Šoreiz konferenci atklāja diskusija par Donalda Trampa politiku un jauno pasaules kārtību, kur ar amerikāņu ekspertu palīdzību tika diskutēs par to, ka pārējās valstis ne vienmēr izprot ASV rīcību un ka jēdziens “Amerika pirmajā vietā” vairāk attiecas uz iekšpolitiku.
Tika uzsvērts, ka par NATO dalībvalstu lielāku ieguldījumu aizsardzībā amerikāņi runā jau sen.
“Eiropiešu partneriem ir jāpalielina investīcijas aizsardzībā. Protams, ir atšķirības tajā, kā šī ziņa tiek nodota. Varam par to runāt un runāt, to ir teikusi Obamas administrācija, Baidena administrācija, pirmā Trampa administrācija, otrā Trampa administrācija,” atzīmēja Kembridžas Universitātes Ģeopolitikas centra pētnieks Travelians Vings.
Rietumvalstīm vajadzētu pievērst lielāku uzmanību Baltijas valstu agrīnajiem brīdinājumiem, ko citi nereti uzskata par situācijas eskalēšanu. Tajā pašā laikā jāatceras, ka mūsdienās jebkurš karš ir hibrīdkarš.
Kembridžas Universitātes Ģeopolitikas centrā spriež par iespējamo miera plānu Ukrainai Foto: Ilze Kalve / Latvijas Televīzija
“Mums kā eiropiešiem ir pienākums nesteigties, nepakļauties panikai un provokācijām, bet saglabāt mieru, runāt vienam ar otru, kā arī ar ASV administrāciju. Tas, kā rīkojas Volodimirs Zelenskis pēdējās dienās, ir izcils piemērs tam, kā uz notiekošo reaģēt,” vērtēja Kembridžas Universitātes Ģeopolitikas centra direktora vietnieks Hugo Bromlejs.
Daudz tika apspriests Trampa piedāvātais miera plāns.
“Mana vienīgā cerība ir, ka no Trampa puses tā ir tikai sarunu vešanas taktika,” pauda Kembridžas Universitātes Ģeopolitikas centra dibinātājs Brendans Simms.
“No vienas puses, viņš apsver ukraiņiem atļaut tālās darbības radiusa ieroču izmantošanu pret Krieviju, tajā pašā laikā palielinot spiedienu uz krievu naftas ražotājiem, kas, manuprāt, ir ļoti labi. Un tagad viņš palielina spiedienu uz Ukrainu. Tas būtu optimistiskākais skatījums,” viņš turpināja.
Viena no diskusijas ekspertēm, ukrainiete un Kembridžas Universitātes Ģeopolitikas centra drošības studiju vadītāja Viktorija Vdovičenko, no sarunām par nesen gaismā nākušo korupciju Ukrainas valdībā nevairījās.
“Ja sistēma ir slima, vai, ja tā ir bijusi slima, tad attīrīšanās procesā, kļūstot par labi funkcionējošu un transparentu sistēmu, noteikti būs daudzas aizķeršanās, jo tajā taču ir daudz slimību,” viņa sacīja. “Vienkārši tas ir noticis ļoti sāpīgā brīdī, kad notiek plašs Krievijas Federācijas iebrukums. Tas bija sāpīgi, šokējuši, bet tajā pašā laikā labi, ka tas ir noticis tagad, jo tas parāda sistēmas vainas, un ceram, ka mēs no tā mācīsimies.”
Un šoreiz tieši diskusija par Ukrainu bija visvairāk apmeklēta.
“Zviedrijā, piemēram, Ukraina ir ļoti svarīga tēma, par to ir liela interese, un zviedru radio ir iknedēļas raidījums, kam ir ļot daudz klausītāju par situāciju ar Krievijas karu Ukrainā. Un, atrodoties šeit, Apvienotajā Karalistē, ir interesanti redzēt, kā šeit ziņo par karu Ukrainā,” norādīja Kembridžas Universitātes stratēģiskās partnerības menedžere Maja Valberga. “Tas notiek distancēti, kaut arī daudzi jūt līdzi, bet tajā pašā laikā Baltijas valstīs un Skandināvijā ir spēcīgāka klātbūtnes sajūta.”
Noslēgumā tika secināts, ka Krievija, neskatoties uz sarunu iznākumu, turpinās darboties dažādos veidos, cenšoties radīt haosu un šķelšanos.
