Ukrainā ir sācies jau ceturtais Krievijas pilna mēroga iebrukuma gads. Latvijas Radio devās Kijivas ielās un vaicāja iedzīvotājiem, kā viņi vērtē pēdējo nedēļu notikumus: gan Trampa kritiku, kas vērsta pret Ukrainu un prezidentu Volodimiru Zelenski, gan pirmdienas notikumus ANO, kur ASV kopā ar agresorvalsti Krieviju nobalsoja pret Ukrainas un Eiropas valstu rezolūciju, kas pieprasīja tūlītēju Krievijas karaspēka izvešanu.
Jāatzīst, ka Ukrainas iedzīvotāju noskaņojums ir drūms. No pieciem aptaujātajiem cilvēkiem tikai viens uz notiekošo raudzījās ar nelielu devu optimisma.
“Apvainot Ukrainu, ka mēs esam sākuši šo karu, – tas ir vienkārši absurds!” dusmojas ukrainiete Olena.
“Tāpat kā viss cits, ko Tramps pateica, – tas bija kļūdaini. Viņš saka, ka finansē palīdzību, bet patiesībā pati ASV ir pārkāpusi Budapeštas vienošanos. Viņiem vajadzēja aizsargāt Ukrainu. Ukraina viņiem atdeva savus atomieročus. Un tagad nevis mēs esam parādā ASV, bet visdrīzāk Amerika ir parādā ukraiņiem par to, kas notiek.
Spēka cilvēkiem paliek arvien mazāk, bet naida gan pietiks! Naida pietiks līdz mūža beigām!” uzsver Olena.
“Mēs izjūtam netaisnību attiecībā pret sevi un neizpratni, kā ir iespējams tā domāt, ka mēs esam tādi paši šī kara aizsācēji kā Krievija, likt mūs vienā līmenī, bet es ceru, ka tas mainīsies par labu mums,” atzīst Vladislavs.
Daša stāsta, ka ukraiņu vidū valda ļoti lielas dusmas un neizpratne. “Smagi, ceturtais kara gads. Ļoti daudz cilvēku gājuši bojā, arī tuvi cilvēki. Tu dzīvo ar kaut kādu cerību, ka tas drīz beigsies, bet kad tas būs – nesaproti. Smagi, bet mēs turamies, ticam uzvarai un netaisamies nolaist rokas,” uzsver Daša.
Ukrainas iedzīvotājas Olena (no kreisās) un Daša Foto: Indra Sprance, Latvijas Radio
“Pirmkārt, es līdz galam nevaru saprast, kas notiek. Nevaru saprast Trampa darbības, bet man liekas – ja viņš ir ieņēmis kaut kādu pozīciju, tad tā jau vairāk nemainīsies. Ja viņš jau ir sācis cieši sadarboties ar Krieviju – par to liecina daudzi fakti, mēs paši visu redzam –, tad es nedomāju, ka kaut kas mainīsies,” spriež Serhijs.
Ticību Ukrainas uzvarai saglabā Ihors.
“Mēs ticam mūsu Ukrainas bruņotajiem spēkiem, un vienalga pēdējais vārds būs frontei. Tāpēc – lai arī kādi paziņojumi šobrīd neskanētu – mums ir jāatbalsta mūsu karavīri, maksimāli jāpalīdz, jo viss ir mūsu un mūsu armijas rokās!”
Kas notiks, ja Rietumu sabiedrotie vairs nepiegādās ieročus?
“Vienalga – mūsu ukraiņu garu nesalauzt. Mēs cīnīsimies līdz beigām!” sola Ihors.
Kā pēdējo mēnešu laikā ziņojuši vietējie mediji un otrdien arī amerikāņu laikraksts “The Wall Street Journal”, bez ASV atbalsta līdzšinējā apmērā turpināt karu Ukraina ir spējīga vēl vairākus mēnešus līdz vasarai, kad var sākt apsīkt ieroči un munīcija.
Ukraiņi šajā ziņā cer uz Eiropas izlēmīgu rīcību gan Ukrainas, gan visas Eiropas aizsardzībai. Tiek gaidīti konkrēti lēmumi nākamnedēļ plānotajā Eiropadomes ārkārtas sēdē.
Paralēli Ukraina arī rīkojas, lai stātos pretī Krievijas izplatītajai dezinformācijai, tajā skaitā par to, ka it kā Ukrainā pie varas esot neleģitīms prezidents.
Volodimirs Zelenskis prezidenta amatā tika ievēlēts 2019. gadā uz piecu gadu termiņu, taču joprojām palicis amatā, jo Ukrainas konstitūcija liedz vēlēšanas rīkot karastāvokļa laikā.
Savukārt ASV prezidents Tramps pēdējā laikā izplatījis virkni nepatiesu apgalvojumu par Ukrainu un tās prezidentu, cita starpā nosaucot Zelenski par “diktatoru bez vēlēšanām”.
Ukrainas parlaments otrdien pēc divu dienu iekšējas rīvēšanās pieņēma rezolūciju, kurā apliecināja prezidenta Zelenska leģitimitāti.
Rezolūcijā teikts, ka parlaments vēlreiz atgādina, ka Zelenskis tika ievēlēts brīvās, caurskatāmās un demokrātiskās vēlēšanās un viņa mandātu neapšauba nedz Ukrainas tauta, nedz parlaments.
