ĪSUMĀ:
Turcija aicina atjaunot Stambulas formāta sarunas.
Lielākie postījumi Ternopiļā
Ternopiļā, pilsētā Ukrainas rietumos, nodarīti postījumi divām daudzstāvu dzīvojamām ēkām. Viena māja aizdegās, bet otrajā postījumi ir tik nopietni, ka drupās pārvērtušies vairāki ēkas stāvi.
Krievijas triecienos nogalināti vismaz 25 cilvēki, viņu starpā trīs bērni, un ievainoti 73, tostarp 15 bērni. Ukrainas amatpersonas ziņo, ka vairāki cilvēki ir iesprostoti ēku gruvešos. Uz vietas visu dienu notiek glābšanas operācijas ar izņēmumu dienas pirmajā pusē, kad atkal visā Ukrainā bija gaisa trauksme.
Pilsētā ir palielināta hlora koncentrācija gaisā, tādēļ cilvēkus aicina palikt iekštelpās.
Arī trešdienas pēcpusdienā notikuma vietā joprojām strādāja glābēji, meklējot zem drupām iesprostotos.
“Šobrīd galvenais uzdevums ir glābt tos, kuri joprojām iesprostoti drupās. Tā ir prioritāte. Ļoti daudz bērnu cietuši, viņi nogādāti bērnu slimnīcā,” pauž vietējās administrācijas vadītājs Vjačeslavs Nehoda.
“Dzirdējām sprādzienu. Dzīvojam pirmajā stāvā, tāpēc uzreiz izlēcām pa logu. Mūsu māja ir liesmās, mūsu dzīvoklis – pilns ar dūmiem. Drošvien viss nodegs,” stāsta Ternopiļas iedzīvotāja Rostoslava.
Krievijas agresijas briesmas šodien pieredzējusi arī Oksana:
“Glābēji man neko nesaka. Viņi netiek klāt mūsu dzīvoklim. Es gaidu un ceru, ka manam dēlam viss kārtībā. Dievs dod viņam spēku. Viņš ir jau liels, divdesmit gadu vecs.”
Ukrainas varasiestādes paziņojušas, ka plašais Krievijas nakts uzbrukums bijis vērsts galvenokārt pret Ļvivas un Ternopiļas reģionu, jo tur nav tik spēcīgu pretgaisa aizsardzības sistēmu kā tuvāk frontes līnijai.
Ternopiļā izsludinātas trīs dienu sēras.
Nakts uzbrukumā cietušas arī vairākas citas apdzīvotās vietas
Valsts otrajā lielākajā pilsētā Harkivā dronu triecienā cietuši 46 cilvēki. Starp cietušajiem ir divas meitenes deviņu un 13 gadu vecumā. Nodarīti postījumi 40 ēkām, garāžām, uzņēmumu ēkām, ātrās medicīniskās palīdzības stacijai, lielveikalam, skolai un transportlīdzekļiem.
Ivanofrankivskas apgabalā cietuši trīs cilvēki, to vidū divi bērni. Nodarīti bojājumi enerģētikas infrastruktūrai.
Ļvivas apgabalā nodarīti postījumi energoobjektam, kokapstrādes uzņēmumam un noliktavai.
Čerkasu apgabalā nodarīti bojājumi elektrolīnijai un citai civilajai infrastruktūrai.
Daudzviet Ukrainā traucēta elektroapgāde. Ukrainas amatpersonas ziņojušas, ka deviņās teritorijās, kuras cietušas no Krievijas triecieniem, šobrīd strādā aptuveni 500 glābēji.
Krievija aizvadītajā naktī veica masīvu dronu un raķešu triecienu Ukrainai. Gaisa trauksme tika izsludināta visā valstī.
Krievija turpina uzbrukt ar lielu dronu un raķešu skaitu
Kopumā Krievija trešdienas naktī un no rīta puses palaida uz Ukrainu gandrīz 500 kaujas dronu un 48 raķetes. Lielāko daļu no Krievijas izmantotajiem droniem un raķetēm Ukrainas Gaisa spēkiem izdevās notriekt, tomēr septiņas raķetes ir trāpījušas savos mērķos.
“Ienaidnieks izmantoja šodien lielu skaitu raķešu – 48. Viena bija ballistiskā raķete un spārnotās raķetes. Liela daļa no šīm raķetēm tika notriektas, bet mēs redzam šausmīgās sekas, vienkārši šausmīgas sekas, raugoties tos kadrus. To vajag demonstrēt Rietumiem, ko Krievija dara mūsu teritorijā. Mirst mierīgie iedzīvotāji pilsētās un blīvi apdzīvotās vietās,” ziņoja Ukrainas Gaisa spēku pārstāvis Jurijis Ignats.
Gaisa spēku pārstāvis arī atgādināja, ka Ukrainai nepieciešami papildu resursi pretgaisa aizsardzības sistēmas stiprināšanai, īpaši aizsardzībai pret Krievijas raķešu uzbrukumiem, proti, nepieciešamas ne vien pašas pretgaisa aizsardzības sistēmas, bet arī lādiņi, ar ko triekt uzbrucēja raķetes.
Turcija aicina atjaunot Stambulas formāta sarunas
1min
Turcija ir gatava atjaunot Stambulas formāta sarunas. Tā pēc tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski sacīja Turcijas prezidents. Lai atdzīvinātu miera sarunas, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ieradies Ankarā. Sākotnēji izskanēja, ka Ukrainas prezidents tur varētu tikties arī ar ASV sūtni Stīvu Vitkofu, bet tas tomēr nenotika.
Mediji vēsta, ka ASV ar Vitkofa starpniecību ar Krieviju strādā pie 28 punktu plāna kara izbeigšanai.
Plāns iedaloties četrās kategorijās – miers Ukrainā, drošības garantijas, drošība Eiropā un ASV nākotnes attiecības ar Krieviju un Ukrainu. Tikmēr laikraksts “Wall Street Journal” vēstī un arī telekanāls CNN apstiprina – lai runātu par kara izbeigšanu, uz Kijivu devusies augsta ranga ASV militārā delegācija.
Kā vēsta laikraksts, Baltā nama ieskatā Maskava varētu būt atvērtāka sarunām ar militārpersonu starpniecību. CNN norāda, ka šīs nedēļas laikā aktivizējušās sarunas par mieru, jo Trampa administrācijā uzskata, ka Kremlis izrādījis lielāku interesi par vienošanās panākšanu.
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Kopš 2024. gada rudens Krievija karadarbībā pret Ukrainu iesaistījusi arī lielu Ziemeļkorejas karavīru skaitu. 2025. gada vasarā Zelenskis pavēstīja, ka Ukrainas austrumos Krievijas armijā karo arī algotņi no Ķīnas un Pakistānas.
Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.
