ĪSUMĀ:
Trampa minētie skaitļi par atbalstu Ukrainai ir pretrunā ASV valdības datiem.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piektdien ierodas Vašingtonā, lai parakstītu vienošanos par ASV piekļuvi Ukrainas retzemju minerāliem. Vienlaikus Zelenska vizīte tiek uzskatīta par mēģinājumu uzlabot pēdējā laikā pasliktinājušās attiecības ar Donaldu Trampu, kas var ietekmēt turpmāko ASV palīdzību kara plosītajai valstij.
“Es dzirdēju, ka viņš ieradīsies piektdien,” medijiem sacīja Donalds Tramps. “Protams, es piekrītu [līgumam], ja viņš to vēlētos. Un viņš vēlētos to parakstīt kopā ar mani. Es saprotu, ka tas ir ļoti liels darījums.”
Prezidents arī piebilda, ka ASV un Ukraina lielā mērā jau ir vienojušās. Tāpat viņš pauda, ka vēlāk plāno arī pievērsties vispārējai Ukrainas drošībai.
“Es nedomāju, ka tā būs problēma. Ir daudz cilvēku, kas vēlas to darīt, un es par to runāju ar Krieviju. Šķiet, ka viņiem ar to nav problēmu. Tāpēc es domāju, ka viņi saprot, ka viņi neatgriezīsies. Un, kad mēs to izdarīsim [red.– panāksim mieru], viņi neatgriezīsies,” apgalvoja Tramps.
Saskaņā ar “Financial Times” informāciju ASV un Ukrainas vienošanās paredzētu 350 miljardu ASV dolāru (334 miljardi eiro) palīdzību Ukrainai. Apmaiņā pret to Vašingtona iegūtu tiesības izmantot Ukrainas retzemju metālus, kā arī piekļuvi valstī iegūtajai naftai un gāzei.
Attiecības jo īpaši pasliktinās kopš Trampa inaugurācijas
Vēl pirms atgriešanās Baltajā namā Tramps vairākkārt uzsvēra, ka spētu ātri panākt mieru Ukrainā un ka karš nebūtu noticis, ja viņš būtu ASV prezidents. Un uzreiz pēc inaugurācijas Tramps arī strauji iesaistījies sarunās ar Krieviju un Ukrainu.
Taču Zelenskis vairākkārt publiski kritizējis Trampu par Ukrainas pamiera sarunu vešanu ar Krieviju bez Kijivas un Eiropas Savienības (ES) iesaistes. Viņš arī noraidījis sākotnēji Baltā nama sagatavoto retzemju materiālu nolīgumu Ukrainai neizdevīgo nosacījumu dēļ un paudis viedokli, ka Tramps dzīvo “Kremļa dezinformācijas burbulī”.
Tikmēr Tramps šajās dienās bija nosaucis Zelenski par Ukrainas “diktatoru”, uzsverot, ka Ukrainai, neskatoties uz kara stāvokli, bija jārīko prezidenta vēlēšanas. ASV prezidents arī izcēlis Vašingtonas ievērojamo atbalstu Kijivai pēdējo gadu laikā, vienlaikus apsūdzot Ukrainas amatpersonas korupcijā un apgalvojot, ka daļa valsts saņemtā finansējuma pazudusi bez pēdām.
Tiesa, ceturtdien notikušajā preses konferencē ar Lielbritānijas premjerministru Kīru Stārmeru, ASV prezidents Donalds Tramps negaidīti izteica atzinīgus vārdus Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim. Tramps arī sacīja žurnālistiem, ka neatceras, vai iepriekš būtu saucis Zelenski par diktatoru.
Trampa un Zelenska attiecību sākums kopumā pozitīvs
2019. gada 21. aprīlī Zelenskis uzvarēja Ukrainas prezidenta vēlēšanās, un viņu teju uzreiz telefoniski apsveica tālaika ASV prezidents Donalds Tramps.
Tramps vēlēšanas raksturoja kā “neticamas” un pauda pārliecību, ka Zelenskis “lieliski pildīs sava amata pienākumus”.
Dažas dienas vēlāk demokrāts Džo Baidens paziņoja par savu kandidatūru 2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās.
Ukrainas un ASV pirmais pārbaudījums – Baidena lieta
Džo Baidena dēls Hanters 2019. gadā bija Ukrainas dabasgāzes uzņēmuma “Burisma Holdings” uzraudzības padomes loceklis. Viņš šajā amatā darbojās vēl laikā, kad Baidens bija ASV viceprezidents un prezidenta Baraka Obamas valdībā pārraudzīja diplomātiskās attiecības ar Ukrainu.
“Burisma Holdings” ir gāztā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča līdzgaitnieka, no Ukrainas aizbēgušā Mikolas Zločevska bijušais uzņēmums.
2019. gada beigās publiski noplūda informācija par to, ka Hantera Baidena firma “Rosemont Seneca” regulāri saņēmusi prāvas naudas summas no Ukrainas gāzes un naftas kompānijas “Burisma Holdings”. Daļa šo pārskaitījumu notika arī caur Latvijas banku AS “PrivatBank”.
Tramps apsūdzēja sava konkurenta dēlu nelikumībās, mudinot izmeklēt viņa gaitas Ukrainā un arī ASV. Maijā Trampa privātais advokāts un bijušais Ņujorkas mērs Rūdijs Džuliāni sazinājās ar Ukrainas ģenerālprokuroru Juriju Lucenko, aicinot sākt izmeklēšanu par Baidenu ģimenes iespējamajiem pārkāpumiem. Arī Tramps mudināja Zelenski to darīt.
Taču tālaika ASV prezidenta valdīšanas laikā reāli pavērsieni šajā lietā nesekoja un 2020. gadā Tramps prezidenta vēlēšanās zaudēja Baidenam.
Hanters Baidens tiesas priekšā stājās vien 2024. gada vasarā, daļu pārkāpumu atzīstot. 2024. gada decembrī, aptuveni mēnesi pirms amata pilnvaru beigām, Džo Baidens savu dēlu apžēloja.
Kā norādīja Džo Baidens, apsūdzības Hantera lietās izvirzītas tikai pēc tam, kad vairāki politiskie oponenti Kongresā kūdīja pret viņu un iebilda pret viņa ievēlēšanu.
Krievijas pilna apmēra kara sākumā Tramps atbalsta Ukrainu
Kad Krievija uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, Tramps iestājās par Kijivas aizsardzību un nosauca Vladimira Putina uzsākto karu par šausminošu. Tramps arī slavēja Zelenski, raksturojot viņu kā drosmīgu līderi, kurš kara laikā izvēlējies palikt valstī un to vadīt.
Gadu vēlāk Tramps paziņoja par savu kandidatūru ASV prezidenta vēlēšanās, solot apturēt Krievijas karu Ukrainā vēl pirms stāšanās amatā.
2024. gadā bija paredzētas kā ASV, tā arī Ukrainas prezidenta vēlēšanas. Ukrainā tās atcēla valstī izsludināta karastāvokļa dēļ.
Septembrī Zelenskis medijiem izteicās, ka Tramps, iespējams, nezina, kā apturēt šo postošo karu, lai gan viņam šķiet, ka zina. Tramps atbildēja, ka “jebkura vienošanās – pat vissliktākā – būtu labāka par to, kas tagad notiek.”
Neskatoties uz šiem asajiem izteikumiem, dialogs turpinājās, un pēc Trampa uzvaras vēlēšanās abi līderi solīja savstarpēju sadarbību. 2025. gada sākumā Zelenskis pat paziņoja, ka Tramps varētu būt izšķiroša persona kara izbeigšanā, palīdzot Ukrainai sagraut Putina režīmu.
Aizvainojums un publiski apvainojumi
Februārī ASV un Krievija apsprieda mieru Ukrainā, taču Kijivas pārstāvji šajā diskusijā nepiedalījās. Turklāt Tramps arī lika noprast, ka ar Krievijas vadoni Putinu runājis vairākkārt, neminot cik bieži un kad tas noticis.
Ukraina pārmeta šādu rīcību Vašingtonai, un arī Tramps nepalika atbildi parādā: “Ak tad netikāt uzaicināti? Un kur jūs bijāt trīs gadus? Jums nevajadzēja to sākt. Jūs varējāt noslēgt vienošanos.”
Tāpat Baltā nama saimnieks savā sociālajā vietnē “Truth Social” nodēvēja Zelenski par “diktatoru”, kuram labāk jārīkojas ātri, citādi viņam vairs nebūs valsts. Tramps arī novērtēja savu kolēģi kā “pieticīgi veiksmīgu komiķi”, tā atsaucoties uz Ukrainas līdera iepriekšējo karjeru.
“Viņš ir briesmīgi strādājis. Viņa valsts ir sagrauta un miljoniem [ukraiņu] ir nevajadzīgi gājuši bojā,” piebilda Tramps. Viņš arī nepatiesi apgalvoja, ka Zelenskis esot “pierunājis Amerikas Savienotās Valstis iztērēt 350 miljardus ASV dolāru (334 miljardi eiro), lai iesaistītos karā, kuru Ukraina tāpat nevarēja uzvarēt”.
Arī Zelenska reakcija uz šādiem izteikumiem bija ātra un viņš norādīja, ka Tramps dzīvo Kremļa dezinformācijas telpā. Vienlaikus līderis gan paļaujoties uz Eiropas vienotību un Amerikas pragmatismu.
Trampa minētie skaitļi ir pretrunā ASV valdības datiem
Trampa minētās palīdzības summas Ukrainai gan ir pretrunā ar ASV valdības datiem. Līdz 2024. gada 30. septembrim ASV sniegusi Ukrainai atbalstu 183 miljardu ASV dolāru (175 miljardi eiro) apmērā, liecina tīmekļa vietnes “Ukraine Oversight” dati. Šo platformu izveidoja ASV valdība, lai reģistrētu Ukrainai sniegto palīdzību.
Neatkarīgās domnīcas arī norāda, ka ASV sniegtā palīdzība Ukrainai ir mazāka par 350 miljardiem ASV dolāru. Saskaņā ar Ķīles Pasaules ekonomikas institūta datiem 2024. gada decembrī Eiropas valstis sniedza Ukrainai aptuveni 138 miljardus ASV dolāru (132 miljardi eiro), bet ASV – aptuveni 120 miljardus dolāru (115 miljardi eiro).
Tramps arī apgalvoja, ka Zelenskis esot “diktators”, kuru atbalsta tikai 4% Ukrainas iedzīvotāju. Tomēr 2024. gada beigās 52% ukraiņu pauda uzticību Zelenskim, liecina Kijivas Starptautiskā socioloģijas institūta veiktā aptauja.
