ĪSUMĀ:
Dānijā stingrākus imigrācijas noteikumus atbalsta kreisie spēki
Dānija ir bijusi neapmierināta ar Eiropas Savienības (ES) migrācijas politiku jau kopš 2015. gada bēgļu krīzes. Toreiz bijusī Vācijas kanclere Angela Merkele aicināja Eiropas valstis uzņemt patvēruma meklētājus no Sīrijas, kuri bēga no pilsoņu kara. Eiropā ieradās vairāk nekā miljons kara bēgļu, kuri patvērumu visbiežāk meklēja Vācijā, Dānijā un Zviedrijā.
Pieaugot populistu un labējo spēku popularitātei Eiropā, īpaša uzmanība pievērsta tieši migrācijas jautājumiem.
Parasti labējiem politiķiem un populistiem ir spēcīga nostāja pret imigrāciju, solot vēlētājiem samazināt migrantu skaitu un vairojot sabiedrībā bailes par migrantu radīto apdraudējumu. Tomēr Dānijā stingrākus imigrācijas un integrācijas noteikumus atbalsta valdība, kuru vada kreisais bloks ar premjeri Meti Frederiksenu no Sociāldemokrātu partijas priekšgalā.
Vietējie iedzīvotāji Dānijā bažījas par valsts sociālo sistēmu pārslodzi migrantu dēļ. Viņi ir neapmierināti, ka daudzi bērnudārzi un skolas ir pārpildītas ar bērniem, kuri nerunā valsts valodā, vietējiem ir arvien grūtāk atrast darbu, kā arī daudzi pabalsti tiek piešķirti migrantiem, neraugoties uz to, ka tie nepieciešami arī pašiem dāņiem.
Frederiksena apgalvo, ka pieaugošais migrantu skaits apdraud trūcīgāko vietējo iedzīvotāju labklājības līmeni.
Dānijā ir stingrākie imigrācijas un integrācijas noteikumi Eiropā
Dānija īpašu uzmanību sev pievērsa 2016. gadā, kad valdību vadīja centriski labējais premjers Larss Loke Rasmusens. Toreiz Dānijas parlaments apstiprināja likumu, kurš piešķīra tiesības Dānijas varas iestādēm konfiscēt patvēruma meklētāju dārglietas un citus īpašumus, kuru vērtība pārsniedza 10 000 Dānijas kronu vērtību (ap 1339 eiro).
“Rotaslietu likums” paredzēja, ka konfiscētie īpašumi tiks izmantoti bēgļu uzturēšanas izdevumu segšanai.
Tomēr tas raisīja bažas cilvēktiesību aizsardzības grupu vidū, kuri uzskatīja, ka īpašumu konfiskācija pārkāpj patvēruma meklētāju tiesības.
Pirms 2015. gada bēgļi, saņemot pagaidu atļauju, Dānijā varēja uzturēties piecus gadus, pēc kuriem viņiem automātiski tika piešķirta pastāvīgā uzturēšanās atļauja. Tomēr pēc bēgļu krīzes Dānijas valdība ieviesa izmaiņas, nosakot, ka pagaidu atļaujas ir derīgas tikai vienu vai divus gadus.
Jaunie noteikumi paredzēja, ka bēgļiem ir jāgaida astoņi gadi, pirms viņi var pieteikties pastāvīgai uzturēšanās atļaujai.
Tomēr valsts patur tiesības to nepiešķirt, ja bēglis sekmīgi nenokārto dāņu valodas zināšanu testu un nav oficiāli nostrādājis Dānijā vairākus gadus.
2018. gadā ieviesa vienu no visvairāk kritizētiem tā dēvētajiem “paralēlo sabiedrību” likumiem. Tas ļauj valsts iestādēm pārdot vai nojaukt daudzdzīvokļu namus rajonos, kur vairāk nekā 50% iedzīvotāju “nav Rietumu izcelsmes”. Sociāldemokrāti šī likuma nepieciešamību skaidro ar nepieciešamību uzlabot imigrantu integrāciju sabiedrībā.
2025. gada februārī ES Augstākās tiesas vecākā padomniece Tamāra Capeta apgalvoja, ka Dānijas “paralēlo sabiedrību” jeb “geto” likums ir klaja diskriminācija, jo nodala cilvēkus pēc etniskās piederības.
2021. gadā, kad premjeres amatu ieņēma Frederiksena, Dānija pieņēma likumu, kurš noteica, ka valstij ir tiesības noteikt, vai patvēruma meklētāja dzimtene ir droša valsts.
Ja Dānijas varas iestādes atzīst patvēruma meklētāju dzimteni par drošu valsti, jaunais likums paredzēja, ka Kopenhāgenai ir tiesības viņus izsūtīt.
Savukārt, ja iestādes atzīst, ka dzimtene apdraud patvēruma meklētāja un viņa ģimenes dzīvību, tad valsts viņiem piešķir pagaidu aizsardzību.
Piemēram, 2022. gadā Dānijas valdība neatjaunoja uzturēšanās atļaujas vairāk nekā 1200 bēgļiem no Sīrijas, jo uzskatīja, ka Damaska kļuvusi par drošu vietu, kur viņi var atgriezties.
Tāpat Dānija ierobežoja imigrantu ģimeņu apvienošanos, ja viens no ģimenes locekļiem ir saņēmis uzturēšanās atļauju. Valdība norāda, ka šādi ierobežojumi daļēji palīdz arī cīnīties pret piespiedu laulību. Lai ģimene varētu apvienoties, abiem imigrantiem jābūt vismaz 24 gadus veciem un jānokārto dāņu valodas eksāmens. Tāpat, lai pārvestu savu ģimeni uz Dāniju, patvēruma meklētājam, kuram piešķirta atļauja, ir trīs gadus jānodzīvo bez valsts pabalstiem un jāiesniedz pierādījumi, ka Dānijā ir nepārtraukti nostrādāti vairāki gadi.
Lai gan ieviestie noteikumi ir nozīmīgi, lai imigranti varētu veiksmīgāk integrēties sabiedrībā, valdības uzstādītie kritēriji ir grūti izpildāmi, iesējot daudzos bēgļos bezcerības sajūtu, ASV telekanālam CNN teica Mišala Klante Bendiksena, bēgļu konsultatīvās grupas “Refugees Welcome Denmark” vadītāja.
“Tas rada bezcerības sajūtu. Esmu satikusi tik daudz bēgļu, kuri saka: “Neatkarīgi no tā, ko mēs darām, tas nekad nebūs pietiekami labi. Esmu izdarījis visu, ko no manis prasa, un joprojām tas nav pietiekami”,” viņa teica.
Lielbritānija vēlas sekot Dānijas piemēram
Lielbritānijā uzmanības centrā arvien biežāk nonāk nelegālās imigrācijas jautājumi, kur īpaša uzmanība tiek pievērsta nelikumīgai robežas šķērsošanai pāri Lamanša šaurumam. Izvirzot priekšplānā nepieciešamību ierobežot nelegālo imigrāciju, popularitāti gūst labējā Lielbritānijas Reformu partija. Nesen veiktās sabiedrības aptaujas liecina, ka arvien vairāk vēlētāju satraucas par nelegālo imigrāciju, nevis par ekonomiskiem jautājumiem.
Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers paziņoja, ka valsts patvēruma sniegšanas sistēma nav paredzēta tik lielam imigrantu skaitam. Pagājušā mēnesī Kopenhāgenā ieradās Lielbritānijas delegācija, lai uzzinātu vairāk par Dānijas imigrācijas politiku un noskaidrotu, vai to būtu iespējams ieviest arī savā valstī.
Savukārt novembrī Lielbritānijas valdība publicēja plānu ar nepieciešamajām izmaiņām migrācijas politikā, lai atjaunotu kārtību un kontroli.
Valsts apsvērs iespēju pagarināt gaidīšanas laiku, lai pieteiktos uz pastāvīgo uzturēšanās atļauju.
Ja valdība lems ieviest izmaiņas, Lielbritānijā ieceļojušie bēgļi varēs pieteikties pastāvīgās uzturēšanās atļaujai tikai pēc tam, kad valstī nodzīvos 20 gadus.
Šobrīd Lielbritānijā ir jānodzīvo pieci gadi, lai saņemtu šādu atļauju.
Viņu statuss tiks pārskatīts ik pēc diviem ar pusi gadiem. Ja valsts iestādes lems, ka patvēruma meklētāju dzimtene ir kļuvusi par drošu valsti, tad Lielbritānijai būs tiesības viņus izsūtīt.
Lielbritānija arī plāno atteikties no iknedēļas finansiālā pabalsta patvēruma meklētājiem.
Patvēruma meklētājiem, kuri paši var nodrošināt savu iztiku, būs patstāvīgi jāsedz savas izmitināšanas un dzīvošanas izdevumi.
Kā arī uzturēšanas atļauju ieguvušais patvēruma meklētājs nevarēs automātiski uz valsti pārvest savu ģimeni. Šādas tiesības tiks saglabātas vien tiem, kas Lielbritānijā ieradīsies ar studiju un darba vīzām.
Spānija iet citu ceļu: no migrantiem cer gūt ekonomiskos labumus
Kamēr Dānija un Lielbritānija padara imigrācijas un integrācijas noteikumus stingrākus, Spānijas centriski kreisā valdība uzskata, ka migranti veicina valsts ekonomikas attīstību.
Premjers Pedro Sančess vēlas, lai gandrīz miljons migrantu, kuri jau strādā Spānijā, iegūtu nepieciešamos dokumentus, lai valstī varētu uzturēties legāli.
Premjers uzskata, ka migranti palīdz aizpildīt robus darba tirgū, kā arī migrantu iemaksātie nodokļi atbalsta valsts ekonomikas izaugsmi.
Imigrantu iemaksātie nodokļi un darbs dažādās iestādēs palīdz nodrošināt arī pensijas un atbalstu Spānijā dzīvojošiem senioriem.
Spānijā ir viens no zemākajiem dzimstības rādītājiem ES, tādēļ valstij nepieciešami papildu darbinieki. Valdības mērķis ir līdzsvarot darbaroku trūkumu, izvairoties no spriedzes sabiedrībā par sociālo pakalpojumu pieejamību un kvalitāti.
