“Mērķis ir panākt, lai līdz 2028. gadam tā kļūst par pastāvīgu pretgaisa aizsardzības misiju, līdzīgu patrulēšanas misijai Baltijas valstu gaisa telpā,” aģentūrai BNS teica aizsardzības viceministrs Toms Godļausks.
Viņš uzsvēra, ka misijas ieviešana ir atkarīga ne tikai no Lietuvas, bet arī no NATO vadības.
Sabiedrotie par pretgaisa aizsardzības nodrošināšanu rotācijas kārtībā vienojās 2023. gada vasarā NATO samitā Viļņā.
Misijas mērķis ir rotācijas kārtībā nodrošināt gandrīz nepārtrauktu sabiedroto pretgaisa aizsardzības sistēmu klātbūtni Baltijas valstīs.
Līdz šim rotācijas pretgaisa aizsardzības modeli Lietuvā ir atbalstījušas divas valstis. Pagājušā gada jūlijā Nīderlande izvietoja tālas darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmas “Patriot”, savukārt Itālija šogad februārī uz mācībām izvietoja tālas darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmas SAMP/T, kas atrodas uz zemes.
Kā teica Godļausks, paredzams, ka Nīderlande arī nākotnē izvietos savas sistēmas Lietuvā.
Pašlaik Baltijas valstīs izvietotie sabiedroto iznīcinātāji galvenokārt veic patrulēšanas misijas un reaģē uz izsaukumiem, lai identificētu un pavadītu Krievijas militārās lidmašīnas, kas virs Baltijas jūras pārkāpj starptautiskos lidojumu noteikumus.
Patrulēšanas misija Baltijas valstu gaisa telpā tiek īstenota kopš 2004. gada, kad Lietuva, Latvija un Igaunija pievienojās NATO.
