Krievija aizvadītajā naktī Ukrainai uzbrukusi ar 113 trieciendroniem un zeme–gaiss raķeti “S-400”. Ukrainas armijai izdevās notriekt 57 Krievijas raidītos bezpilota lidaparātus virs 11 valsts apgabaliem. Ukrainas armijas paziņojumā atzīmēts, ka vēl 56 droni tika “lokāli pazaudēti”. Šorīt Krievijas īstenotajā bezpilota lidaparātu uzbrukumā bojātas vairākas dzīvojamās ēkas Harkivas un Zaporižjas apgabalos, ievainojumus guva četri civiliedzīvotāji.
Savukārt ziņas par sprādzieniem pienāca arī no Krievijas – no Tatarstānas Autonomās republikas galvaspilsētas Kazaņas.
Vietējie iedzīvotāji sociālajos medijos publiskoja video, kuros var redzēt divu dronu pārlidojumus un sprādzienus pēc to ietriekšanās daudzstāvu dzīvojamās ēkās.
Kā vēsta Krievijas “Telegram” kanāls “Astra”, kopumā Kazaņā fiksēti astoņi bezpilota lidaparāti, un seši esot trāpījuši dzīvojamajiem namiem, viens kādam rūpniecības uzņēmumam, bet vēl viens esot pēdējo reizi redzēts virs pilsētas upes. Saskaņā ar “Astra” sniegto informāciju uzbrukumā nav bojāgājušo vai cietušo.
Pēc uzbrukuma slēgtas lidostas Kazaņā, Iževskā un Saratovā, atcelti visi plānotie pasākumi Tatarstānā. Krievijas medijos tiek lēsts, ka dronu mērķis nav bijis dzīvojamā ēka, bet gan Kazaņas militārie uzņēmumi – tie lidojuši lidmašīnu un helikopteru rūpnīcas virzienā. Visticamāk, plānojot uzlidojumu, netika ņemtas vērā lidrobotu trajektorijā esošās augstceltnes
Bet ASV domnīca “Kara izpētes institūts” vēsta, ka Ukrainas spēki Harkivas apgabalā īstenoja pirmo sauszemes uzbrukumu, neiesaistot dzīvo spēku, bet izmantojot tikai un vienīgi attālināti vadāmos virszemes dronus un FPV bezpilota lidaparātus.
Kā norāda domnīcas analītiķi, šī operācija izceļ Ukrainas centienus ieviest tehnoloģiskus jauninājumus kaujas operāciju īstenošanā.
Ukrainas Nacionālās gvardes pārstāvji norādīja, ka kaujas operācija tika īstenota Lipcu ciema tuvumā, kas atrodas uz ziemeļiem no Harkivas, un tās laikā izdevās iznīcināt Krievijas spēku pozīcijas. Tiek atzīmēts, ka kaujas operācijā tika iesaistīti desmitiem attālināti vadāmo virszemes dronu, kas bija aprīkoti ar ložmetējiem, kā arī virszemes droni, kas paredzēti atmīnēšanai.
Tikmēr ANO ģenerālsekretāra vietniece Atbruņošanās jautājumos Izumi Nakamitsu, uzstājoties ANO Drošības padomē norādīja, ka laika posmā no 2022. gada 24. februāra līdz 2024. gada 30. novembrim ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs Ukrainā reģistrējis vairāk nekā 12 340 nogalinātos un 27 836 ievainotos civiliedzīvotājus. Viņa arīdzan atzīmēja, ka 42% no visiem novembrī nogalinātajiem civiliedzīvotājiem gājuši bojā, Krievijai savos uzbrukumos pielietojot tālas darbības rādiusa ieročus.
“Saskaņā ar ANO Cilvēktiesību novērošanas misijas Ukrainā verificētajiem datiem, laika posmā no 2024. gada 1. janvāra līdz 30. novembrim aviācijas bumbu pielietojuma dēļ gāja bojā 341 civiliedzīvotājs, bet vēl 1803 cilvēki tika ievainoti,” sacīja Nakamitsu.
Viņa arīdzan norādīja, ka, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, Krievijas aviācijas bumbu izraisīto nāves gadījumu skaits ir trīskāršojies, bet ievainoto cilvēku skaits seškāršojies.
