ĪSUMĀ:
Melna un asiņaina piektdiena
2015. gada 13. novembris bija tā sauktā “melnā piektdiena”, ar ko saistās māņticīgais uzskats par piektdienas un 13. datuma apvienojumu kā nelaimi vēstošu zīmi. Taču todien Parīzē tā bija silta un kopumā saulaina diena. Arī pievakarē it nekas neliecināja par uzglūnošām briesmām. Vietējie iedzīvotāji un pilsētas viesi bija pārpildījuši Parīzes kafejnīcas. Citi gatavojās futbola mačam – draudzības spēlei starp Vācijas un Francijas valstvienībām. Vairāk nekā 1000 cilvēku devās uz “Bataclan” teātri, kur tovakar bija paredzēts ASV rokgrupas “Eagles of Death Metal” koncerts.
Taču itin drīz šī mierīgā rosība pārauga baisā slaktiņā, kas vēl ilgi atbalsojās ne vien Francijā, bet arī tālu ārpus tās. Vispirms pie futbola stadiona Sendenī priekšpilsētā atskanēja trīs sprādzieni. Drīz pēc tam vēl viena teroristu grupa uzbruka vietējo un tūristu iecienītam kafejnīcu un restorānu rajonam netālu no Parīzes sirds. Bet vairāki teroristi “Eagles of Death Metal” koncerta laikā ieņēma “Bataclan” teātri. Pilsētā iestājās haoss – to smacēja neziņa un bailes.
Cilvēki noliek ziedus pie “Bataclan” teātra Foto: AP, Christophe EnaCilvēki noliek ziedus pie “Bataclan” teātra Foto: AP, Kamil ZihniogluCilvēki noliek ziedus pie “Bataclan” teātra Foto: AP, Thibault CamusTeroraktā bojāgājušā mirstīgo atlieku savākšana Foto: AP, Kamil Zihnioglu
Daļu vainīgo pēcāk atrada, un septiņus gadus vēlāk vienīgajam izdzīvojušajam Parīzes teroristisko uzbrukumu īstenotājam, Briselē dzimušajam Francijas pilsonim Salaham Abdeslamam piesprieda mūža ieslodzījumu. Vēl deviņi citi uzbrucēji tolaik uzspridzinājās vai tos nogalināja policija. No diviem gadiem līdz pat mūža ieslodzījumam piesprieda arī pārējiem 19 apsūdzētajiem, kurus turēja aizdomās par šī slaktiņa plānošanu vai atbalsta sniegšanu.
Abdeslams 13. novembra vakarā pēdējā brīdī izmeta savu sprāgstvielu vesti atkritumu tvertnē un piezvanīja draugiem, lūdzot viņu glābt un aizvest atpakaļ uz Briseli. Kārtībsargi viņu arestēja tikai gadu vēlāk pēc apšaudes ar Beļģijas policiju Briseles priekšpilsētā Molenbēkā. Un tikai dažas dienas vēlāk, iespējams, pie šīs pašas teroristu grupas piederoši uzbrucēji sarīkoja vēl vienu slaktiņu arī Beļģijas sirdī.
Tas bija laiks, kad Eiropas satrauktā sirds sitās strauji. Šādi teroristu uzbrukumi bija kļuvuši pārāk bieži.
Parīzē piemin terorakta upurus
Francijā šodien ar dažādiem pasākumiem pieminēs pirms desmit gadiem notikušā Parīzes terorakta upurus. Teroraktā izdzīvojušie, kas šodien līdz ar amatpersonām un citiem cilvēkiem pievienosies piemiņas pasākumiem, atzīst, ka notikušais joprojām ir svaigā atmiņā un atstājis viņu dzīvēs neizdzēšamas rētas.
Brutālo Parīzes terora aktu cilvēki pieminēja jau trešdienas vakarā. Desmitās gadadienas priekšvakarā vairāki desmiti cilvēku pulcējas Republikas laukumā, kur iededza svecītes. Savu svecīti citām pievienoja arī 24 gadus vecais mākslinieks Simons:
“Šodien svarīgākais ir skaidri parādīt, ka mēs joprojām esam šeit, ka mēs nekad neaizmirsīsim un ka mēs vienmēr būsim solidāri un vienoti ar citiem. Neticami svarīgi ir redzēt, ka pat dienu pirms 13. novembra cilvēki jau ir šeit, palīdz viens otram iedegt sveces, dalās sarunās vai smaidos. Tas parāda, ka vienā vai otrā veidā mūs visus tas ir ietekmējis.”
Vairākiem cilvēkiem, kas teroraktus pieredzēja, joprojām ir grūti sadzīvot ar uzbrukuma fiziskajām un emocionālajām traumām. Divi teroraktos izdzīvojušie cilvēki izdarījuši pašnāvību.
Parīzē ceturtdien visas dienas garumā dažādos pasākumos piemin terorakta upurus. Francijas prezidents Emanuels Makrons šodien noliek vainagus uzbrukumu vietās, bet parīzieši aicināti turpināt Republikas laukumā novietot sveces un ziedus. Bet centrālais pasākums notiek jaunizveidotā memoriālā, dārzā netālu no Parīzes rātsnama. Tajā būs klāt Francijas prezidents, Parīzes mērs Anna Idalgo, izdzīvojušie un upuru ģimenes.
Jaunais piemiņas dārzs, kas veidots, izmantojot uzbrukumos bojāgājušo un viņu radinieku ziedojumus, atgādina par sešām uzbrukumu vietām. Vakarā Francijas futbola izlase uzņems Ukrainas izlasi Pasaules kausa kvalifikācijas spēlē, un pirms spēles paredzēts klusuma brīdis. Savukārt Eifeļa tornis naktī tiks izgaismots Francijas karoga krāsās.
2029. gadā galvaspilsētā plānots atvērt Terorisma memoriālo muzeju, kas glabās aptuveni 500 priekšmetus, kas saistīti ar uzbrukumiem vai to upuriem.
Lielāko daļu priekšmetu ziedojušas upuru ģimenes. Piemēram, kolekcijā ir iekļauta koncerta biļete, ko ziedojusi māte, kura “Bataclan” koncertzālē zaudēja savu vienīgo meitu, kā arī kāda restorāna ēdienkarte, ko saplosījuši ložu caurumi.
Baigie gadi Eiropā
2001. gada 11. septembrī teroristu nolaupītās lidmašīnas ietriecās tā dēvētajos Dvīņu torņos Ņujorkas pilsētā ASV. Tā bija pirmā reize, kad Rietumos bija noticis tik plašs, tik šokējošs terorakts, kurā dzīvību zaudēja gandrīz 3000 cilvēku.
ASV solīja atriebties par šo uzbrukumu atbildīgajam, teroristu organizācijas “Al Kāida” līderim Osamam bin Ladenam. Pirmo reizi NATO vēsturē tika iedarbināts NATO 5. pants un alianses sabiedrotie iebruka Afganistānā.
Cīņa pret Rietumu ienaidniekiem turpinājās arī 2003. gadā, kad ASV prezidents Džordžs V. Bušs pasludināja globālo karu pret terorismu un ASV, Lielbritānija un abu sabiedrotie iebruka Irākā, lai gāztu diktatoru Sadamu Huseinu. Šajā laikā jeb
kopš 2000. gada terorakti Eiropas Savienībā kļuva arvien biežāki, bet kulmināciju tie sasniedza 2014. un 2015. gadā.
Piemēram, Rietumeiropā no 2004. līdz 2007. gadam vidēji reģistrēti vidēji 70 teroristu uzbrukumi gadā, salīdzinot ar vidēji 239 uzbrukumiem tādā pašā periodā laikā no 2015. gada līdz 2018. gadam.
2015. gada 13. novembra slaktiņš Parīzē togad nebija pirmais teroristu uzbrukums Francijā. Vēl pirms tam, pašā gada sākumā, divi bruņoti cilvēki ielauzās satīriskā žurnāla “Charlie Hebdo” redakcijā un nogalināja 12 cilvēkus, tā vēloties atriebt pravieša Muhameda provokatīvās karikatūras, ko žurnāls bija iepriekš publicējis.
2016. gada pavasarī terorsti uzbruka Briseles metro un lidostai. Todien viņi nogalināja 30 cilvēkus un vairākus simtus ievainoja. Tā paša gada vasarā Tunisijas izcelsmes Francijas pilsonis ar kravas mašīnu iebrauca cilvēku pūlī Francijas pilsētā Nicā. Dzīvību zaudēja 86 cilvēki.
2017. gada maijā, īsi pirms mācību gada beigām, popzvaigznes Arianas Grandes koncertā Lielbritānijas pilsētā Mančesterā atskanēja sprādzieni, tad šāvieni. Dzīvību todien zaudēja 22 cilvēki – upuru vidū bija arī bērni un pusaudži. Bet nepilnu mēnesi vēlāk teroristi uzbruka cilvēkiem pašā Lielbritānijas sirdī – uz Londonas tilta un netālu no tā. Astoņus cilvēkus nogalināja, bet gandrīz 50 tika ievainoti.
Cilvēki piemin 22 bojāgājušos Mančesterā Foto: AP, Rui Vieira
Togad terorakts satricināja arī Spāniju, kad vasaras beigās kāds vīrietis ar autofurgonu ietriecās pūlī Barselonas centrā, nogalinot 15 cilvēkus. Šī uzbrukuma organizēšanā bija iesaistīti kopumā 12 džihādisti.
Šie ir tikai daži daudzskaitlīgākie un skaļākie uzbrukumi Eiropā. Katrā no tiem atbildību uzņēmās džihādistu teroristi, kas sastīti ar tā dēvēto “Islāma valsti” vai “Al Kāida” teroristiem.
Bēgļu krīze parāda caurumus Eiropas drošībā
2015. gadā bēgļu un patvēruma meklētāju skaits Eiropā bija sasniedzis vēl nepieredzētu līmeni. No dažādām kara plosītām valstīm un teritorijām Eiropas virzienā gan pa jūras, gan sauszemes ceļiem plūda bēgļu straumes.
Uz lielceļiem, kuru malās vēl nesen bija redzami vien daži stopētāji, tagad parādījās cilvēku simti, kas kājām un ar savu iedzīvi plecos devās uz Rietumiem labākas dzīves meklējumos.
2014. gadā patvēruma meklētāju Eiropas Savienībā pārsniedza 625 000 cilvēku. Visvairāk bija no Sīrijas un Kosovas. Ceļu uz Eiropu mēroja arī daudz cilvēku no Afganistānas.
Lielākā daļa robežpārkāpēju ES ieradās no Āfrikas, ar gumijas laivām piestājot Itālijas un Grieķijas krastos.
Eiropā bija ieradies liels skaits cilvēku no kara plosītām valstīm un citām, eiropiešiem tolaik tik svešām kultūrām. Un Eiropas Savienībai trūka tūlītēju risinājumu šo cilvēku uzņemšanai, pārbaudīšanai un arī pienācīgai integrēšanai sabiedrībā.
No uzbrukumiem grupā līdz vientuļajiem vilkiem
2014. un 2015. gadā visizplatītākais teroristu uzbrukumu veids bija grupās, taču daļā gadījumu tie bija arī atsevišķi uzbrukumi. Par “vientuļajiem vilkiem” sauktie teroristi uzbrukumus pastrādā vienatnē, parasti tajos izmantojot nažus, kravas transportu vai šaujamieročus. Savukārt organizētas grupas biežāk izmantojušas automātiskos ieročus, sprāgstvielas, un viņu terorakti ir labi koordinēti, liecina Eiropola dati.
Ja vēl 2015. gadā biežāki bija uzbrukumi grupās, tad jau 2019. gadā gandrīz visi uzbrukumi bija atsevišķu indivīdu darbs.
Eiropas Savienība šo tendenci raksturojusi kā “terorisma demokratizāciju” – kad, pateicoties tehnoloģijām, cilvēkiem kļuvusi brīva pieeja saziņai ar domubiedriem,
pieeja teroristiskiem materiāliem internetā un līdz ar to ikvienam ir iespēja veikt uzbrukumu jebkurā vietā.
Vienlaikus, lai arī “vientuļie vilki” šķietami darbojas vienatnē, izmeklētāji bieži vien atklājuši, ka šie teroristi tomēr uztur sakarus ar plašāku līdzīgi domājošu un radikāli domājošu cilvēku tīklu, arī regulāri ar tiem kontaktējas tiešsaitē.
Mūsdienās populāri saziņai ir dažādi šifrēti saziņas kanāli, tostarp “Telegram”, kā arī populāras tiešsaites datorspēles, kur potenciālie teroristi bieži vien ne tikai savstarpēji komunicē, bet arī dažādās kara simulācijas spēlēs pat trenējas uzbrukumiem.
Arvien jaunāki uzbrucēji
Ņemot vērā pieaugošo sociālo tīklu klātbūtni un ietekmi uz cilvēku dzīvēm, ne īpaši pārsteidz arī pērnā gada Eiropola dati, kas norāda uz kādu gana bīstamu tendenci – teroristi kļūst arvien jaunāki.
Pērn gandrīz trešdaļa (29%) aizdomās turēto arestēto bija tikai 12 līdz 20 gadus veci, lielākoties jaunieši un zēni. Jaunākais no viņiem bija tikai 12-gadīgs bērns, kas bija pievērsies galēji labējai ideoloģijai.
Paplašinājusies arī dažādu uzbrukumu ideoloģija. Kamēr par visvairāk notikušajiem un arī letālākajiem uzbrukumiem joprojām atbildīgi bija tieši džihādisti, klāt nākuši arī galēji labējo un vardarbīgo ekstrēmistu sarīkoti terorakti.
Turklāt aizvien liela daļa teroristu patiesībā bijuši Eiropas Savienības valstu pilsoņi. Pērn 275 par terorismu arestētie bija ES pilsoņi, 174 bija citu valstu piederīgie. 22 apcietinātas personas bija ar dubultpilsonību – gan ES, gan trešās valsts.
Kopumā pērn Eiropas Savienībā reģistrēti 58 teroristu uzbrukumi 14 bloka valstīs. Un tas bija uz pusi mazāk, salīdzinot ar 2023. gadu, liecina Eiropola dati. Audzis arī arestēto skaits. 2022. gadā par teroraktu izpildi vai plānošanu aizturēja 380 personas, bet 2023. gadā tie bija jau 426, bet pērn – 449 cilvēki.
Visvairāk šādu uzbrukumu piedzīvoja Itālija (20) un Francija (14). Šīm valstīm sekoja Vācija ar sešiem uzbrukumiem, kā arī Austrija un Grieķija, kur katrā pērn notikuši trīs terorakti. Pamatā uzbrukumi bija vērsti pret civiliedzīvotājiem, taču vēl izplatīts uzbrukumu mērķis bija arī infrastruktūras objekti.
Ko dara Eiropas Savienība?
Eiropas Savienības vaibsti pēc 2015. un 2016. gada strauji mainījās. Šarmanto, vēsturisko gājēju ieliņu malās un pretī populārām tūristu apskates vietām pēkšņi izslējās gājējus sargājoši betona bloki.
Lidostās dažkārt miegainos apsargus nomainīja miltārās uniformās tērpti likumsargi ar labi pamanāmiem ieročiem rokās. Arī publiskās vietās – ap ielu pasākumiem un sezonālajiem tirdziņiem kā drūma to sastāvdaļa parādījās barikādes, lai traucētu uzbrucējiem sasniegt viņu mērķus.
ES arī daudz ko paveikusi aizkulisēs, lai labāk koordinētu starpvalstu darbu izmeklēšanā, teroraktu novēršanā un noziedznieku atrašanā.
Jau 2015. gadā ES līderi vienojās par kopīgu šī bloka valstu virzību pretī sekmīgai terorisma apkarošanai. Dalībvalstis aicināja koncentrēties uz trim jomām – gādāšanu par pilsoņu drošību, radikalizācijas novēršanu un vērtību aizsargāšanu, kā arī starptautisko sadarbību.
Kopš 2016. gada ES, tostarp arī Latvija, piemērojusi sankcijas pret “Islāma valsti” un “Al-Kāida”, kā arī personām un organizācijām, kas ar tām saistītas vai tās atbalsta.
2020. gada novembrī pēc teroristu uzbrukumiem Francijā, Vācijā un Austrijā ES iekšlietu ministri vienojās turpināt stiprināt kopīgos centienus cīņā pret terorismu, bet gadu vēlāk ES pieņēma regulu par terorisma satura izplatīšanas apkarošanu tiešsaistē.
Šo gadu laikā Eiropas Savienība ir arī veikusi pasākumus, lai uzlabotu informācijas apmaiņu starp valstu bloka dalībvalstīm, tostarp strādājusi pie labākas, vairāk koordinētas starpvalstu komunikācijas ar mērķi pārvaldīt robežas, drošību un migrāciju. Eiropolā izveidots arī Eiropas pretterorisma centrs, lai atbalstītu informācijas apmaiņu starp bloka valstu policijas iestādēm.
Lai novērstu juridiskās nepilnības, kas iepriekš ļāva teroristiem izmantot pārveidotus ieročus, ES Padome 2017. gadā pieņēma jaunus noteikumus par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli. Divus gadus vēlāk arī pieņēma jaunus noteikumus, lai ierobežotu sprāgstvielu prekursoru pieejamību plašai sabiedrībai un nodrošinātu atbilstošu ziņošanu par aizdomīgiem darījumiem visā piegādes ķēdē.
Sprāgstvielu prekursori ir ķīmiskas vielas, kuras var izmantot likumīgiem mērķiem, bet kuras var arī ļaunprātīgi izmantot nelikumīgai pašdarinātu sprāgstvielu ražošanai.
Pēdējos gados stiprinātas arī ne vien ES ārējās, bet iekšējās robežas. Pārskatīta arī patvēruma politika, un 2025. gadā arvien vairāk valstu sākušas patvērumu lūgušos cilvēkus ar kriminālu pagātni deportēt uz viņu mītnes zemēm.
2025. gadā Eiropas Savienība arī apņēmusies bruģēt ceļu tiesībsargājošo iestāžu piekļuvei cilvēku šifrētai komunikācijai saziņu lietotnēs. Lai gan sabiedrībā un arī politiķu aprindās šo ieceri vērtē neviennozīmīgi, tā ir viena no iecerēm, kas jau iekļauta ES iekšējās drošības stratēģijā.
