Aģentūras “Reuters” un AFP, atsaucoties uz avotiem, ziņo, ka 97 ieslodzītie palestīnieši tika nodoti Ēģiptei.
Izraēlā gan lielāka uzmanība pievērsta tieši gūstā mirušajiem ķīlniekiem. Premjerministra Benjamina Netanjahu birojs paziņojis, ka trīs no viņiem – Ohads Jahalomi, Cahi Idans un Iciks Elgarats – tika nogalināti, esot gūstā. Savukārt ceturtais ķīlnieks Šlomo Mancurs nogalināts “Hamās” teroristu iebrukuma laikā 2023. gada oktobrī, viņa līķi pēc tam pārvedot uz Gazas joslu.
Vēl naktī daudzi cilvēki pavadīja kolonnu, kas veda šo gūstekņu mirstīgās atliekas uz Telavivu atpazīšanai. Šodien daudziem ir skumjas par to, ka mirušos ķīlniekus nebija iespēja glābt. Arī dusmas.
Tajā pašā laikā daudzi ir noskaņoti, ka visiem sagūstītajiem izraēliešiem ir jāatgriežas mājās.
“Vispirms ir jāatgriež visi ķīlnieki, un tikai tad jārisina pārējie jautājumi. Mēs dzīvojam saspringtā reģionā, un mums ir attiecīgi jārīkojas. Taču nav lielāka pienākuma kā visu ķīlnieku atbrīvošana – viss pārējais ir mazsvarīgs,” aģentūrai AFP sacīja bijušais “Hamās” uzbrukumā cietušā Nahalozas kibuca iedzīvotājs Izraels Bermans.
“Pirmais posms ir galā, un mēs ceram, ka otrais posms vai pagarinātais pirmais posms – nav svarīgi, kā to sauc – svarīgākais ir princips. Patiešām, cilvēkiem ir jāatgriežas. Pasaule nevar pieļaut, ka cilvēkus nolaupa no viņu mājām [..] Neviens to nedrīkst pieļaut,” tikmēr pauda Haifas Universitātes administratīvā vadītāja Ziva Herškovica.
“Ķīlnieku pamešana kara dēļ nozīmētu “Hamās” uzvaras atzīšanu. Izraēlas sabiedrībai būtiski ir tas, ka sociālajā līgumā, kāds valdībai ir ar tās cilvēkiem, prioritāra ir ķīlnieku atgriešana mājās. [..] Man liekas, ka [ASV] prezidentam DonaldamTrampam bija taisnība, kad viņš pateica, ka mums nevajadzētu uzturēt priekšstatu par ķīlnieku atbrīvošanu niecīgos daudzumos. Tagad spiediens ir uz “Hamās” un valstīm, kā Kataru, nodrošināt, ka pēc iespējas drīz vienkopus tiek atbrīvoti visi ķīlnieki,” tikmēr sacīja gūstā nogalinātā Cahi Idana brālēns Adams Mānits intervijā britu raidsabiedrībai BBC.
Tikmēr Izraēlas valdība reaģējusi ne tikai uz sabiedrības noskaņojumu, bet arī grupējuma “Hamās” aicinājumu iesaistīties pārrunās. Pēdējā informācija ir tāda, ka Izraēlas premjers Benjamins Netanjahu ir uzdevis sarunu vedējiem ceturtdien doties uz sarunām Ēģiptes galvaspilsētā Kairā.
Izraēlas ārlietu ministrs Gideons Sārs preses konferencē paziņoja, ka Izraēla ir gatava pagarināt pamiera pirmo posmu apmaiņā pret papildu ķīlnieku atbrīvošanu.
Kāda anonīma Izraēlas amatpersona medijiem norādījusi, ka neplāno pamest tā saukto Filadelfi koridoru, kas nodala Gazas joslu no Ēģiptes. Tas ir pretēji abu karojošu pušu pamierā noteiktajam, ka Izraēlas karavīriem šī Gazas–Ēģiptes pierobežas daļa ir jāatbrīvo pamiera pirmā posma noslēgumā, sākot ar šo sestdienu.
Amatpersona apgalvo, ka “Hamās” izmanto ceļus šajā posmā ieroču ievešanai Gazas joslā.
Apņēmību atgriezt pārējos izraēliešu ķīlniekus ir paudis aizsardzības ministrs Izraels Kacs. Viņš, tiekoties ar vietvaru vadītājiem, arī paziņoja, ka teroristu grupējumam ir jāņem vērā tas, ka Izraēlas armija var atsākt karadarbību. Turklāt viņš apgalvo, ka
pēc iegūtās izlūkinformācijas “Hamās” it kā gatavojot uzbrukumus izraēliešu karavīriem un civiliedzīvotājiem arī pamiera laikā.
Kā kanālam “France 24” domnīcas “Carnegie Endowment for International Peace” skaidroja pētnieks Ārons Deivids Millers, šobrīd ir tikai trīs varianti, kā notikumi var tālāk attīstīties. Pirmais – sarunās panāk vienošanos, kas izbeidz pamiera otro posmu un līdz ar to arī karadarbību, kas paredz visu ķīlnieku un arī liela skaita palestīniešu ieslodzīto atbrīvošanu; otrais – pagarina pirmo pamiera posmu, un trešais iespējamais variants ir atgriešanās pie karadarbības Gazā.
Tā kā tuvojas musulmaņu svētais mēnesis ramadāns, pētnieka Millera vērtējumā lielāka ir iespēja, ka tiks pagarināts pamiera pirmais posms.
Vienlaikus pētnieku māc bažas, vai abas puses pildīs savas saistības pamiera otrā posma īstenošanai.
Pamiera pagarinājumam tic arī Čikāgas Globālo lietu padomes eksperte Sesila Šī. Viņa arī norāda, ka interesanta ir ASV prezidenta Donalda Trampa īpašā sūtņa Stīvena Vitkofa vizīte arābu valstīs. Acīmredzot, viņš vēlas panākt, lai tās veic spiedienu uz abām konflikta pusēm neatsākt karadarbību.
Pēc mediju vēstītā, nākamnedēļ plānotā Vitkofa vizīte reģionā paredz arī pieturu Izraēlā.
KONTEKSTS:
2023. gada 7. oktobrī “Hamās” sarīkoja slaktiņu Izraēlā, noslepkavojot ap 1200 cilvēku, no kuriem absolūtais vairākums bija civilpersonas. Vēl aptuveni 250 cilvēkus, tajā skaitā sievietes, bērnus un sirmgalvjus, teroristi sagrāba par ķīlniekiem un aizveda uz Gazas joslu.
Izraēla atbildēja ar militāro operāciju Gazas joslā, kā arī pastiprināja klātbūtni Jordānas Rietumkrastā, solot iznīcināt teroristu grupējumu “Hamās”. Līdz šim Gazas joslā nogalināti vairāk nekā 48 tūkstoši cilvēku, tostarp civiliedzīvotāji, liecina “Hamās” pārvaldītās Veselības ministrijas dati.
Starptautiskā sabiedrība, tostarp arī vairāki Izraēlas sabiedrotie, vairākkārt norādījuši uz nesamērīgu Telavivas atbildi teroristu uzbrukumam, taču Netanjahu vadītā valdība solīja turpināt cīņu par “Hamās” likvidēšanu Gazas joslā.
2024. gada novembrī Starptautiskā krimināltiesa (SKT) izdeva aresta orderus Izraēlas premjera Netanjahu un citu Gazas karā iesaistīto amatpersonu aizturēšanai, apsūdzot viņus kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci.
2025. gada 19. janvārī stājās spēkā pamiers starp Izraēlu un “Hamās”.
