ĪSUMĀ:
Sestdien Brazīlijas pilsētā Belenā noslēdzās 30. Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Klimata pārmaiņu konference (COP30), kurā vienprātīgi tika apstiprināta tā dēvētā Belenas pakotne ar 29 lēmumiem, kas saistīti ar valstu apņemšanos cīnīties pret klimata pārmaiņām.
Konferenci, kas notika divas nedēļas, apmeklēja aptuveni 200 valstu pārstāvji no visas pasaules. ASV delegāti uz šo pasākumu neieradās.
Tās noslēgumā tika pieņemts deviņas lappuses garais Mutirao nolīgums jeb vienošanās, kurā vēlreiz apliecināta valstu uzticība Parīzes klimata nolīgumam un izskan aicinājums beidzot pāriet no vārdiem pie darbiem.
Lietus, ugunsgrēks un protesti
Šī gada klimata konferenci vairāki ārvalstu mediji nodēvējuši par vētrainu kā diskusiju zālē, tā ārpus tās. Vēl pašā samita sākumā vairāki desmiti aktīvistu, kas pārstāv Brazīlijas pamatiedzīvotājus, ielauzās pasākuma norises vietā. Pēcāk viņi arī mēģināja bloķēt ieeju pasākumā, liedzot delegātiem ieeju tajā.
Visu konferences laiku debesis klāja bieza lietus mākoņu sega – norises vietā nemitīgi tecēja griestu plāksnes, brīžiem lietus troksnis pat skaļumā pārsita runātājus. Sanākušiem par lielu izaicinājumu kļuva arī mitrais Amazones gaiss, jo konferences vietā bija saplīsuši kondicionieri.
Teju pašā konferences noslēgumā norises vietā arī izcēlās ugunsgrēks. ANO paziņoja, ka ugunsgrēks tika nodzēsts pēc sešām minūtēm un 13 cilvēki saņēma mediķu palīdzību pēc dūmu ieelpošanas. Ugunsgrēka cēlonis nav zināms.
Atkrīt sapnis par ceļvedi, lai atteiktos no fosilā kurināmā
Vēl pirms paša konferences sākuma bija vērojama liela plaisa starp Brazīlijas prezidenta Luisa Inasiu Lulas da Silvas vēlmēm un to, kāds skatījums uz šo notikumu bija tā prezidentam Andrea Korea.
Proti, vēl pirms COP30 sākuma Lula kopā ar atsevišķu valstu līderiem runāja par savu sapni – ceļvedi, lai pakāpeniski atteiktos no fosilā kurināmā. Šim priekšlikumam bija vairāki piekritēji, tostarp Apvienotā Karaliste, taču Korea nebija sajūsmā par šo ieceri, jo laikus paredzēja zināmus izaicinājumus. Un viņa bažām bija pamats.
Sākoties konferencei, sapnis par šo ceļvedi drīz vien noplaka. Kolumbija, Eiropas Savienība un apmēram 80 valstis mēģināja atrast formulējumu, kas norādītu uz stingrāku atteikšanos no oglēm, naftas un gāzes. Tika sasaukta diskusija, kurai atteicās pievienoties arābu valstu pārstāvji.
Desmitiem valstu arī draudēja pamest sarunas, ja netiks panākta vienošanās par iziešanas stratēģiju no naftas, gāzes un ogļu izmantošanas. Stingru vienošanos tā arī neizdevās panākt.
“Mēs veidojam enerģētikas politiku savā galvaspilsētā, nevis jūsu,” paziņoja kāds Saūda Arābijas pārstāvis.
“Mēs zinām, ka daļa no jums bija izvirzījuši lielākas ambīcijas attiecībā uz dažiem no aktuālajiem jautājumiem,” tikmēr pauda COP30 prezidents Korea, kurš kā mierinājumu piedāvāja izveidot brīvprātīgu “ceļvedi” ceļam prom no fosilā kurināmā izmantošanas.
Nevienojas arī par mežu izciršanas izbeigšanu
Viens no šīs konferences zīmīgiem mērķiem bija arī izstrādāt plānu mežu izciršanas izbeigšanai. Tā kā arī šajā jautājumā kopīgu stingru lēmumu neizdevās pieņemt, par to, gluži tāpat kā par ceļvedi, lai atteiktos no fosilā kurināmā, tālāk runās atsevišķas koalīcijas, kurās apvienojušās šajās iniciatīvās ieinteresētās valstis.
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērešs pēc konferences sacīja, ka ir panākts progress, bet panākt vienošanos, viņaprāt, kļūst arvien grūtāk.
“Konferences balstās uz konsensu, un ģeopolitisko izaicinājumu periodā to ir arvien grūtāk panākt,” viņš teica. “Es nevaru izlikties, ka COP30 ir sasniegusi visu nepieciešamo. Atšķirība starp to, kur mēs esam, un to, ko pieprasa zinātne, joprojām ir bīstami liela.”
Trīskāršo naudu attīstības valstīm
Samitā gan arī tomēr izdevās vienoties par desmitiem lēmumu, tostarp nolīgumu par taisnīgu pārejas mehānismu (JTM) jeb galveno instrumentu, lai nodrošinātu taisnīgu pāreju uz klimata neitrālu politiku.
Taisnīgas pārejas mehānisms būtu institūcija, kuras mērķis būtu garantēt taisnīgumu globālajā enerģētikas pārejā, taču šim mehānismam nav noteikts finansējums, ceļvedis vai darbības plāns, bet ir skaidrs, ka tam būtu jānodrošina, ka globālā pāreja no fosilā kurināmā notiek taisnīgi un vienlīdzīgi, aizsargājot darba ņēmējus, pamatiedzīvotājus un visvairāk skartās kopienas.
Vēl COP30 tika atzītas pamatiedzīvotāju tiesības, un nelielu uzvaru pēc šīs konferences tomēr guva arī attīstības valstis, kuras visvairāk skar klimata pārmaiņas. Sanākušie vienojās līdz 2035. gadam “vismaz trīskāršot” naudu nabadzīgākajām valstīm, lai tās varētu pielāgoties klimata pārmaiņām.
Iepriekšējais mērķis ik gadu novirzīt klimata mērķiem 100 miljardus ASV dolāru netika pilnībā sasniegts, bet Brazīlijā valstis vienojās pakāpeniski līdz 2035.gadam panākt, ka klimata mērķiem tiek novirzīti 1,3 triljoni ASV dolāru. Šajā summā tad arī ietilptu trīskāršotā palīdzība attīstības valstīm.
Saskaņā ar ANO datiem nepieciešamais finansējums 2030. gadā varētu sasniegt 387 miljardus.
2024. gadā bagātās valstis vienojās līdz 2035. gadam attīstības valstīm piešķirt 300 miljardus ASV dolāru gadā klimata finansējumam, neparedzot konkrētu summu tieši pasākumiem, kas palīdz pielāgoties klimata pārmaiņām. Lielākā daļa no šīs summas tiek novirzīta projektiem, kas samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas, piemēram, atjaunojamajai enerģijai, nevis adaptācijai klimata pārmaiņām — attīstības valstis jau ilgu laiku sūdzas, ka tas tās nostāda neizdevīgā situācijā, ziņoja aģentūra AFP.
Belemā, vienojoties par mērķi “trīskāršot” finansējumu, tas varētu nozīmēt, ka no 300 miljardiem dolāru 120 miljardi tiks piešķirti adaptācijai, taču uzmanīgi novērotāji norāda, ka šim mērķim joprojām nepieciešama skaidrība, norādīja AFP.
Tiesa, arī šādai “mazai uzvarai” netrūka kritiķu. Piemēram, Bangladešas pārstāvis teica, ka panāktais bija tikai absolūtais minimums un viņa pārstāvētā valsts turpinās cīnīties.
Sarūgtināts bija arī delegāts no Nepālas, kurš atzina, ka samits nebija attaisnojis klimata izmaiņām pakļauto valstu cerības.
Dienaskārtībā pirmoreiz globālā tirdzniecība
Pirmo reizi globālā tirdzniecība kļuva par vienu no galvenajām tēmām šajās sarunās. Proti, Eiropas Savienība plāno ieviest ievedtarifus noteiktiem oglekļa emisijas intensīviem produktiem, piemēram, tēraudam, mēslošanas līdzekļiem, cementam un alumīnijam. Taču daudzi valstu bloka tirdzniecības partneri – jo īpaši Ķīna, Indija un Saūda Arābija – nebija apmierināti ar šo lēmumu.
Šīs valstis to uzskata par negodīgu praksi, jo tas padarīs preces, ko tās pārdod Eiropā, dārgākas un tādējādi mazāk konkurētspējīgas. Eiropa nepiekāpās un uzsvēra, ka robežnodoklis palīdzēšot aizsargāt eiropiešus no mazāk videi draudzīgiem un tāpēc lētākiem importa produktiem.
Belenā šis jautājums noslēdzās ar klasisku klimata konferences kompromisu – proti, šis jautājums atlikts uz nākamo samitu. Tiesa, tika panākta vienošanās, ka tiks uzsākts pastāvīgs dialogs par tirdzniecību nākotnes ANO klimata sarunās, iesaistot gan valdības, gan citas saistošās iesaistītās puses, tostarp Pasaules Tirdzniecības organizāciju.
