Izraēlas drošības kabinets jauno militāro operāciju ar nosaukumu “Gideona rati” apstiprināja 5. maijā, taču to uzsāka tikai pēc tam, kad bija noslēgusies ASV prezidenta Donalda Trampa turneja Tuvo Austrumu reģionā.
“Izraēlas valdības pārstāvju komentāri par Gazas joslas iedzīvotāju piespiedu pārvietošanu, viņu māju iznīcināšanu, piespiešanu dzīvot nometnēs netālu no Rafas robežas un pēc tam viņu deportēšanu uz citām valstīm – tā ir piespiedu iedzīvotāju pārvietošana, un tas ir kara noziegums,” norāda Stjuarts.
Situācija ir ļoti briesmīga
Pašlaik akūtākā problēma ir humānās palīdzības – pārtikas un medikamentu piegāde – Gazas iedzīvotājiem.
Izraēla ir izbeigusi pašas īstenoto humānās palīdzības piegāžu blokādi Gazas joslai. Tā paziņojusi, ka ierobežotā apjomā atkal ļaus šīs piegādes atsākt, un Izraēlas premjers Benjamins Netanjahu to pamatojis kā nepieciešamu soli, lai nezaudētu sabiedroto atbalstu. Taču eksperti un humānās palīdzības organizācijas norāda – šis apjoms ne tuvu nav pietiekams.
Palestīniešu meitene bēgļu nometnē Gazas joslā, kur visapkārt valda postaža pēc Izraēlas triecieniem cīņā pret teroristisko grupējumu “Hamās” Foto: AFP, OMAR AL-QATTAA
“Visi saprot, ka situācija Gazā ir ļoti, ļoti briesmīga. Cilvēkiem nav pārtikas. Viņiem nav zāļu,” secina Stjuarts.
Izraēla paziņojusi, ka otrdien ļāvusi Gazas joslā ievest 93 ANO kravas mašīnas ar humāno palīdzību. Taču ANO humānās palīdzības birojs ziņo, ka tās komanda Gazā stundām ilgi gaidījusi un nav saņēmusi Izraēlas armijas atļauju piekļūt robežšķērsošanas punktam, lai piegādāto palīdzību savāktu un nogādātu civiliedzīvotājiem.
Rietumvalstis nosoda Izraēlas rīcību
Tādēļ nav pārsteigums, ka starptautiskais spiediens uz Izraēlu pieaug – neapmierinātību ar vardarbības eskalāciju Gazas joslā paudušas arī Kanāda, Lielbritānija un Francija. Šīs valstis kopīgā paziņojumā nedēļas sākumā solīja spert konkrētus soļus, tai skaitā noteikt sankcijas pret Izraēlu, ja tā neapturēs atjaunoto ofensīvu un neatcels ierobežojumus humānās palīdzības piegādēm.
“Izraēla [2023. gada] 7. oktobrī cieta nežēlīgu uzbrukumu. Mēs vienmēr esam atbalstījuši Izraēlas tiesības aizstāvēt izraēliešus pret terorismu. Taču šī eskalācija ir pilnīgi nesamērīga. Mēs nestāvēsim malā, kamēr Netanjahu valdība turpinās šīs nepieņemamās darbības,” teikts paziņojumā.
“Ja Izraēla nepārtrauks atjaunoto militāro ofensīvu un neatcels ierobežojumus humānās palīdzības sniegšanai, mēs veiksim turpmākas konkrētas atbildes darbības.”
Izraēlas rīcību nosodījis arī Lielbritānijas premjers Kīrs Stārmers.
“Esam šausmās par Izraēlas eskalāciju. Atkārtoti paužam savu prasību pēc pamiera kā vienīgā veida, kā atbrīvot ķīlniekus. Mēs atkārtoti paužam, ka esam pret apmetnēm Rietumkrastā, un atkārtoti paužam savu prasību ievērojami palielināt humāno palīdzību Gazā. Nesenais paziņojums, ka Izraēla atļaus Gazai ievest noteiktu pārtikas daudzumu, noteiktu pamata daudzumu, ir pilnīgi un absolūti nepietiekams.”
Lielbritānija jau apturējusi brīvās tirdzniecības sarunas ar Izraēlu un noteikusi sankcijas Rietumkrasta kolonistiem.
ES varētu pārskatīt attiecības ar Izraēlu
Eiropas Savienība tikmēr paziņojusi, ka pārskatīs savas attiecības ar Izraēlu. ES galvenā diplomāte Kaja Kallasa uzsvēra, ka Izraēlas lēmums ļaut ievest humāno palīdzību Gazā ir pozitīvs, taču tas ir tikai piliens jūrā.
“No šodienas diskusijām ir skaidrs, ka liels vairākums atbalsta mūsu asociācijas nolīguma ar Izraēlu otrā panta pārskatīšanu. Tāpēc mēs uzsāksim šo procesu. Un tikmēr Izraēlas ziņā ir pilnībā atbloķēt humānās palīdzības piegādes. Dzīvību glābšanai ir jābūt mūsu galvenajai prioritātei,” teica Kallasa.
Nolīgumā starp ES valstīm un Izraēlu Kallasas minētājā 2. pantā teikts, ka savstarpējās attiecības balstās uz cilvēktiesību un demokrātijas principu ievērošanu.
“Eiropas Savienības valstu vidū noteikti bijusi vilcināšanās spēcīgāk kritizēt Izraēlu. Es domāju, ka tas šobrīd mainās. Eiropas Savienība ir Izraēlas lielākā tirdzniecības partnere, un blokam varētu būt zināma ietekme,” spriež politikas pētnieks Stjuarts.
“Neizskatās, ka ASV iebilstu pret Eiropas spiedienu uz Izraēlu, jo nav skaidrs, vai Izraēla pašlaik rīkojas ASV interesēs. Prezidents Tramps ir norādījis, ka vēlētos, lai šis konflikts tiktu atrisināts.”
Eiropa meklē veidu, kā reaģēt
Britu izdevums “The Times” publicējis tā rīcībā nonākušu karti, kurā redzami iespējamie Izraēlas armijas plāni Gazas iedzīvotāju pārvietošanai. Saskaņā ar šo karti, civiliedzīvotāji drīkstētu atrasties trīs stingri kontrolētās zonās, starp kurām viņi bez īpašas atļaujas nedrīkstētu pārvietoties. Šāds scenārijs varētu nošķirt ģimenes, kā arī nošķirt cilvēkus no tā, kas palicis pāri no viņu mājvietām.
“Es domāju, ka vairumā Eiropas valstu notiek diskusijas, daudz tiek domāts par to, ko darīt, kā reaģēt, kā apturēt acīmredzamos kara noziegumus Gazā, kā virzīties uz priekšu, lai tas, kas noticis, nākotnē neatkārtotos.
Un viena no iniciatīvām, kas tiek virzīta, ir Francijas un Saūda Arābijas kopīga iniciatīva nākammēnes Ņujorkā. Iespējams, ka Francija tad atzīs Palestīnu. Šīs iniciatīvas mērķis ir virzīties uz divu valstu risinājumu,” spriež Stjuarts.
Pētnieks norāda – dažas no Eiropas valstīm jau apsver pievienoties šai iniciatīvai, bet vēl daļa apsver citus veidus, kā izdarīt spiedienu uz Izraēlu. Tāpat ir valstis, kas apsver pievienoties Dienvidāfrikas Republikas rosinātajai lietai Starptautiskajā tiesā, kur tā apsūdzējusi Izraēlu genocīdā.
KONTEKSTS:
2023. gada 7. oktobrī “Hamās” sarīkoja slaktiņu Izraēlā, noslepkavojot ap 1200 cilvēku, no kuriem absolūtais vairākums bija civilpersonas. Vēl aptuveni 250 cilvēkus, tajā skaitā sievietes, bērnus un sirmgalvjus, teroristi sagrāba par ķīlniekiem un aizveda uz Gazas joslu.
Izraēla atbildēja ar militāro operāciju Gazas joslā, kā arī pastiprināja klātbūtni Jordānas Rietumkrastā, solot iznīcināt teroristu grupējumu “Hamās”. Līdz šim Gazas joslā nogalināti vairāk nekā 50 tūkstoši cilvēku, tostarp civiliedzīvotāji, liecina “Hamās” pārvaldītās Veselības ministrijas dati.
Starptautiskā sabiedrība, tostarp arī vairāki Izraēlas sabiedrotie, vairākkārt norādījuši uz nesamērīgu Telavivas atbildi teroristu uzbrukumam, taču Netanjahu vadītā valdība solīja turpināt cīņu par “Hamās” likvidēšanu Gazas joslā.
2024. gada novembrī Starptautiskā krimināltiesa (SKT) izdeva aresta orderus Izraēlas premjera Netanjahu un citu Gazas karā iesaistīto amatpersonu aizturēšanai, apsūdzot viņus kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci.
2025. gada 19. janvārī stājās spēkā pamiers starp Izraēlu un “Hamās”. Taču nepilnus divus mēnešus vēlāk, naktī uz 18. martu Izraēla atsāka triecienus Gazas joslā.
5. maijā Izraēla vienojās pastiprināt cīņas pret kaujinieku grupējumu “Hamās” Gazas joslā. Telaviva iesauca desmitiem tūkstošus rezervistu un pavēstīja par plāniem ieņemt vairāk teritoriju.
