ĪSUMĀ:
Kijiva piedzīvojusi masīvu kombinēto uzbrukumu
Tieši Kijiva un tās apgabals šonakt nakts otrajā pusē kļuva par galveno mērķi šim masīvajam Krievijas uzbrukumam. Okupanti uzbrukumā izmantojuši gan ballistiskās un aeroballistiskās raķetes, gan dronus.
Kā norāda Ukrainas gaisa spēki, kopumā Krievijas armija uz Ukrainu raidījusi 19 raķetes un 430 dronus. Notriekti 405 droni un 14 raķetes.
Kijivas mērs Vitālijs Kličko informēja, ka triecieni bija vērsti pret objektiem deviņos no desmit pilsētas rajoniem un uz visām izpostītajām vietām nosūtītas mediķu ārkārtas komandas. Nodarīti bojājumi arī siltumapgādes tīklam, un dažas ēkas Desnas rajonā uz laiku palika bez apkures. Iespējami arī elektroapgādes un ūdensapgādes traucējumi.
Postījumi ir gan no tiešiem trāpījumiem, gan ieroču atlūzu radīti.
“Šis ir Desnas rajons. Šeit “Šaheds” trāpīja mājai. Faktiski daļa mājas ir nodegusi. Un tieši šajā vietā gāja bojā cilvēki. Un tagad tiek veiktas meklēšanas un glābšanas operācijas. Šajā vietā ir iesaistītas vairāk nekā 20 tehnikas vienības un aptuveni 200 glābēju, tostarp smagā glābšanas tehnika, specializētās vienības. Strādāsim, līdz atradīsim visus cilvēkus. Kopumā skarti deviņi Kijivas rajoni, tostarp no notriektiem droniem. Un glābēji strādā praktiski visā Kijivā,” situāciju no rīta raksturoja glābšanas dienesta pārstāvis.
Russia struck an apartment building in Kyiv just now.
As Ukraine strikes russian oil industry-a working engine of russian war machine, russia strikes apartment buildings in our cities. pic.twitter.com/fytAgZT6cz — Kate from Kharkiv (@BohuslavskaKate) November 14, 2025
“Īpaši aprēķināts uzbrukums, lai nodarītu pēc iespējas lielāku kaitējumu cilvēkiem un civilajai infrastruktūrai. Kijivā vien postījumi nodarīti desmitiem augstceltņu. “Iskander” atlūzu dēļ cieta Azerbaidžānas vēstniecība. Ukraina uz šiem triecieniem atbild ar tālas darbības spēku, un pasaulei ir jāaptur šie triecieni pret dzīvību ar sankcijām. Krievija joprojām var pārdot naftu un veidot savas shēmas. Tas viss ir jāaptur,” sociālajā medija “Facebook” raksta Zelenskis.
Līdz šim zināms par vismaz sešiem nogalinātajiem un 30 ievainotajiem, kuru vidū ir arī septiņus un desmit gadus veci bērni. Deviņi cilvēki hospitalizēti, tostarp grūtniece.
“Ierados, lai pārbaudītu, kas noticis ar vecākiem. Ieejot iekšā, sapratu, kas noticis. Viss bija sabrucis, nekas nebija palicis pāri. Kad atgriezos otrreiz, glābēji pateica, ka atraduši manu māti, kura bija mirusi uz vietas. Manu tēvu vēlāk atrada zem gruvešiem arī jau mirušu,” stāsta Kijivas iedzīvotājs Andrijs.
Kijivas pilsētas kara administrācijas vadītājs Timurs Tkačenko informēja, ka Krievija vērsusi triecienus pa dzīvojamām ēkām. Bojājumi nodarīti vismaz 30 augstceltnēm visā pilsētā. Piemēram, Solomjankas rajonā netālu no starptautiskās lidostas izcēlies ugunsgrēks uz piecstāvu dzīvojamās ēkas jumta. Ziņu aģentūra “Associated Press” informē, ka postījumi un cietušie ir arī Kijivas reģionā.
Frontē joprojām smagas kaujas Pokrovskā
Savukārt Ukrainas frontē visvairāk tiek apspriestas kaujas darbības Pokrovskā, kur situācija joprojām ir smaga, kā arī dienvidos Zaporižjas apgabalā, kur Krievijai pēdējās dienās ir nelieli panākumi. Pokrovska, kā skaidroja Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis, joprojām ir Krievijas ofensīvas galvenais mērķis. Tādēļ īpaša uzmanība tiek pievērsta vienību pastiprināšanai šajā virzienā, nodrošinot karavīrus ar visu nepieciešamo un nostiprinot loģistikas maršrutus.
Vietnes “Deepstate” dati liecina, ka Krievijas karaspēks ir ielencis Pokrovsku no trim pusēm, atstājot tikai aptuveni 15 kilometru garu koridoru, pa kuru Ukrainas spēki var ievest pastiprinājumus un krājumus.
Zelenskis uzstāja, ka Ukrainas karavīri Pokrovskas aizstāvēšanas laikā netiek spiesti mirt drupu dēļ. Jebkurš lēmums par atkāpšanos no pilsētas, kā skaidroja prezidents, ir atkarīgs no militārajiem komandieriem.
Bet Zaporižjas apgabalā Zelenskis tikās ar karavīriem un ar militārajiem komandieriem apsprieda situāciju kaujas laukā. Ukrainas spēki šonedēļ atkāpušies no vairākiem Zaporižjas ciemiem.
Ukrainas triecieni maz ietekmē Krievijas naftas biznesu
Arī Ukraina turpina triecienus enerģētikas objektiem, īpaši naftas pārstrādes rūpnīcām Krievijas teritorijā. Taču, kā vēsta aģentūra “Reuters”, Krievijas naftas pārstrāde šogad ir samazinājusies tikai par 3%, neskatoties uz Ukrainas biežajiem dronu uzbrukumiem.
Kā vēsta “Reuters”, naftas pārstrādes rūpnīcas novērsa strauju degvielas ražošanas kritumu, izmantojot brīvās jaudas.
Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcas pirms uzbrukumiem darbojās krietni zem pilnas jaudas, līdz ar to spēja mazināt uzbrukumu ietekmi. Lai gan Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcas pagaidām varētu tikt galā, bezpilota lidaparātu uzbrukumi sekas, protams, atstāj.
Tikmēr Rietumu sankcijas ir sarežģījušas Krievijas centienus iegūt rezerves daļas no Rietumu uzņēmumiem, kas pēdējo 30 gadu laikā ir palīdzējuši modernizēt lielāko daļu tās naftas pārstrādes rūpnīcu. Krievija gan tagad cenšas saražot iekārtas iekšienē vai importēt no Ķīnas.
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Kopš 2024. gada rudens Krievija karadarbībā pret Ukrainu iesaistījusi arī lielu Ziemeļkorejas karavīru skaitu. 2025. gada vasarā Zelenskis pavēstīja, ka Ukrainas austrumos Krievijas armijā karo arī algotņi no Ķīnas un Pakistānas.
Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.
