Vācijas kristīgie demokrāti (CDU/CSU) Merca vadībā svētdien uzvarēja parlamenta vēlēšanās, un Mercs jau ir ķēries pie valdības veidošanas, ko viņš cer pabeigt līdz Lieldienām (20. aprīlim). Paredzams, ka kristīgie demokrāti veidos tā saukto “lielo koalīciju” ar sociāldemokrātiem, kuri bija pie varas līdz šim.
ĪSUMĀ:
No vētrainas jaunības līdz nopietnām karjeras gaitām
69 gadus vecais Mercs ir dzimis un joprojām dzīvo vienā no Vācijas skaistākajām vietām – kalnu un gleznainas dabas ieskautajā Zauerlandes apgabalā, Vācijas rietumos. Politiķis audzis prominentā, stingrā katoļu ģimenē, kuras galva bija vietējais tiesnesis.
Taču paša Merca jaunība bijusi gana vētraina. Savulaik vācu laikrakstam “Tagesspiegel” viņš stāstīja, kā braukājis ar motociklu, skolas laikā klases aizmugurējos solos ar draugiem spēlējis kārtis un darījis citas palaidnības.
Uzreiz pēc skolas Mercs iestājās militārajā dienestā, bet pēc tam sāka studēt jurisprudenci.
1981. gadā Mercs apprecēja savu studiju biedri, šobrīd tiesnesi Šarloti Gasu, un viņi joprojām ir kopā. Abu ģimenē aug trīs bērni.
Dažus gadus Mercs strādāja par juristu, taču viņu vienmēr saistījusi politika. Vācijas Kristīgo demokrātu apvienībā (CDU) viņš iestājās jau skolas laikā. Savukārt 1989. gadā tikai 33 gadus vecais politiķis kļuva par Eiropas Parlamenta deputātu; viņu ievēlēja no dzimtā apgabala.
Merkeles sāncensis par līdera vietu CDU
Pirmoreiz Vācijas parlamentā Mercs nonāca 1994. gadā, kad tas vēl atradās Rietumvācijas galvaspilsētā Bonnā. Mercam vienmēr bijušas ne pārāk labas attiecības ar vēlāko Vācijas kancleri un viņa partijas biedreni Angelu Merkeli.
Šo nesaskaņu pamatā bijuši gan abu pretējie raksturi, gan arī cīņa par varu.
“Man patika tas, ka viņš arī apzinās varu,” Merkele rakstījusi par Mercu nesen publicētajā autobiogrāfijā “Freiheit: Erinnerungen 1954–2021” (Brīvība: Atmiņas 1954–2021). “Taču jau no paša sākuma bija problēma – mēs abi gribējām būt priekšnieki.”
Un cīņā par līdera amatu tolaik uzvarēja Merkele. Viņa kļuva arī par Vācijas kancleri, bet Mercs uz vairākiem gadiem pameta gaitas politikā.
15 prombūtnes gadus viņš strādāja par lobistu un valdes locekli dažādos ietekmīgos uzņēmumos, tostarp aktīvu pārvaldītāja “BlackRock” un “HSBC” bankas Vācijas filiālēs, kā arī valstij piederošajā Ķelnes–Bonnas lidostā.
Pilots un aviācijas entuziasts
Mercs ir arī pilots, un viņam pieder divas lidmašīnas.
2022. gadā viņš izpelnījās kritiku par to, ka ar savu privāto lidmašīnu lidoja uz Ziemeļvācijas Ziltas salu, lai piedalītos politiķa Kristiana Lindnera (Brīvo demokrātu partija) kāzās.
Vairākkārt kritizēts par pretrunīgiem izteikumiem
Mercs ne reizi vien kritizēts par saviem gana tiešajiem un arī pretrunīgajiem izteikumiem. Piemēram, 2023. gada janvārī televīzijas sarunu šovā viņš nosauca zēnus no etnisko minoritāšu ģimenēm par “maziem pašām” [Osmaņu impērijas laikā “pašā” bija augstas pakāpes tituls, kuru piešķīra gubernatoriem un ģenerāļiem].
Politiķis arī savulaik apgalvoja, ka Ukrainas kara bēgļi ierodas Vācijā, lai saņemtu pabalstus.
Vēlāk viņš atvainojās, sakot, ka viņa lietotā frāze “sociālais tūrisms” bija neprecīza un nevietā izmantota.
Pretrunīgā sadarbība ar “AfD”
Jau kopš atgriešanās politikā viens no Merca mērķiem bijis pārvilināt CDU/CSU pusē nacionālistu partijas “Alternatīva Vācijai” (“AfD”) atbalstītājus. To viņš, visticamāk, mēģināja darīt arī janvāra beigās, rosinot grozījumus likumprojektā par imigrācijas ierobežošanu.
Nespējot savākt pietiekamu Bundestāga sabiedroto atbalstu, CDU/CSU vērsās pie “AfD”. Plānotās izmaiņas likumprojektā beigās tika noraidītas, taču Merca vienošanās ar “AfD” izraisīja plašus iedzīvotāju protestus, un ļoti retu reizi valdībā notiekošo publiski kritizēja arī kādreizējā Vācijas kanclere Angela Merkele.
Merca kritiķi uzskata, ka tas bija nepiedodams priekšvēlēšanu gājiens, kas nācis par labu tikai “AfD”, taču viņa atbalstītāji uzstāj, ka tas bija kārtējais Merca mēģinājums CDU/CSU pulkā pārvilināt “AfD” atbalstītājus.
Un, lai arī Mercs vairākkārt uzstājis, ka neredz kopīgu valdību ar “AfD”, šis Merca gājiens vairojis arī neuzticību partijas potenciālajos koalīcijas partneros.
Nostāja Ukrainas kara jautājumā
Ukrainas jautājumā Mercs līdz šim ir bijis krietni tiešāks nekā līdzšinējais Vācijas kanclers Olafs Šolcs. Arī priekšvēlēšanu laikā CDU līderis vēlreiz uzsvēra, ka ievēlēšanas gadījumā viņa stratēģiskajās prioritātēs būtu taisnīgi izbeigt Krievijas karu pret Ukrainu.
Viņaprāt, Ukrainai ir ne vien jāuzvar karā, bet arī jābūt iespējai brīvi izvēlēties savus politiskos un militāros sabiedrotos. Mercs paudis, ka uzvara nozīmē atjaunot teritoriālo integritāti ar demokrātiski ievēlētu valdību priekšgalā. Vienlaikus viņš arī nevēlas ieraut Vāciju ukraiņu cīņā pret iebrucējiem.
Par Ukrainu abi kanclera amata kandidāti arī strīdējās televīzijas debatēs pirms Bundestāga vēlēšanām. Kamēr Šolcs atkal noraidīja tālas darbības rādiusa raķešu “Taurus” nosūtīšanu uz Ukrainu, Mercs pauda, ka “vienmēr ir bijis ļoti atklāts attiecībā uz savu nostāju par raķešu “Taurus” nosūtīšanu uz Ukrainu.
“Es vienmēr esmu teicis, ka par spārnoto raķešu piegādi ir jālemj Eiropas Savienībā. ASV piegādā, Francija piegādā, Lielbritānija piegādā, un arī mums vajadzēja piegādāt,” viņš teica.
“Ja Krievijas triecieni Ukrainai neapstāsies, tad pirmais solis ir šāds: atcelt darbības rādiusa ierobežojumu [pašreizējiem Ukrainas raķešu palaišanas ierobežojumiem]. Otrais solis ir piegādāt raķetes “Taurus”,” viņš arī teicis.
Lielākie izaicinājumi tikai priekšā
Pirmais un lielākais Merca un viņa veidotās valdības izaicinājums būs sakārtot un palīdzēt atkopt Vācijas stagnējošo ekonomiku. Eiropas lielākā ekonomika šobrīd ir teju apstājusies, samazinās arī valsts produktu eksports, turklāt papildu draudus šai nozarei rada arī ASV prezidenta Donalda Trampa uzsāktā tarifu celšanas politika.
Vēl šī gada sākumā Eiropas Komisija prognozēja, ka starp visām Eiropas Savienības (ES) valstīm tieši Vācija 2025. gadā būs ar vājāko ekonomikas izaugsmi un iekšzemes kopprodukts tur labākajā gadījumā pieaugs vien par 0,2 procentiem.
Cits gana būtisks izaicinājums būs arī pieaugošais spiediens ne vien no sabiedrības, bet ES kopumā risināt migrācijas jautājumus. Turklāt šeit jau viņa partija spērusi pirmos soļus, ierosinot grozījumus likumā par imigrācijas ierobežošanu.
Vēl viens svarīgs jautājums būs karš Ukrainā un Eiropas Savienības drošības stiprināšana. Līdzšinējā kanclera Šolca politika bijusi ļoti nogaidoša un piesardzīga, Vācijai pamazām zaudējot ietekmi un līderpozīciju valstu blokam būtisku lēmumu pieņemšanā.
