Atbilstoši jaunākajai informācijai tiek precizēts nogalināto un ievainoto skaits Dobropiļļas pilsētā.
Sagrautas un bojātas astoņas piecstāvu mājas, tirdzniecības centrs, 30 automašīnas.
Ēkās izcēlušies ugunsgrēki, kuru dzēšanas laikā iebrucēju veikuši atkārtotu apšaudi. Tās laikā sašauta viena no ugunsdzēsēju mašīnām.
Policija ziņo, ka ienaidnieks izšāvis uz pilsētu tuva darbības rādiusa ballistisko raķeti “Iskander-M”. Apšaudē izmantotas arī daudzlādiņu reaktīvās iekārtas “Tornado-S” un lidroboti.
Krievijas uzbrukums Dobropiļļai Foto: AFP, HANDOUTFoto: AFP, HANDOUTFoto: AFP, HANDOUTFoto: AFP, HANDOUTKrievijas 7. marta uzbrukuma sekas Odesā Foto: AFP, OLEKSANDR GIMANOVFoto: AFP, HANDOUT
Savukārt Krievijas bezpilota lidaparātu uzbrukumā Harkivai nogalināti trīs cilvēki.
Ukrainas Gaisa spēki vēsta, ka naktī Krievija uzbruka Ukrainai ar 145 trieciendroniem un divām ballistiskajām, un vienu spārnoto raķeti.
Gaisa spēki notrieca vienu raķeti un 79 dronus, 54 bezpilota lidaparāti no mērķa novirzīti.
Nakts uzbrukumā cieta Doneckas, Harkivas, Poltavas, Sumu un Odesas apgabals. Odesas apgabalam bezpilota lidaparāti uzbrukuši piekto nakti pēc kārtas. Cietusi pilsētas civilā un enerģētikas infrastruktūra.
Bet vislielākie postījumi nodarīti Ohtirkas pilsētai Sumu apgabalā. Sagrauta skola, peldbaseina ēka, garāžas un skolas autobuss.
“Paspēju aizskriet līdz patvertnei. Tikko, kā tur nonācu, atskanēja sprādzieni un šķembas lidoja pret durvīm. Sapratu, ka tieši pa mums šāva. Šaubījos no sākuma, bet otrreiz bija uguns, visa patvertne putekļos. Smagi elpot, bet pienācu tuvāk ventilācijas šahtai. Pēc brīža nomierinājos – tad sekoja trešais sprādziens,” pastāstīja Sumu iedzīvotājs.
Krievija uzbrukumus nav komentējusi.
Zelenskis: Krieviju neinteresē miers
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Krievija izrādījusi intereses trūkumu par mieru un ka Krieviju vajag piespiest uz mieru.
“Krievijas mērķi nemainās,” pēc aizvadītās nakts uzbrukumiem Ukrainas pilsētām paziņoja Zelenskis. Ir jāstiprina Ukrainas pretgaisa aizsardzība un jāpastiprina sankcijas pret Krieviju. “Jāsalūst visam, kas palīdz Putinam finansēt karu,” sacīja Ukrainas prezidents.
ASV prezidents Donalds Tramps ir vainojis Zelenski nepietiekamos centienos panākt mieru un ir apturējis ASV militāro palīdzību Ukrainai. Šis Trampa lēmums cita starpā apdraud Ukrainas pretgaisa aizsardzības nodrošinājumu.
Lai gan ASV prezidents joprojām apņēmies panākt mieru Ukrainā, slavējot Krieviju par atvērtību sarunām, Maskavas rīcība frontē liecina par pretējo – šī ir jau otrā nakts, kad agresors masveidā apšauda Ukrainu.
ASV prezidents mieru Ukrainā apņēmies panākt drīz un atsevišķi mediji ziņo, ka vēlākais – līdz maijam. Un, lai gan viņš atzīst, ka Krievija šobrīd Ukrainā dod vaļā elli, galvassāpes pamiera sarunās radot tieši Ukraina.
Tikmēr Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis tam piekāpties negrasās:
“Ukraina ir gatava pēc iespējas drīzāk panākt mieru – esam ierosinājuši konkrētus soļus. Tomēr ik dienu jauni Krievijas uzbrukumi pierāda, ka tieši Kremlis ir tas, kuru jāpiespiež panākt mieru – pārtraukt karu un iesaistīties reāla diplomātijā, gādājot par drošību un veidojot noturīgu mieru.”
Abas puses bīdot pie sarunu galda, Tramps draudējis kā Maskavai, tā arī Kijivai. Krievijai pēc tās masīvajiem uzbrukumiem būšot jārēķinās ar tarifiem un plaša mēroga sankcijām pret bankām.
Taču sāpīgāk ar savu lēmumu apturēt militāro palīdzību un izlūkinformācijas nodošanu Tramps “iedzēlis” Kijivai. Šobrīd lielākā problēma frontē esot morāle, jo armija nu spiesta cīnīīties bez labākajām ieroču sistēmām ASV attieksmes dēļ, intervijā laikrakstam “Time” atzinis kāds anonīms ukraiņu virsnieks.
Vissmagāk cietušas ukraiņu vienības Kurskā, kur ukraiņi joprojām cenšas noturēt savas pozīcijas pērn ieņemtajā Krievijas teritorijā.
