ĪSUMĀ:
No daudzām Jelvatas mājām Nigērijā palikušas tikai apdegušas drupas. Bija nakts, kad jūnijā uz šo kristiešu ciematu atnāca ar mačetēm un šautenēm bruņoti, naida pārņemti slepkavas. Starptautiskajā arēnā Nigērijas vārds izskan kā valstij, kur norisinās “kristiešu genocīds”, tomēr raudzīties uz šīm šausmām kā reliģisku konfliktu ir vienkāršākais, bet – ļoti iespējams – maldu ceļš.
Terhemba Lormba, 45 gadus vecs zemnieks, zaudēja astoņus tuviniekus. “Lielākā daļa no viņiem sadega dzīvi,” ieskaitot trīs viņa bērnus, sarunā ar ASV sabiedrisko raidorganizāciju NPR teic bēdu sagrauztais vīrietis, noslaukot asaras ar kreklu. “Viņi slēpās guļamistabā.” Terhembas brāli nošāva, kad viņš mēģināja aizbēgt.
Nesaudzēja arī bērnus
Matiass Dze (35) atrada patvērumu katoļu baznīcā. Kad uzbrukums beidzās, viņš devās meklēt brāli – 30 gadus veco Eliju – un atrada viņu smagi savainotu, sacirstu ar mačeti. “Viņš vēl elpoja, tāpēc mēs steidzām vest viņu uz slimnīcu, bet, pirms mēs tur nonācām, viņš izdzisa,” saka Matiass.
Benues universitātes slimnīcas mediķi glāba izdzīvojušos, viņu vidū bija pat tikai deviņus mēnešus veci bērni ar dziļām mačetes brūcēm vai ložu ievainojumiem.
Musulmaņu meitenes Nigērijā Foto: AP, Sunday Alamba
Četrgadīgais Onjuso bija savainots rokā un potītē. “Viņš bija paslēpies kopā ar māti, kad sievieti nogalināja viņa acu priekšā. Tēvu viņi nogalināja citur ciemā,” stāsta vecmāmiņa Felīsija Deivida (62). “Viņš raud un raud, un prasa, lai tētis nāk viņu apciemot. Es nezinu, kā viņam pateikt, ka tētis ir miris.”
Šis jūnijā notikušais slaktiņš ar apmēram 160 nogalināto ir viens no lielākajiem pēdējā laikā Nigērijā. Jelvata atrodas Benues štatā valsts vidienes austrumos, sauktā par Nigērijas maizes klēti. Šīs auglīgās zemes plešas zemkopju un lopkopju naida krustpunktā – gluži kā Bībeles stāstā par Kainu un Ābelu, tikai šajā gadījumā Ābels nokauj Kainu un asinsizliešanai ir “pierakstīts” musulmaņu naids pret kristiešiem.
Lopkopji pret zemkopjiem
Policijas ziņojumos lielākā daļa aizdomās turamo ir bandīti vai bruņoti ganāmpulku īpašnieki – lopkopji no fulani tautas, kas lielākoties ir musulmaņi. Konflikti starp zemkopjiem un ganāmpulku īpašniekiem ir bieža parādība gan Nigērijā, gan visā Sāhelas reģionā.
Pēdējos gadu desmitos konflikti kļūst daudz asiņaināki. Zemkopji apsūdz lopkopjus par ganāmpulku ganīšanu uz viņu zemes un sējumu iznīcināšanu, otra puse vaino pirmos par liellopu zādzībām. Agrāk šos strīdus risināja vietējā kopienu līmenī, sava veida “šķīrējtiesās”, bet tagad tradicionālās sistēmas sabrūk.
Benues štatā vien kopš aprīļa nogalināts ap 300 cilvēku un gandrīz pusmiljons bija spiesti bēgt no vardarbības, liecina Apvienoto Nāciju Organizācijas dati. Lielākoties cieš zemkopju kopienas, bet divas nedēļas pirms Jelvatas asinspirts bija nogalināti divi ganāmpulku īpašnieki.
Nigērijas konfliktus lielā mērā izraisa cīņa starp lopkopju un zempkopju interesēm Foto: REUTERS, Sodiq Adelakun
“Miyetti Allah Cattle Breeders Association” (šī ir lopu audzētāju jumta organizācija, “Miyetti Allah” var tulkot kā gani Dieva vārdā, tradicionāls apzīmējums fulani lopkopjiem) norāda, ka viņi “tiecas pēc mierīgas līdzāspastāvēšanas” ar zemkopjiem, taču paši bieži tiek aplaupīti un nogalināti. Pēdējā gada laikā Nigērijā noslepkavoti vairāk nekā 500 ganāmpulku īpašnieku.
Zemkopju kopienas noliedz, ka uzbrukumi ir atbilde pašu uzsāktai vardarbībai, un uzskata, ka tie ir daļa no kampaņas, lai pilnībā izspiestu lauksaimniekus no viņu zemes.
“Ja tu gribi nogalināt cilvēkus, tad tev jāinteresējas, kas viņiem ir, un mēs uzskatām, ka tā ir zeme,” teic profesors Džeimss Ajatse, tradicionālais monarhs, tivu tautas – dominējošās etniskās grupas Benues štatā – līderis. “Zeme ir bagāta, tā ir auglīga. Bet mūs masveidā izspiež no zemes.”
Cietušie pārmet valdībai un drošības spēkiem nespēju un pat līdzdalību. Jelvatā izvietotā policija ātri zaudēja cīņā, bet pastiprinājums nenāca pat pēc stundām ilgas šaušanas. “Uzbrukums ilga vairāk nekā trīs stundas,” atceras Matiass.
Tramps draud iejaukties
Kā jau minēts, Nigērijas ziemeļos un vidienē zemkopji ir galvenokārt kristieši, savukārt vairums lopkopju ir musulmaņi. Pāvests Leons XIV aizlūdza par “kristiešu kopienām Benues štatā, kuras nepārtraukti kļūst par vardarbības upuriem”.
Nigērijas Ārlietu ministrija paziņojusi: “Jebkurš vēstījums, kas šādus incidentus cenšas attēlot kā reliģisku vajāšanu, ir kļūdains un maldinošs.” Tikmēr ASV prezidents Donalds Tramps piedraudēja vērsties pret Nigēriju, ja tās valdība “turpinās pieļaut kristiešu slepkavošanu”.
Video, kas publicēts viņa platformā “Truth Social”, Tramps solīja “doties uz šo tagad apkaunoto valsti ar ieročiem rokās”.
ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets apstiprinājis, ka Pentagons esot gatavs spert soļus, lai iznīcinātu islāma teroristus, kas pastrādā šausminošos noziegumus.
Yes sir.
The killing of innocent Christians in Nigeria — and anywhere — must end immediately. The Department of War is preparing for action. Either the Nigerian Government protects Christians, or we will kill the Islamic Terrorists who are committing these horrible atrocities. pic.twitter.com/C0v9RHGoS1 — Pete Hegseth (@PeteHegseth) November 1, 2025
ASV senators Teds Kurss platformā “X” rakstīja: “Kopš 2009. gada Nigērijā nogalināti vairāk nekā 50 000 kristiešu un vairāk nekā 18 000 baznīcu un 2000 kristiešu skolu ir iznīcinātas.”
Augustā publicētajā ziņojumā Nigērijas nevalstiskā organizācija “InterSociety” apgalvoja, ka islāma ekstrēmistu grupas valstī kopš 2009. gada 16 gadu laikā nogalinājušas vairāk nekā 100 000 kristiešu. Norādīts arī, ka šajā periodā gājuši bojā 60 000 “mērenu musulmaņu”.
Šogad no janvāra līdz augustam esot nogalināti nedaudz vairāk nekā 7000 kristiešu. “InterSociety” balstās uz mediju publikācijām, tomēr aptuveni pusē šo ziņu nav pieminēta upuru reliģiskā piederība.
Kāda ir statistika?
BBC žurnālisti saskaitījuši nāves gadījumus no 70 ziņojumiem, un konstatēts, ka kopējais upuru skaits ir apmēram 3000. Daži no uzbrukumiem, šķiet, ziņoti vairāk nekā vienu reizi.
Organizācija “Acled”, kas pārrauga vardarbību Rietumāfrikā, piedāvā ievērojami atšķirīgus datus, un avoti ir viegli pārbaudāmi. “Acled” vecākais analītiķis Lads Servats BBC paudis, ka 100 000 nāves gadījumu skaits iekļauj visu politisko vardarbību Nigērijā.
Kopš 2009. gada tajā nogalināti nedaudz mazāk nekā 53 000 civiliedzīvotāju – musulmaņu un kristiešu. No 2020. gada līdz šā gada septembrim bijuši 384 gadījumi, kad uzbrukums mērķēts tieši kristiešiem, un bojā gāja 317 cilvēki.
Tramps minējis 3100 nogalināto, atsaucoties uz “Open Doors” ziņojumu par nāves gadījumiem 12 mēnešos no 2023. gada oktobra. Šī organizācija pēta kristiešu vajāšanu visā pasaulē, un tās ziņojumā teikts, ka minētajā laikā nogalināts arī 2320 musulmaņu. “Open Doors” iekļauj norādi, ka fulani teroristi ir atbildīgi par gandrīz trešo daļu nogalināto kristiešu.
Nigērija noliedz genocīdu
Izteicies pat amerikāņu komiķis un televīzijas zvaigzne Bils Mahers, kurš savā raidījumā pauda: “Es neesmu kristietis, bet Nigērijā kristiešus sistemātiski nogalina. Kopš 2009. gada viņi ir nogalinājuši vairāk nekā 100 000 cilvēku. Viņi nodedzinājuši 18 000 baznīcu. Tie ir islāmisti – “Boko Haram”. Šis ir daudz tuvāk īstam genocīdam nekā tas, kas notiek Gazā. Viņi burtiski mēģina iznīcināt visus valsts kristiešu iedzīvotājus.”
Gimba Kakanda, Nigērijas prezidenta vecākais īpašais padomnieks, nācis klajā ar izklāstu, kur noraida šādus apgalvojumus. Viņš nenoliedz, ka notikuši šausminoši noziegumi, taču genocīdu piesaukuši gan musulmaņu, gan kristiešu līderi. “Patiesībā Nigērijas konflikti ir daudzšķautņaini, tos veicina etniskie konflikti, zemes strīdi un noziedzība, un reliģija bieži ir otršķirīga,” raksta Kakanda.
Teroristu grupējums “Boko Haram”, kas sākotnēji radās 2009. gadā Borno štatā, vērsās pret Nigērijas valsti kā “atkritēju” struktūru, nevis kādu konkrētu reliģisko grupu.
Lielākā daļa ekstrēmistu upuru ir musulmaņi. Līdzīgi bandītisms Ziemeļnigērijā bieži izvēršas konfliktos starp fulani lopkopjiem un hausa tautas kopienām, kas abas pārsvarā ir musulmaņu.
Nigērijas katoļu baznīcā notiek atvadas no slaktiņa upuriem Foto: REUTERS, TEMILADE ADELAJA
“Katrs Nigērijas reģions ir mājvieta gan kristiešiem, gan musulmaņiem, un konflikti parasti risinās kopienu vai reģionālo līniju robežās, nevis striktā reliģiskā dalījumā,” turpina Kakanda. Pat Nigērijas pilsoņu kara (1967–1970) laikā vardarbība nebijusi organizēts genocīds pret kādu ticību, bet politiski un sociāli ekonomiski motivēta.
Nenoliedzami terorisms Nigērijā pastāv, valstī uzdarbojas jau minētie “Boko Haram” un tā atzars “Islamic State–West Africa Province” (Islāma valsts Rietumāfrikas province). Tomēr Kakanda iebilst, ka, neraugoties uz šo ekstrēmistu naidu pret kristiešiem, lielākā daļa upuru ir musulmaņi.
“Darbojoties galvenokārt pārsvarā musulmaņu apdzīvotajos ziemeļaustrumos, “Boko Haram” nogalinājuši tūkstošiem musulmaņu, tostarp garīdzniekus, ciemu vadītājus un civiliedzīvotājus, kurus uzskata par atkritējiem vai pretiniekiem.” Viņi ir spridzinājuši mošejas, slepkavojuši musulmaņu līderus un nogalinājuši kristiešus. Lielai daļai vardarbības iemesls ir sacensība par zemi un ūdeni, ko veicina iedzīvotāju skaita pieaugums un klimata pārmaiņas.
Nigērija ar 227 miljoniem iedzīvotāju jau ir iedzīvotāju skaita ziņā lielākā valsts Āfrikā, un demogrāfu prognozes liecina, ka 2050. gadā Nigērijā būs jau vairāk nekā 400 miljoni iedzīvotāju, padarot to par trešo lielāko valsti pasaulē aiz Indijas un Ķīnas.
Kopš 2023. gada pašreizējā prezidenta valdības laikā ziemeļaustrumos likvidēti vairāk nekā 13 500 teroristu, kapitulējuši 124 000 kaujinieku un viņu ģimenes locekļi, iznīcināts 11 000 ieroču; ziemeļrietumos iznīcināti dažādi ekstrēmistu tīkli; dienvidaustrumos atgriezusies normāla dzīve. Nacionālās drošības padomnieks Malams Nuhu Ribadu norāda, ka terorisma radīto nāves gadījumu skaits ir samazinājies no 2600 mēnesī pirms 2023. gada maija līdz mazāk nekā 200 šobrīd.
“Nav nekādas oficiālas politikas vai plāna kristiešu iznīcināšanai,” uzsver Kakanda. Nigērijas Aizsardzības štāba priekšnieks, ģenerālis Kristofers Gvabins Musa ir kristietis, tāpat arī armijas štāba priekšnieks, Jūras spēku štāba priekšnieks, Aizsardzības izlūkdienesta priekšnieks, Valsts drošības dienesta ģenerāldirektors, galvenais policijas inspektors, soda izpildes dienesta un Imigrācijas dienesta šefi. Visbeidzot, Nigērijas pirmā lēdija, senatore Oluremi Tinubu ir kristiete un turklāt ordinēta mācītāja.
“Nigērijas konflikti ir skarbi un sarežģīti, taču tie galvenokārt saistīti ar terorismu, noziedzību un kopienu strīdiem, nevis reliģiju. Teroristu grupas nogalina pēc iespējas, uzbrūkot gan baznīcām, gan mošejām, tirgiem un ciemiem,” norāda Kakanda.
Ko domā vienkāršie nigērieši
Bet ko saka vienkāršie nigērieši? Vaicāju kroga īpašniekam, kristietim Semam, kurš savu biznesu izvērsis Gambijā. Viņa domas diezgan atšķiras no Nigērijas valdības oficiālā viedokļa: “Visas problēmas rada fulani. Un viņi, būdami musulmaņi sunnīti, nogalina ne tikai kristiešus, bet arī šiītus.” Šis pamatā Irānā pārstāvētais islāma novirziens Nigērijā ir ļoti mazskaitlīgs, bet teroristi vēršoties pret to.
Sema nostāja ir vienkārša – fulani ārpus savas valsts ir lieliski cilvēki, bet pašā Nigērijā rada problēmas. “Mans labākais draugs Gambijā ir fulani,” saka Sems. Vaicāts, vai viņa dzimtenē notiekošais uzskatāms par genocīdu pret kristiešiem, viņš ir pārliecināts, ka, jā, kaut arī nevēlas nekādu ASV intervenci.
Sems pasauc arī savu bārmeni: “Hey, princess!” Tomēr princese ar krustiņu kaklā par pašas dzimtenē notiekošo neko daudz nezina un neuztraucas, viņai pietiek ar popmūzikas jaunumiem un Nolivudu – Nigērijas Holivudas analogu.
KONTEKSTS:
Nigērijā jau desmitgadēm ilgi turpinās konflikti starp zemkopjiem, pamatā kristiešiem, un lopkopjiem, kas galvenokārt ir musulmaņi. Nogalinātie ir abās pusēs, tomēr lielākoties par konflikta iniciatoriem uzskata musulmaņus, turklāt šogad pastrādāti šausminoši slaktiņi. Nigērijas valdība kategoriski noraida, ka galvenais iemesls būtu reliģiskās atšķirības.
