Krievijas televīzijas kanālos trešdien tika demonstrēti kadri, kā Kursku pirmo reizi kopš Ukrainas ofensīvas sākuma apmeklē Krievijas diktators Vladimirs Putins, tērpies militārā apģērbā. Putins tikās ar Ģenerālštāba priekšnieku Valēriju Gerasimovu, kurš lepni apgalvoja, ka Krievija esot apgabalā atguvusi 86% teritorijas un 24 apdzīvotas vietas, lai gan viņa teikto nav iespējams precīzi pārbaudīt.
Ukrainas spēku apgāde ir ļoti apgrūtināta
Taču interaktīvajās kartēs tiešām ir vērojams, ka Ukraina ir zaudējusi lielu teritoriju Kurskas apgabala, ja salīdzinām, cik tā bija ieguvusi iebrukuma sākumā. Ukrainas armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis uzsvēris, ka armija apgabalā cīnīsies tik ilgi, cik tas būs nepieciešams un saprātīgi. Ukraina uzskata, ka Krievija vēlas izspiest ukraiņus no Kurskas un pārvirzīt kaujas uz Sumu un Harkivas apgabalu.
Situācija Kurskā ir pasliktinājusies jau vairāku mēnešu garumā. Izskanējuši dažādi pieņēmumi, kādēļ un kāpēc tas tagad paātrinājies. Viens no tiem ir tas, ka to sekmējis ASV atteikums dalīties ar izlūkdatiem ar Ukrainu, lai gan tagad sadarbība ir atjaunota.
Savu artavu Krievijas panākumos devusi arī Ziemeļkorejas karavīru iesaiste. Kā norāda viens no ukraiņu karavīriem, kurš jau no augusta piedalās operācijās Kurskā, Ukrainas spēkiem galvenā problēma ir loģistika. Krievija pārsviedusi daudz spēku, īpaši dronu spēju, uz Kursku un tās pārspēj ukraiņu dronu spējas.
Tādā veidā krievi ieguvuši kontroli pār loģistikas ceļiem, un ukraiņiem ir ļoti grūti nomainīt karavīrus vai tiem kaut ko piegādāt ar transportu. Daļa karavīru, kas atkāpušies uz citām pozīcijām, esot gājuši 20–30 kilometrus kājām.
Lai gan nav oficiālu ziņu, ka ukraiņi Kursku pamet masveidīgi, tomēr izskatās, ka atkāpšanās notiek apgabala ietvaros arī atpakaļ uz Ukrainas teritoriju, un atkāpšanās, kas kļūst arvien grūtāka un bīstamāka, notiks pavisam. Līdz ar to ir maz ticams, ka Ukraina varēs Kursku izmantot kā kārti potenciālā teritoriju apmaiņā ar Krieviju.
ASV pārstāvji runās ar Krieviju par pamieru
Pēc šonedēļ Saūda Arābijā notikušajām sarunām starp ASV un Ukrainas delegācijām, amerikāņi devušies uz Krieviju, lai runātu par pamiera piedāvājumu un uzzinātu Maskavas pozīciju. No Krievijas augstākajām amatpersonām publiski viedokļi par pamiera piedāvājumu joprojām nav izskanējuši.
ASV prezidents Donalds Tramps ir apstiprinājis, ka amerikāņu sarunvedēji tiešām dodas uz Krieviju, lai runātu par iespējamo uguns pārtraukšanu uz 30 dienām. Tramps arī paudis cerību, ka Krievija piekritīs šim piedāvājumam.
ASV valsts sekretārs Marko Rubio savukārt skaidroja, ka amerikāņi vēlas saprast, vai Krievija ir gatava piekrist pamieram bez kādu nosacījumu izvirzīšanas. Tiesa, avoti ziņu aģentūrai “Reuters” vēsta, ka Krievija amerikāņiem jau izvirzījusi nosacījumus, bet nav zināms kādus.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izteicies, ka ASV izdarīs spiedienu uz Maskavu, ja tā nepieņems pamieru.
Detaļas par to, kādi soļi no amerikāņiem varētu sekot, viņam neesot, bet runa ir par sankcijām un Ukrainas stiprināšanu. Arī Tramps sacījis, ka pret Krieviju ir iespējamas graujošas sankcijas, ja tā atteiktos no vienošanās, taču pauda cerību, ka sankciju noteikšana nebūs vajadzīga.
Putins negrib izskatīties izmisis
Kremlis tikmēr norādījis, ka gaidot, kad amerikāņi nogādās viņiem detaļas par piedāvājumu. Arī Krievijas televīzijas propagandisti par šo tēmu ir neraksturīgi klusi. Vladimirs Solovjovs atkārtoja dažus nekonkrētos oficiālos paziņojumus, kas izskanējuši, savukārt propagandisti Olgu Skabejevu kā galvenais jautājums nomoka tas, ko tad Krievija saņemtu pretī, ja tā piekristu pamieram.
Runīgāki ir bijuši Kremļa blogeri. Viens no tiem raksta, ka jebkurš pamiers šobrīd būtu tīra nodevība un sabotāža. Un dažu Krievijas politiķu pausto, ka pamiers būtu iespēja Ukrainas spēkiem pārgrupēties un apbruņoties, atkārtoja arī blogeri.
Kremļa saimnieks Putins noteikti nevēlas izskatīties izmisis, ātri kaut kam piekrītot, bet svarīgu lomu spēlē arī situācija frontē.
Krievija vēlas, ja arī tā piekrīt kāda veida uguns pārtraukšanai, lai fronte atrastos tai pēc iespējas izdevīgākās robežās.
Putins vēlas izspiest ukraiņus no Kurskas apgabala, lai daļa frontes līnijas neatrastos Krievijā. Arī savu iedzīvotāju acīs Putinam ir svarīgi parādīt, ka viņš tos aizstāv un spēj sekmīgi tikt galā ar Ukrainas armiju. Tiesa gan, Krievijas spēkiem jau vairāk nekā septiņus mēnešus nav izdevies padzīt ukraiņu vienības no Kurskas apgabala.
KONTEKSTS:
2024. gada augustā parādījās ziņas par Ukrainas spēku iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Ukrainas spēku pārstāvji ziņoja, ka ofensīvas gaitā izdevies ieņemt desmitiem apdzīvoto vietu un pārņemt savā kontrolē līdz pat 1000 kvadrātkilometru lielu teritoriju.
Analītiķi sprieda, ka Ukraina ar šo militāro operāciju centās sasniegt vairākus mērķus: iedragāt Krievijas armijas apgādes ceļus, piespiest Maskavu atvilkt daļu spēku no Ukrainas teritorijas, uzlabot Ukrainas sabiedrības noskaņojumu, pazemot Putina režīmu, kā arī uzlabot Ukrainas pozīcijas pirms iespējamām miera sarunām.
Laika gaitā Krievijas spēkiem pamazām izdevies atkarot zaudēto teritoriju, un 2025. gada martā Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis apstiprināja, ka ukraiņu spēki pamazām atkāpjas no Kurskas apgabala.
Krievijas karaspēkam bija izdevies ieņemt vairākas Kurskas apgabala apdzīvotās vietas laikā, kad ASV pārtrauca sniegt Ukrainai izlūkinformāciju.
