Lietuvas prezidents valsts neatkarības dienā: Ar brīvības izcīnīšanu nepietiek – par to arī jārūpējas (papildināts)

Svinīgās ceremonijas laikā izskanēja arī visu trīs Baltijas valstu himnas. Ceremoniju apmeklēja arī Ukrainas parlamenta spīkers Ruslans Stefančuks.

Uzrunā sanākušajiem Lietuvas prezidents Gitans Nausēda brīdināja, ka brīvību nedrīkst uzskatīt par pašsaprotamu.

“Pēdējo gadu, mēnešu un dienu notikumi liek mums pievērsties brīvības pirmsākumiem. Mēs arvien skaidrāk redzam, ka ar brīvības izcīnīšanu nepietiek. Tai ir vajadzīga pastāvīga aprūpe, atbalsts un aizsardzība,” sacīja prezidents. “Tāpat kā to aizsargā Ukraina. Kā mēs to aizsargājam Ukrainā. Kā Ukraina to aizsargā šeit. Šodien, kad tumsas spēki atkal cenšas aprīt Eiropu, ir vajadzīgs mūsu katra ieguldījums. Ir vajadzīga mūsu drosme un spēks. Nepieciešama neviltota vienotība no pilsoņiem, kuri ir gatavi veidot labāku dzīvi.”

Savukārt Lietuvas Augstākās Padomes priekšsēdētājs un pirmais atjaunotās neatkarīgās Lietuvas valsts vadītājs Vītauts Landsberģis brīdināja par izaicinājumiem brīvības aizstāvēšanā, ja ASV prezidenta Donalda Trampa vadībā nolems, ka vairs neuzņemsies saistības aizsargāt NATO sabiedrotos.

“Kas notiks, ja mūsu sabiedroto būs mazāk? Ko darīt, ja Amerikas vairs nebūs to vidū? Tas ir pirmais jautājums, uz kuru mums ir jāatbild pēc iespējas ātrāk. Mantras, kas apgalvo, ka bez Amerikas mēs neesam nekā vērti, ir bīstamas un nepieņemamas. Tas būtu lielais pārbaudījums,” sacīja Landsberģis.

Tieši pirms 35 gadiem, neilgi pirms vienpadsmitiem vakarā tika izziņoti Augstākās Padomes balsojuma rezultāti –124 “par”, nevienam “pret” un sešiem atturoties, Lietuva pasludināja savas neatkarības atjaunošanu.

Tālākais ceļš uz brīvību gan nebija viegls. Padomju Savienība pret valsti sāka izdarīt spiedienu, iebiedēt amatpersonas un iedzīvotājus un pat izmantot agresiju. 1990. gada aprīlī, kad šī taktika cieta sakāvi, pilsētas ielās parādījās tanki.

Padomju vara centās ar militāru spēku gāzt Lietuvas valdību. 1991. gada 13. janvārī padomju karaspēks iebruka Viļņas televīzijas tornī un Radio un televīzijas komitejas ēkā. Sadursmēs tika nogalināti 14 cilvēki un aptuveni tūkstotis ievainoti.