Par to, atsaucoties uz informētiem avotiem, vēsta ukraiņu laikraksts “Kyiv Post”. Runa ir par rezolūciju ar nosaukumu “Cilvēktiesību situācija Ukrainas pagaidu okupētajās teritorijās, tostarp Autonomajā Republikā Krimā un Sevastopolē”, un ko Ukraina ik gadu iesniedz ANO Ģenerālās asamblejas Trešajai komitejai.
Kā norāda laikraksts, rezolūcija jau vairākus gadus kalpo kā būtisks diplomātiskais instruments Kijivai, lai pievērstu starptautisko uzmanību Krievijas okupētajām Ukrainas teritorijām.
Savukārt avoti laikrakstam pavēstīja, ka ASV ierosina rezolūciju iesniegt ar vājāku formulējumu un bez atsaucēm uz Ukrainas “teritoriālo integritāti” vai Krievijas “agresiju”.
Ukrainas sabiedrotie neoficiālās sarunās pauda bažas, ka šāds solis būtiski vājinās ikgadējo ANO dokumentu, kas līdz šim konsekventi nosodīja Krievijas iebrukumu un kalpoja kā skaidrs signāls par starptautiskās sabiedrības atbalstu Ukrainai.
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Kopš 2024. gada rudens Krievija karadarbībā pret Ukrainu iesaistījusi arī lielu Ziemeļkorejas karavīru skaitu. 2025. gada vasarā Zelenskis pavēstīja, ka Ukrainas austrumos Krievijas armijā karo arī algotņi no Ķīnas un Pakistānas.
Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.
