Uz sarunām Kremlī ieradies arī par pēdējo Eiropas diktatoru dēvētais Baltkrievijas vadītājs Aleksandrs Lukašenko. Pompozā sagaidīšanā viņš tikās ar savu tuvāko sabiedroto – Vladimiru Putinu.
Krievijas karaspēkam pašlaik ir iniciatīva frontē, tādēļ karadarbības pārtraukšana varētu nebūt Maskavas interesēs.
Neilgi pirms sarunām ar amerikāņiem Kremlis paziņoja, ka Krievijas spēki atguvuši kontroli pār Sudžas pilsētu Kurskas apgabalā, ko pērn augustā ieņēma Ukrainas karaspēks.
ASV piedāvā 30 dienu pamieru
Dienas vidū Maskavā ar lidmašīnu piezemējās ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Tuvajos Austrumos Stīvens Vitkofs, kurš ar Krievijas pārstāvjiem runās par iespēju uzsākt 30 dienu ilgu pagaidu pamieru karā Ukrainā. Amerikāņu piedāvātais pamiers būtu spēkā uz zemes, gaisā un jūrā, un to varētu pagarināt ar abu karojošo pušu piekrišanu. Pamiera laikā notiktu diplomātiski centieni vienoties par ilgstošu mieru.
Vitkofam šī nav pirmā vizīte Krievijas galvaspilsētā. Viņš apmeklēja Maskavu pirms mēneša, lai runātu par ASV un Krievijas attiecību uzlabošanu. Šīs vizītes laikā Krievija no ieslodzījuma atbrīvoja ASV pilsoni Marku Fogelu, kurš kopā ar Vitkofu atgriezās dzimtenē.
Izskatās, ka Vitkofam ir izdevies nodibināt labu kontaktu ar Kremli, tāpēc Tramps tieši viņam ir uzticējis uzdevumu pārliecināt Krieviju piekrist pamieram Ukrainā.
Pagaidām nav zināms, kāda varētu būt krievu atbilde uz ASV piedāvājumu, jo no Maskavas līdz šim ir izskanējuši pretrunīgi paziņojumi.
Maskava izvirza prasības
Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs pirms sarunām sacīja, ka agresorvalsts vēlas dzirdēt no amerikāņiem visas detaļas par viņu piedāvāto pamieru. Tikai pēc tam Krievija varēšot apdomāties un noformulēt savu pozīciju.
Krievijas vadoņa Vladimira Putina padomnieks Jurijs Ušakovs paziņoja, ka Krievija nevar piekrist pagaidu pamieram, jo tas nākšot par labu tikai un vienīgi Ukrainas karaspēkam frontē.
Ušakovs arī sacīja, ka Krievija vēlas panākt ilgtermiņa izlīgumu, kas ņemtu vērā Krievijas “likumīgās intereses un vispārzināmās bažas”. Viņš sīkāk nepaskaidroja, kādas tad ir Krievijas prasības, lai tā piekristu ilgstošam mieram.
Ziņu aģentūra “Reuters” ceturtdien vēstīja, ka Krievija ir iesniegusi Amerikas Savienotajām Valstīm sarakstu ar savām prasībām kara izbeigšanai. Saskaņā ar sarakstu Kremlis vēlas, lai Ukraina atsakās no mērķa iestāties NATO, lai Ukrainā netiktu ievesti ārvalstu karavīri, kā arī tiktu atzītas Krievijas tiesības uz okupēto Krimas pussalu un uz vēl četriem Ukrainas apgabaliem – Donecku, Luhansku, Zaporižju un Hersonu, kurus Krievijas karaspēks nemaz nav pilnībā ieņēmis.
Putins vēl nav izteicies par ASV piedāvāto 30 dienu pagaidu pamieru, bet tas varētu notikt pēc sarunām ar ASV īpašo sūtni Vitkofu.
Krievijas karaspēks atkarojis Sudžu
Diplomātiskajos centienos izbeigt karu būtiska nozīme ir situācijai frontē. Iepriekš tika uzsvērts, ka Ukraina varētu izmantot iekaroto teritoriju Krievijas Kurskas apgabalā, lai piespiestu Kremli atteiktos no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Taču pašlaik izskatās, ka Kurskas kārti Ukrainai vairs neizdosies izspēlēt, jo pēdējās nedēļās Krievijas karaspēks ar milzīgiem spēkiem ir gandrīz pilnībā izspiedis ukraiņus no pērn augustā ieņemtās Kurskas apgabala daļas. Tiek lēsts, ka krieviem ir izdevies atkarot 90% no ukraiņu iepriekš kontrolētās teritorijas. Ceturtdien Krievija paziņoja, ka ir atkarota arī Sudžas pilsēta, kas bija lielākā no ukraiņu ieņemtajām apdzīvotajām vietām Kurskas apgabalā.
Trešdien Kurskas apgabalu pirmo reizi kopš Ukrainas ofensīvas sākuma apmeklēja arī Putins, kurš Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšniekam Valērija Gerasimovam uzdeva “pilnībā atbrīvot” Kurskas apgabalu.
Putins neierasti sev bija ģērbies Krievijas armijas formastērpā, acīmredzot, lai šādi uzsvērtu, ka viņš kā Krievijas bruņoto spēku virspavēlnieks vada operāciju Kurskā.
Ukrainas Bruņoto spēku komandieris Oleksandrs Sirskis paziņoja, ka uzdevis ukraiņu spēkiem Kurskā atkāpties uz drošākām pozīcijām. Sirskis uzsvēra, ka viņa galvenais pienākums ir sargāt savu karavīru dzīvību.
Tikmēr pašā frontē Ukrainas karavīri negrasās padoties un atdot zemi bez cīņas. Lai arī daudzviet vērojama spēku atvilkšana, ukraiņi būvē arvien jaunas aizsardzības līnijas. Šos darbus galvenokārt veic brīvprātīgie, kuri dažādu iemeslu dēļ nespēj karot frontē. Aizsardzības līniju būvēšana ir viņu iespēja palīdzēt aizstāvēt dzimto zemi.
Aizsardzības līnijas ir svarīgas ne tikai Ukrainā, bet arī mūsu reģionā. Par to atgādināja Polijas aizsardzības ministrs Vladislavs Kosinjaks-Kamišs. Viņš augtu vērtēja reģiona valstu sadarbību kopējo briesmu priekšā.
“Šis ir Austrumu vairogs un Baltijas aizsardzības līnija – nocietinājumi uz Polijas–Baltkrievijas robežas, Polijas–Krievijas, Lietuvas–Baltkrievijas un vēlāk gar visām Baltijas valstīm līdz pat Somijas robežai ar Krieviju. Eiropas Parlaments (EP) vakar pieņēma ļoti labu lēmumu – atzīt Austrumu vairogu un Baltijas aizsardzības līniju kā stratēģisku projektu Eiropas Savienībai. Tie ir nocietinājumi, kas aizsargās Eiropas Savienības un NATO austrumu robežu. Priecājos, ka mūsu valstis sadarbojas, jo tas liecina par kopīgu stratēģiju un atbildību,” viņš pauda.
Polija aizsardzības jomā gājusi vēl tālāk. Prezidents Andžejs Duda aicinājis ASV izvietot kodolieročus Polijas teritorijā, kas kalpotu kā atturēšanas līdzeklis pret potenciālu Krievijas agresiju.
Duda atklājis, ka par to nesen runājis ar ASV prezidenta īpašo pārstāvi Ukrainas un Krievijas jautājumos Kītu Kellogu. Iepriekš arī Francijas prezidents Emanuels Makrons rosinājis izmantot Francijas kodolieročus, lai aizsargātu Eiropu no Krievijas draudiem.
Stārmers: Putina tieksme pēc konfliktiem tikai pieaugs
Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers tikmēr paziņojis, ka laikā, kad globāla nestabilitāte pieaug “mūsu acu priekšā”, radot nedrošības sajūtu sabiedrībā, ir jāpanāk, lai Ukrainā tiktu nodrošināts taisnīgs un ilgstošs miers.
Viņš arīdzan brīdinājis par ekonomiskām sekām, ko izjutīs britu sabiedrība, ja šāds miers Ukrainā netiks panākts.
“Un tas nozīmē, ka šeit būs augstākas cenas, lielāki rēķini, kā arī dzīves dārdzības krīze turpināsies vēl ilgāk. Tas būs kavēklis mūsu nākotnes attīstībai, ko mums būs daudz grūtāk pārvarēt.
Viens ir absolūti skaidrs – Putina pašreizējā tieksme pēc konfliktiem un haosa tikai pieaugs. Un Krievija jau apdraud mūsu debesis, mūsu ūdeņus, mūsu ielas un mūsu valsts drošību.
Un tāpēc es uzskatu, ka šobrīd politikas pamatuzdevums ir pieņemt smagus lēmumus drošības jomā,” sacīja Stārmers.
Somija vēlas mācīties no Ukrainas pieredzes
Somija vēlas mācīties no Ukrainas pieredzes pilna mēroga karā ar Krieviju. Tā pēc vienošanās par abu valstu sadarbības aizsardzības jomā parakstīšanas sacīja Somijas aizsardzības ministrs Anti Hekanens.
Ministrs arī solīja, ka Somija turpinās atbalstīt Ukrainu cīņā pret Krievijas agresiju.
“Šodien mēs parakstījām jaunu sadarbības dokumentu aizsardzības jomā, par kuru jau kādu laiku notika sarunas un kurš attiecas uz tādām jomām kā aizsardzības materiāli, informācijas apmaiņa, pētniecība un inovācijas, munīcijas ražošana un aizsardzības rūpniecības projekti gan Somijā, gan Ukrainā. Mēs arī izziņojam jaunu militārās palīdzības paketi 200 miljonu eiro vērtībā, lai atbalstītu Ukrainu gan sarunās par pamieru, gan frontē,” teica Hekanens.
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā Somija ir sniegusi Ukrainai militāro palīdzību 3,3 miljardu eiro apmērā, vēsta raidsabiedrība YLE.
