Agresorvalsts naftas pārstrādes rūpnīcas pēdējā laikā bieži cietušas Ukrainas dronu uzbrukumos. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis iepriekš sacīja, ka šie triecieni samazinājuši Krievijas naftas pārstrādes un degvielas ražošanas apjomu par 20-27%. Viņš arī piebilda, ka 90–95% uzbrukumu Krievijas teritorijā tagad tiek veikti ar Ukrainā ražotiem tālas darbības ieročiem, kā arī ierobežotu Rietumu atbalstu.
Saskaņā ar Kara pētījumu institūta (ISW) datiem, oktobra sākumā aptuveni 38% Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcu bija slēgtas. Tas savukārt sekmējis degvielas inflāciju, kas sasniegusi 12,7% jeb augstāko atzīmi pēdējo 14 gadu laikā.
Britu medijs “The Guardian” lēš, ka jaunā kārtība ļaus Kremlim mobilizēt aptuveni divus miljonus cilvēku, neizsludinot jaunu mobilizāciju, kas Krievijā līdz šim bijusi ļoti nepopulāra. Likums parakstīts jau 4. novembrī, un paredz, ka rezervisti varēs apsargāt naftas rūpnīcas, veidot mobilās ugunsdzēsības vienības un stāties pretī sabotāžas operācijām.
Krievijas medijs “Vjorstka” ziņo, ka rezervistu vervēšana sākusies vismaz 15 apgabalos – sludinājumus publicējušas gan amatpersonas, gan pašvaldības un lielākie tur esošie uzņēmumi. Tajos uzsvērts, ka
rezervisti netikšot sūtīti uz Ukrainu, bet darbosies savos apgabalos, aizsargājot enerģētikas infrastruktūru un pārtverot bezpilota lidaparātus.
Krievijas un Ukrainas pierobežas apgabalā Brjanskā, piemēram, iedzīvotāji tiek aicināti “cīnīties pret ienaidnieka sabotāžas grupām”, palīdzēt evakuēt civiliedzīvotājus un uzturēt pretterorisma režīmu. Piedāvātā alga ir no 40 000 līdz 100 000 rubļu (428–1070 eiro) mēnesī, kā arī vienreizēja prēmija – aptuveni 300 000 rubļu (3210 eiro), raksta “Moscow Times”.
Taču no frontes tālākajās teritorijās atalgojums ir krietni zemāks. Tulas apgabalā un Baškortostānas Republikā solītā alga ir vien 21–106 eiro mēnesī, savukārt Permā – 43–75 eiro, bet Kaļiņingradā līdz 67 eiro.
Sanktpēterburgas tuvumā esošajā ostas pilsētā Utjlugā rezervisti strādās maiņās – divus mēnešus dienestā, bet divus – atpūtā. Par to sola 160–320 eiro mēnesī.
Rezervisti dienesta laikā iegūs pilnu militāro statusu, sociālās garantijas un pabalstus. Līgumi tiek slēgti uz sešiem mēnešiem līdz vienam gadam. Dažviet papildus piedāvā bezmaksas maltītes apmācību laikā, kā arī apmaksātu medicīnisko aprūpi.
“Kyiv Post” ziņo, ka jaunas vienības jau darbojas Tatarstānā un Nižņijnovgorodas apgabalā, kur pieņemti attiecīgi 21 un 15 rezervisti.
Jau ziņots, ka Krievija ieviesusi arī jaunus ierobežojumus, lai cīnītos pret Ukrainas dronu uzbrukumiem. Kopš 10. novembra mobilie sakaru operatori bloķē tīkla savienojumu uz 24 stundām ikvienam, kas atgriežas no ārzemēm jeb darbojas tā sauktais SIM kartes “atvēsināšanās periods”. Tas jau izraisījis neapmierinātību gan starp ceļotājiem, gan Pleskavas reģiona iedzīvotājiem, kuru savienojums nereti tiek kļūdaini bloķēts.
Maskavas politologs Andrejs Kolesņikovs sarunā ar “The Guardian” norāda, ka Kremlis “tā pieradina sabiedrību pie ilgstošas pusmilitāras eksistences”, mudinot gatavoties lielākiem upuriem, jo karš ieilgst.
Vienlaikus Krievijā kļuvuši bargāki sodi par iespējamām sabotāžas darbībām. Pagājušajā nedēļā Putins parakstīja likumu, kas paredz mūža ieslodzījumu ikvienam, kurš iesaista nepilngadīgos šādos aktos, kā arī samazina kriminālatbildības vecumu no 18 uz 14 gadiem.
Ukraina kopš kara sākuma pastiprinājusi partizānu taktiku, tostarp sabotāžu un uzbrukumus militāriem objektiem dziļi Krievijas teritorijā. Kopš 2022. gada Krievijas tiesas par terorismu un sabotāžu notiesājušas vismaz 158 nepilngadīgos.
