Ukrainas galvaspilsētā ieradušies 37 valstu līderi, galvenokārt prezidenti un premjerministri. Visas uzrunas vieno nosodījums Krievijas sāktajam neizprovocētajam karam, atbalsta solījumi Ukrainai, viedoklis, ka par mieru Ukrainā nevar lemt aiz ukraiņu un Eiropas valstu muguras.
“Ceram, ka šis karš beigsies šogad, ne pēc trim gadiem. Tas ir ļoti, ļoti grūti visai mūsu tautai, un man ir visa cieņa pret mūsu karavīriem, un mūsu cilvēkiem,” uzsvēra Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
“Šim ir jākļūst par patiesa un uzticama miera sākuma gadu. Putins mums šo mieru nedāvinās, ne arī dos apmaiņā pret kaut ko. Mums ir jāpanāk miers ar spēku, gudrību un vienotību – ar mūsu sadarbību ar jums. Mieru nevar pasludināt vienā stundā, to nevar pasludināt vienā dienā, šodien, rīt vai parīt. Diemžēl tāda ir realitāte.”
“Mums nepieciešams runāt par drošību. Jo Krievija var atgriezties pēc desmit gadiem, ja mēs nebūsim sagatavojušies. Bet viņi nenāks atpakaļ, ja noliksim viņus pie vietas. Un ja Ukraina būs Eiropas Savienībā un NATO tuvākajos gados, tad viņi neatgriezīsies.”
Eiropas valsu līderi Kijivā, 2025. gada 24. februārī Foto: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja
Sanāksmē izskanēja atbalsta vārdi Ukrainai, aicinājumi uz taisnīgu mieru un paziņojumi par jaunām palīdzības pakotnēm.
Tāpat izskan arī konkrēti solījumi par jaunu atbalstu Ukrainai. Piemēram, Lielbritānijas premjers Kīrs Stārmers paziņoja par jaunu, līdz šim lielāko sankciju paketi pret Maskavu, kas mērķēta pret Krievijas “ēnu floti” un kompānijām, kas piegādā izejmateriālus Krievijas militārajai rūpniecībai.
Baltijas un Ziemeļvalstis pieņēmušas kopīgu paziņojumu, kurā norāda, ka nosoda Krievijas iebrukumu Ukrainā, un atzīmē, ka šī kara iznākumam būs būtiska un ilgstoša ietekme uz Eiropas un transatlantisko drošību.
Latvija, Lietuva, Igaunija, Zviedrija, Norvēģija, Dānija un Islande arī atkārtoti apliecināja savu nemainīgo atbalstu Ukrainas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai.
Galvenā prioritāte joprojām būs stiprināt Ukrainu. Sarunās par mieru Ukrainai un Eiropai ir jābūt iesaistītai, un Ukrainai ir jāsaņem stingras drošības garantijas.
Baltieši un Ziemeļvalstis visu šo laiku ir bijuši spēcīgs atbalsts ukraiņiem, un pirmdien arī publiskota informācija, ka Ziemeļvalstu un Baltijas kopējais militārais, finansiālais un humanitārais atbalsts Ukrainai jau ir pārsniedzis 26 miljardus eiro.
Un valstis arī apņemas gan palielināt atbalstu Ukrainai, tajā skaitā ar pretgaisa aizsardzības sistēmām un munīciju, gan arī vairāk ieguldīt Ukrainas aizsardzības industrijā.
Baltieši un Ziemeļvalstis arī sola “izdarīt maksimālu spiedienu uz Krieviju, tostarp ar sankcijām un pasākumiem pret “ēnu floti”, lai ierobežotu Krieviju un tās kara mašīnu.
Latvijas delegācija Maidana laukumā Kijivā Foto: Indra Sprance, Latvijas Radio
Samita pārtraukumā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs kopā ar kapelānu Elmāru Pļaviņu, uzņēmējiem un pārstāvjiem no Valsts policijas ar klusuma brīdi aizdedza svecītes Maidana laukumā. Tas bija ļoti emocionāls brīdis.
