Pārskata neklasificētajā daļā SAB prognozē zemu iespējamību, ka tuvākā pusgada laikā Ukraina un Krievija sāks nopietnas miera sarunas un noslēgs kaut īslaicīgu pamieru. Iemesls tam ir, ka abu valstu mērķi ir diametrāli pretēji un tās nav gatavas nozīmīgiem kompromisiem.
SAB indikācijas liecina, ka Krievija, it kā paužot gatavību noslēgt pamieru,
nevēlas pilnībā izbeigt karu, bet gan iegūt laiku, lai atjaunotu spēkus daudz plašākam uzbrukumam Ukrainai vai pat NATO.
Tāpat dienestā norādīja, ka potenciāla vienošanās vēl negarantē mieru Ukrainā. Krievija vairākkārt ir pārkāpusi saistības, ko tā uzņēmusies pret Ukrainu – 1994. gada Budapeštas memorandu, kas paredzēja Ukrainas atteikšanos no kodolieročiem apmaiņā pret garantijām ievērot Ukrainas teritoriālo integritāti, kā arī 2014. gadā parakstīto Minskas vienošanos par karadarbības pārtraukšanu Donbasā.
SAB pārskatā uzsvēra, ka
iespējama miera noslēgšana un karadarbības izbeigšana Ukrainā būs īslaicīga un apdraudēs valsts drošību ilgtermiņā.
Krievija tādējādi iegūs laiku atjaunot zaudētās militārās spējas.
Dienestā norādīja, ka, lai panāktu un nodrošinātu ilgstošu mieru, jāizveido mehānismi, kas nepieļautu Krievijas spēju pēc kāda laika veikt jaunu uzbrukumu Ukrainai vai pat konfrontēt ar NATO. Potenciālo miera sarunu kontekstā Rietumiem jāizdara spiediens uz Krieviju un jāierobežo tās spējas, jāpastiprina aktivitātes pret Krieviju. Savukārt pēc iespējamās vienošanās jāturpina sankcijas, nevis jāatjauno attiecības, kādas pastāvēja pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā.
KONTEKSTS:
ASV un Krievijas pārstāvji drīzumā tiksies Saūda Arābijā, lai apspriestu gaidāmo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas vadītāja Vladimira Putina sarunu detaļas. Trampa īpašais sūtnis Ukrainas un Krievijas jautājumos Kīts Kellogs paziņojis, ka nesaskata Eiropas valstu dalības iespēju miera sarunās.
