ĪSUMĀ:
Neskaidra informācija par Pokrovskā notiekošo
Pēdējās dienās sociālajos tīklos plaši izplatīts video, kurā redzami biezas miglas aizsegā pilsētā ienākoši Krievijas karavīri. Daļa no viņiem pārvietojas kājām, citi brauc ar automašīnām un motocikliem.
Ukrainas 7. desantnieku korpuss norāda, ka laikapstākļi, jo īpaši bieza migla, ir pamudinājuši Krieviju pastiprināt centienus ievest arvien lielāku skaitu karavīru izpostītajā pilsētā un pēc tam ielenkt Ukrainas karaspēku.
russians are storming Pokrovsk like a bunch of ISIS style jihadists. This is happening in a city in the largest country in Europe. Absolute insanity pic.twitter.com/RAXNUI4eQD — Caolan (@CaolanReports) November 11, 2025
Informācija par situāciju pilsētā gan ir pretrunīga – izskan gan tas, ka Krievija it kā jau aplenkusi tur esošos karavīrus, gan arī, ka ukraiņi veiksmīgi turpina cīņu pret iebrucējiem.
Daļa avotu ziņo, ka Krievija ir sapulcējusi desmitiem tūkstošu karavīru šajā apgabalā un pēdējo nedēļu laikā simtiem tās karavīru ir iefiltrējušies pilsētā, pakāpeniski ieņemot ēkas un ielas, pamazām aplencot tur esošos ukraiņus.
Taču Ukraina apgalvo, ka tās spēki turpina aktīvu cīņu un aizvien spēj pretoties Krievijas karaspēkam. Kāds no cīņā iesaistītajiem ukraiņu pulkiem paziņoja, ka ir atbrīvojis pilsētas domi, un publicēja video, kurā pie ēkas redzams Ukrainas karogs.
Pēdējās dienās pilsētu apņēmusī biezā migla gan ir būtiski ierobežojusi ukraiņu spējas pret iebrucējem izmantot dronus, britu raidsabiedrībai BBC iepriekš atzina 68. brigādes bezpilota lidaparātu pilots ar iesauku “Zoss”.
Atklātā avota izlūkošanas kartes piedāvā atšķirīgus novērtējumus par situāciju uz vietas, atzīmē BBC. “Lielākā daļa Pokrovskas ir neitrāla zona,” norāda arī ukraiņu analītiskais centrs “Deepstate”. “Situācija ir sarežģīta un neskaidra.”
Kāpēc Krievija vēlas ieņemt Pokrovsku?
Krievija par savu nākamo mērķi Pokrovsku noteica jau pērn – pēc tam, kad tās karaspēks ar lieliem iebrucēju upuriem bija ieņēmis Avdijivku. Ukraiņiem tas bija liels trieciens. Taču arī Pokrovskas ieņemšana ļautu Kremlim pietuvoties mērķim okupēt visu Donbasa teritoriju.
Proti, ja kritīs šī pilsēta, tad netālu esošās Mirnohradas aizsardzība kļūs gandrīz neiespējama, savukārt Krievijas karavīri varēs tālāk koncentrēties uz pārējām tā dēvētajām ukraiņu cietokšņa joslas pilsētām – Družkivku, Kramatorsku un Slovjansku.
Pokrovska tagad ir gandrīz pilnībā pamesta, taču iepriekš spēlējusi nozīmīgu stratēģisku lomu Ukrainas militārajiem spēkiem pilna mēroga iebrukuma laikā.
Pirms kara te dzīvoja apmēram 60 000 iedzīvotāju, un pilsēta atrodas tuvu Ukrainas vienīgajai raktuvei, kas ražo koksa ogles – vitāli svarīgu materiālu tērauda rūpniecībai.
Pilsētā atrodas arī gandrīz ducis padomju laikos uzceltu rūpnīcu, lai gan tās ir pārtraukušas darbu karadarbības dēļ. Pokrovskas ieņemšana varētu palīdzēt Kremlim pietuvoties savam mērķim – ne vien ieņemt visu Doneckas apgabalu, bet arī pārveidot šī apgabala rūpnīcas ieroču un militāro preču ražošanai, sarunā ar “Al Jazeera” iepriekš vērtēja Kijivā bāzētās domnīcas Stratēģisko pētījumu un drošības institūta vadītājs Pāvels Lisjanskis.
Pokrovska ir arī galvenais autoceļu un dzelzceļa mezgls austrumos, un pilsētas zaudēšana varētu pavērt ceļu Krievijas spēkiem virzīties uz centrālāk esošo Dņepropetrovskas reģionu. Tāpat ukraiņiem kļūtu daudz grūtāk pārvietot savu karaspēku un nodrošināt tā apgādi ar pirmās nepieciešamības precēm un munīciju plašajā frontē Ukrainas austrumos.
Tikai divarpus stundu brauciena attālumā no Pokrovskas atrodas Dņipro, kas ir viena no lielākajām pilsētām Ukrainā. Ja ukraiņi zaudētu Pokrovsku, tad karš tuvinātos arī Ukrainas centrālajai daļai un iepriekš labāk aizsargātajai frontes aizmugurei, atzīmē “Euronews”.
Pokrovskas krišana vēl nenozīmē arī Doneckas “beigas”
Krievijas spēki jau tuvojas galvenajam ceļam uz Pavlohradu un Dņepru, un dienvidrietumos tie ir pavirzījušies tuvāk Doneckas apgabala robežai ar Dņepropetrovsku. Vēl viens liels ceļš no šejienes ved arī uz Zaporižjas apgabalu, kuru daļēji ieņēmis Krievijas karaspēks (pati Zaporižjas pilsēta gan visu laiku bijusi Ukrainas kontrolē).
Ukrainas bruņotajiem spēkiem “ir tik maz karavīru frontes līnijā, ka Krievijas uzbrukumu varēja apturēt tikai tikmēr, kamēr krievi atradās teritorijās ap Pokrovsku”, medijam “Al Jazeera” sacīja Brēmenes Universitātes pētnieks Nikolajs Mitrohins.
Tiklīdz agresora karavīri iekļuva pilsētā, viņi nesastapa gandrīz nekādu pretestību, jo ukraiņu ir tik maz un viņu bezpilota lidaparāti ir mazāk efektīvi starp ēkām, viņš teica.
Tiesa, ja Pokrovska tomēr kritīs iebrucēju rokās, tas nenozīmē, ka okupantiem izdosies ieņemt visu Doneckas apgabalu.
Domnīca “Kara studiju institūts” iepriekš atzīmējusi, ka Krievijai nav pietiekamu spēju, lai “ātri ielenktu vai iekļūtu nocietinājumu joslā”. Lai to paveiktu, okupantiem būtu nepieciešami pat vairāki gadi.
Taču Pokrovskas zaudējums būtu smags trieciens Ukrainai, jo īpaši pirms apkures sezonas, kad Krievija turpina apšaudīt valsts energoobjektus.
Tas varētu ietekmēt arī ASV prezidenta Donalda Trampa centienus panākt šī kara beigas un nostiprināt Maskavas pozīcijas pamiera sarunās. Proti, Kremlis varētu šīs pilsētas ieņemšanu izmantot kā argumentu, ka frontes līnija nav stabila, atzīmē Kijivā bāzētās domnīcas “Penta” vadītājs Volodimirs Fesenko.
Lai arī tas varētu paildzināt miera centienus, Pokrovskas iespējamā krišana tomēr neietekmēs Ukrainas cīņas garu:
“Šī nav pirmā pilsēta Donbasā, kas Ukrainas spēkiem ir jāatstāj. Es nedomāju, ka tas būtiski ietekmēs morāli,” vērtēja Fesenko.
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Kopš 2024. gada rudens Krievija karadarbībā pret Ukrainu iesaistījusi arī lielu Ziemeļkorejas karavīru skaitu. 2025. gada vasarā Zelenskis pavēstīja, ka Ukrainas austrumos Krievijas armijā karo arī algotņi no Ķīnas un Pakistānas.
Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.
