federmans.
Izraēla pagājušajā mēnesī atsāka gaisa un sauszemes uzbrukumus Gazas joslai, izbeidzot divus mēnešus ilgušo pamieru.
“Mūsu humānās palīdzības partneri lēš, ka kopš 18. marta aptuveni pusmiljons cilvēku ir atkārtoti pārvietoti,” vēsta ANO ģenerālsekretāra preses pārstāve Stefānija Tremblija.
Izraēla arīdzan sola turpināt humānās palīdzības blokādi Gazas joslai, to pamatojot ar centieniem izdarīt spiedienu uz palestīniešu teroristu grupējumu “Hamās” jautājumā par ķīlnieku atbrīvošanu.
KONTEKSTS:
2023. gada 7. oktobrī “Hamās” sarīkoja slaktiņu Izraēlā, noslepkavojot ap 1200 cilvēku, no kuriem absolūtais vairākums bija civilpersonas. Vēl aptuveni 250 cilvēkus, tajā skaitā sievietes, bērnus un sirmgalvjus, teroristi sagrāba par ķīlniekiem un aizveda uz Gazas joslu.
Izraēla atbildēja ar militāro operāciju Gazas joslā, kā arī pastiprināja klātbūtni Jordānas Rietumkrastā, solot iznīcināt teroristu grupējumu “Hamās”. Līdz šim Gazas joslā nogalināti vairāk nekā 50 tūkstoši cilvēku, tostarp civiliedzīvotāji, liecina “Hamās” pārvaldītās Veselības ministrijas dati.
Starptautiskā sabiedrība, tostarp arī vairāki Izraēlas sabiedrotie, vairākkārt norādījuši uz nesamērīgu Telavivas atbildi teroristu uzbrukumam, taču Netanjahu vadītā valdība solīja turpināt cīņu par “Hamās” likvidēšanu Gazas joslā.
2024. gada novembrī Starptautiskā krimināltiesa (SKT) izdeva aresta orderus Izraēlas premjera Netanjahu un citu Gazas karā iesaistīto amatpersonu aizturēšanai, apsūdzot viņus kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci.
2025. gada 19. janvārī stājās spēkā pamiers starp Izraēlu un “Hamās”. Taču nepilnus divus mēnešus vēlāk, naktī uz 18. martu Izraēla atsāka triecienus Gazas joslā.
