Valds Adamkus dzimis 1926. gada 3. novembrī Kauņā. Otrā pasaules kara laikā iesaistījās jauniešu izveidotā pretošanās kustībā pret nacistu okupācijas varu, vēlāk pievienojās brīvprātīgo vienībai, kas cīnījās pret Padomju armiju.
Aizveda Lietuvu līdz dalībai ES un NATO
1944. gadā viņš pameta tēvzemi, vēlāk pēc pieciem Vācijā pavadītiem gadiem pārcēlās uz dzīvi ASV. Tur viņš nomainīja savu vārdu no sākotnējā Voldemāra Adamkaviča uz Valds Adamkus. Trimdā viņš iepazinās ar savu sievu Almu, ar kuru apprecējās 1951. gadā un nodzīvoja laulībā vairāk nekā 70 gadu līdz viņas nāvei 2023. gadā.
Foto: REUTERS Valds Adamkus ar sievu Almu, svinot uzvaru Lietuvas prezidenta vēlēšanās 1998. gadā
Amerikā viņš veidoja savu karjeru, ilgus gadus veltot vides aizsardzības jautājumiem ASV Vides aizsardzības aģentūrā. Adamkus bija aktīvs lietuviešu diasporā, pēc neatkarības atgūšanas iesaistījās Lietuvas politikā. Uz palikšanu dzimtenē viņš atgriezās pēc pensionēšanās 1997. gadā. Gadu vēlāk Adamkus uzvarēja Lietuvas prezidenta vēlēšanās. Lai ieņemtu augsto amatu, viņam nācās atteikties no ASV pilsonības.
Adamkus otrā prezidentūras termiņa laikā tagadējais Viļņas Universitātes profesors un Eiropas studiju centra vadītājs Ramūns Vilpišausks bija viņa galvenais padomnieks ekonomikas un sociālās politikas jautājumos. Savukārt pēdējos trīs pilnvaru termiņa gadus – biroja vadītājs. Vilpišausks sarunā ar Latvijas Radio, vērtējot Adamkus lomu Lietuvas vēsturē, nodala viņa pirmā un otrā prezidentūras termiņa darbību.
“Domāju, viņa galvenais ieguldījums, kā viņš to formulēja pirmā termiņa sākumā īsā uzrunā parlamentam, bija darīt visu, ko viņš spēj, lai virzītu Lietuvas iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO – diviem galvenajiem valsts ārpolitikas mērķiem. Domāju, viņš patiešām paveica daudz šajos procesos un veicināja Lietuvas iestāšanos ES un NATO 2004. gadā. Citiem vārdiem, Lietuva un Latvija spēja panākt tā sauktās pirmā viļņa valstis, kas ātrāk sāka sarunas ar Eiropas Savienību, to vidū Igauniju, un kopā pievienoties lielās paplašināšanās ietvaros 2004. gada 1. maijā, pievienojoties NATO pāris mēnešus iepriekš.”
Palīdzēja lietuviešiem atbrīvoties no postpadomju zīmoga
Maira Mora, Latvijas vēstniece Lietuvā no 2000. līdz 2004. gadam, spriež, ka Adamkus Lietuvā izdarīja tikpat lielu darbu kā pie mums prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
“Domāju, tas nebija nejauši, ka par prezidentiem tajā laikā tika izvēlēti Rietumu pārstāvji. Jo tās bija gan valodas prasmes, gan iznešanās, gan oratora prasmes.
Un savā ziņā es domāju, zemapziņā tas aprēķins bija arī tāds: tie nebija postpadomju cilvēki. Un mēs gribējām no tā postpadomju zīmoga tikt pēc iespējas ātrāk vaļā. Un šīs abas personības bija tam ļoti, ļoti piemērotas.”
Foto: REUTERS, Ints Kalniņš Lietuvas prezidents Valds Adamkus (no labās), Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, 2006. gadā Viļņā
Vilpišausks skaidro, ka Adamkus otrās prezidentūras galvenais ieguldījums bija Lietuvas kā vienlīdzīgas ES un NATO dalībvalsts nostiprināšana. Adamkus arī dibinājis tradīciju Lietuvai ārpolitikas jautājumos sadarboties ar Poliju, kā arī iestāties par ciešākām abu bloku attiecībām ar Eiropas austrumu daļas kaimiņvalstīm.
Kā sarunā norāda Viļņas Universitātes politologs, Adamkum bija nozīmīga loma tautas uzticības atjaunošanā prezidenta amatam pēc Rolanda Paksa īsās, skandālu aizēnotās atrašanās valsts galvas amatā.
2003. gadā prezidenta vēlēšanās Adamkus zaudēja Paksam, bet bijušais lidotājs Pakss prezidenta amatā nostrādāja tikai nedaudz vairāk kā gadu, līdz parlaments pēc vairākiem skandāliem lēma par Paksa atstādināšanu no amata. Nedaudz vēlāk Adamkus atkārtoti tika ievēlēts prezidenta amatā.
“Kā vienu no saviem mērķiem iekšpolitikā viņš formulēja cilvēku uzticības atjaunošanu prezidenta institūcijai, tiekoties ar cilvēkiem, runājot ar cilvēkiem; mēģinot atrast vienprātību strīdīgos iekšpolitiskos jautājumos, reformās izglītības, veselības jomās un citur; mēģinot būt par vidutāju starp pozīciju un opozīciju parlamentā. Domāju, ka tas viņam visai veiksmīgi izdevās, par ko liecina sabiedrības atbalsta rādītāji.”
Savu augsto uzticību Adamkus saglabājis arī pēc prezidenta amata atstāšanas. Tas ir arī viņa pieklājības un cieņpilnās attieksmes nopelns.
Zatlers: Adamkus man bija gandrīz kā krusttēvs
Valdis Zatlers Latvijas prezidenta amatā iepazina un sadarbojās ar Valdu Adamku no 2007. līdz 2009. gadam. Par savu kolēģi intervijā viņš izsakās ļoti silti un atzinīgi.
“Tas bija tāds laiks, kad, piemēram, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Ukrainas un Gruzijas prezidenti bija ļoti tuvi draugi. Ne tikai kā partneri, kā politiķi, bet tiešām tuvi draugi. Un mūs visus vienoja viena lieta: demokrātijas nostiprināšanās Austrumeiropā.”
“Viņš ir unikāla personība, jo bieži vien mēs politikā redzam tādus cilvēkus, kam interesē vara pirmajā vietā. Valdu Adamku, pirmkārt, interesēja rezultāts,” tā par bijušo Lietuvas prezidentu Valdu Adamku, kurš šodien svin 100 gadu jubileju, Latvijas Radio sacīja bijušais Latvijas prezidents Valdis Zatlers. Plašāk:👉https://t.co/HovT5FIAGi — Latvijas Radio Ziņas (@LRZinas) November 3, 2026
“Protams, Adamkus bija līderis, un man ļoti vienmēr simpatizēja, kad viņš man teica – “mans jaunais draugs”. Tad es sapratu, ka viņš ir stingri pieredzējušāks gan gados, gan politikā par mani. Bet to viņš teica ar dziļu tādu mīlestību un bija man gandrīz gan kā krusttēvs.
Viņš ir unikāla personība, jo bieži vien mēs politikā redzam tādus cilvēkus, kam interesē vara pirmajā vietā. Valdu Adamku, pirmkārt, interesēja rezultāts.”
Maira Mora, raksturojot Adamkus lomu divpusējo attiecību stiprināšanā ar Latviju, uzsver: tas bija laiks, kad mēs sākām atkal viens otru atrast, tā ka pirmā desmitgade pēc neatkarības atjaunošanas abās valstīs bija savu lietu sakārtošana.
Foto: Rihards Millers, Latvijas Radio Maira Mora, bijusī Lavijas vēstniece Lietuvā
Valdis Zatlers stāsta: “Ja palasīsiet viņa memuārus, tad arī viņš tur demonstrē to, ka viņš tomēr pārstāv Lietuvas intereses, un arī drusku tur jūt cauri, ka latvieši varēja darīt vairāk šo attiecību uzlabošanai. Lai gan patiesībā tas bija tā, kā saka, kaut kur aizmugurē, fonā. Bet viņš pats bija ļoti atvērts.”
“Tas pats bēdīgi slavenais jūras robežas jautājums, kuru risināja vairāki prezidenti un neatrisināja tad. Mūsu vienā no pirmajām tikšanās reizēm mēs diezgan tālu tikām. Tikām tik tālu, ka mēs pat vienojāmies. Un tad, kad es jau gandrīz biju nonācis līdz Latvijas robežai, pēkšņi ar zilām bākugunīm tuvojās viņa padomnieki mašīnā un teica: “Visas vienošanās ir atceltas!” Tā ka faktiski viņš bija uz rezultātu ejošs un ļoti tāds tālredzīgs, un uz sadarbību aicināts cilvēks.”
Abi ar sievu bija paraugs lietuviešiem
Gan Valdis Zatlers, gan Maira Mora norāda uz Adamkus sievas Almas lomu prezidentūras laikā – kaut arī otrajā plānā, taču blakus.
Foto: REUTERS, Ints Kalniņš Lietuvas prezidents Valds Adamkus (pirmais no labās) ar sievu Almu (trešā no labās) un Latvijas prezidentu Valdi Zatleru un viņa sievu Lilitu, 2007. gadā Viļņā
“Varēja just, ka viņi ir ļoti saskanīgs pāris. Un cilvēkiem tas ļoti patika. Viņu attiecībās bija jūtams katolicisma gars, lietuviešiem viņi bija kā piemērs: kādai jābūt ģimenei, kā jāizturas sabiedrībā. Tāpēc Adamku pāris tautā tika uztverts ļoti pozitīvi.”
Nobeigumā Valda Zatlera novēlējums savam vārda brālim: “Noteikti vēl daudz gadus, prieka! Nest savu vēstījumu, savas dzīves vēstījumu visiem citiem. Tevī klausās, mans prezident! Un Tevi ne tikai ciena, bet arī mīl. Lai Tev viss izdodas arī tagad!”
