ĪSUMĀ:
Kā Ukraina nonāca līdz sarunām par mieru? 5min
Sarunas ar Krieviju, ja tā pamet Ukrainas teritoriju
Trešais kara gads Zelenskim sākās ar cerībām par globālo miera samitu, kurā Ukrainai izdosies prezentēt savu miera plānu lielākajai daļai demokrātiskās pasaules un pārliecināt to būt Ukrainas pusē. Tomēr vēl pirms samita sākuma jūnijā Ukrainas prezidentam nācās paust vilšanos, ka vairākas valstis uz ielūgumu nav atsaukušās vai nav nosūtījušas pienācīgu pārstāvi. No ASV puses piedalījās viceprezidente, kaut aicināts tika prezidents. Nepiedalījās arī Ķīna, kurai bija alternatīvs redzējums mieram. Krievija ielūgta netika. Vēl tobrīd Zelenska ilgstošā pozīcija bija – ar Krieviju viņš runās tikai tad, kad tā pametīs Ukrainu.
“Krievija var sākt ar mums sarunas kaut vai rītdien. Ja tā atvelk spēkus no mūsu leģitīmajām teritorijām,” teica Zelenskis.
Jūlija sākumā, sākoties Ungārijas prezidentūrai Eiropas Savienībā, paša dēvētās miera misijās bez Briseles mandāta vispirms uz Kijivu, pēc tam uz Maskavu devās Ungārijas premjers Viktors Orbāns. Viņš stāstīja: “Es aicināju prezidentu Zelenski apsvērt iespēju vispirms panākt ātru pamieru, lai paātrinātu miera vienošanās procesu.”
Orbāna ambīcijas kļūt par vidutāju starp Krieviju un Ukrainu Zelenskis uzklausīja un pieklājīgi noraidīja, norādot, ka par starpnieku miera procesā var kļūt tikai lielvara ar ekonomisku ietekmi uz Krieviju, tāda kā ASV, Ķīna vai Eiropas Savienība kā vienots bloks.
Krievijas dalība tomēr vajadzīga
Taču šie pavērsieni un vairāku valstu mudinājumi miera procesā iesaistīt arī Maskavu lika Zelenskim savu retoriku mainīt. Jau jūlija vidū viņš izteicās, ka Krievijai vajadzētu būt pārstāvētai otrajā miera samitā.
Zelenskis sacīja: “Lielākā daļa pasaules saka, ka Krievijai vajadzētu piedalīties otrajā miera samitā, jo tā ir partija šajā karā. Tāpēc visiem ir nepieciešams, ka Krievija piedalās šajā samitā.”
Kaut publiski rietumvalstu politiķi liedzās atzīt, ka pret Ukrainu tiek izdarīts spiediens izvirzīt reālistiskākus nosacījumus kara izbeigšanai, diplomātu aprindās par to runāts tomēr tika.
Pirmais Ukrainu atbalstošais Eiropas līderis, kas par to izteicās skaļi, bija bijušais NATO ģenerālis, Čehijas prezidents Petrs Pavels.
Skaidrāku redzējumu par kara beigām vēlējās gūt arī amerikāņu kongresmeņi, kuri vairs nebija mierā ar lielajiem, necaurskatāmajiem un šķietami bezgalīgajiem tēriņiem Ukrainas labā. Gatavojoties otrajam miera samitam, oktobrī Zelenskis nāca klajā jau ar konkrētāku Uzvaras plānu.
“Ja sabiedrotie mūsu plānu atbalstīs, tas noteikti palīdzēs piespiest Krieviju karu izbeigt,” sacīja Zelenskis.
Tramps grib izbeigt karu vienalga kā
Izbeigt karu pirmajā prezidentūras dienā – šāds solījums izskanēja no tobrīd prezidenta amata kandidāta Donalda Trampa, signalizējot ievērojamu ASV ārpolitikas maiņu.
Tramps sacīja: “”Mēs uzvarēsim, mēs uzvarēsim” – viņš [Zelenskis] to saka jau trīs gadus. Katru reizi, kad Zelenskis ierodas ASV, viņš aiziet ar simt miljardiem dolāru.
Es domāju, viņš ir labākais tirgonis pasaulē.”
Vien dažas dienas pēc šo apvainojumu uzklausīšanas un lieliem Zelenska komandas centieniem tika noorganizēta Trampa un Zelenska tikšanās. Noliekot malā lepnumu, Zelenskis teica, ka saruna bijusi produktīva un viņš Trampam esot pateicīgs.
Kaut Zelenskis pauda pārliecību, ka būs spējīgs sastrādāties ar jebkuru ASV administrāciju un nekādas bažas uz āru neizrādīja, viņa Eiropas tūres ASV balsojuma gaidās lika nojaust, ka zināms uztraukums Ukrainā tomēr valda.
Otrais miera samits, kas bija plānots novembrī, tā arī nenotika. Novembrī tika ievēlēts Tramps, kura vienīgais nosacījums mieram bija – panākt to ātri. Detaļas nevienam nebija zināmas. Zelenskis tāpēc turpināja būt diplomātisks cerībā, ka tad, kad nāks tam īstais brīds, viņš tiks uzklausīts.
Laikā no Trampa ievēlēšanas līdz inaugurācijai no Eiropas līderiem bija jūtama zināma bezzobainība – viss liecināja, ka tiek gaidīts, kad amatā stāsies jaunais ASV prezidents, kurš tad arī noteiks turpmāko toni.
Tad arī Zelenskis, kurš iepriekš tiešas sarunas ar Krievijas vadītāju Vladimiru Putinu bez starpnieka izslēdza, šo pozīciju mainīja. Tikai ar piebildi – tagad tam nav īstais laiks.
“Mums jābūt spēcīgā pozīcijā jebkura formāta sarunās. Ukraina ir gatava diplomātiski runāt ar jebkuru. Bet tikai no spēcīgām pozīcijām,” sacīja Zelenskis.
Taču Tramps gaidīt negribēja un starta šāvienu miera procesam deva pāri Ukrainas un Eiropas valstu galvām, turklāt atdodot teju vai visas kārtis Putina rokās.
