Sagaidāms, ka Tramps pieprasīs, lai Dienvidkoreja un Japāna maksā vairāk ASV karavīriem, ko Savienotās Valstis izvietojušas to teritorijās. Baltā nama administrācija var piedraudēt izvest karavīrus, ja jaunie nosacījumi netiks izpildīti, ziņo “South China Morning Post”.
Svarīgākais Trampa izteikumos ir tas, ka ASV vairs neplāno aizstāvēt Japānu, Dienvidkoreju vai Taivānu, norādījis Templa universitātes Tokijas filiāles Mūsdienu Āzijas studiju institūta līdzdirektors Roberts Djužariks.
“Ja esat amatpersona Japānas valdībā un joprojām ticat ASV drošības lietussargam, tad jūs piederat pie tiem cilvēkiem, kuri arī uzskata, ka [Tramps] bija uzticīgs visās savās laulībās,” piebilda Djužariks.
KONTEKSTS:
20. janvārī ASV prezidenta amatā stājās republikāņu līderis Donalds Tramps, kurš novembrī uzvarēja prezidenta vēlēšanās.
78 gadus vecais Tramps atgriezies Baltā nama saimnieka postenī pēc četru gadu pārtraukuma, jo viņš jau bija ASV prezidents laikā no 2017. līdz 2021. gadam.
Tramps pēc stāšanās amatā pavēstīja, ka tagad esot sācies “zelta laikmets” ASV vēsturē un viņa valdība parūpēsies, lai amerikāņu intereses vienmēr būtu pirmajā vietā.
Viņš nekavējoties parakstīja virkni rīkojumu: par ASV izstāšanos no Pasaules Veselības organizācijas un ANO klimata vienošanās, par ārvalstu palīdzības iesaldēšanu, par stingrāku vēršanos pret nelegālo imigrāciju u.c.
Tramps arīdzan brīdinājis, ka ASV ievestās preces tiks apliktas ar lielākām nodevām.
Tramps arī paudis apņēmību panākt karadarbības izbeigšanu Ukrainā. Viņš licis noprast, ka ir gatavs runāt ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.
