Slaidiņš pauda, ka Ķīna drīzāk varētu Krievijai palīdzēt ar padomniekiem, novērotājiem vai augsta līmeņa virsniekiem, nevis ierindas karavīriem.
“Visticamāk, tie ir vienkārši algotņi, kas Ukrainā nonākuši par naudu vai par Krievijas pilsonības iegūšanas solījumu,” pieļāva Slaidiņš. “Iespējams, viņi ir bijušie Ķīnas armijas karavīri, kuri atvaļinājušies.”
Ir maz ticams, ka Ķīna būtu nosūtījusi uz Ukrainu ierindas karavīrus, lai tie karotu Krievijas pusē, komentējot ziņas par Ukrainā sagūstītajiem Ķīnas pilsoņiem, raidījumā #Labrīt sacīja Zemessardzes štāba virsnieks majors Jānis Slaidiņš.🎧https://t.co/46RRuAKGrV pic.twitter.com/S3DAKjuYv2 — Latvijas Radio Ziņas (@LRZinas) April 10, 2025
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izteicies, ka pret Ukrainu tās teritorijā kopumā karo 155 Ķīnas pilsoņi. Iespējams, pat vairāk. Krievija izplatot vervēšanas sludinājumus Ķīnas sociālajās platformās, piemēram, “TikTok”. Pēc tam, kad persona ir savervēta, tā ierodas Maskavā, kur tai trīs līdz četru dienu garumā tiek veiktas medicīniskās pārbaudes un tad uz vienu līdz diviem mēnešiem persona tiek nosūtīta uz mācību centru.
Viens no sagūstītajiem ķīniešiem apgalvoja, ka viņš samaksājis aptuveni 3000 ASV dolāru starpniekam Ķīnā, lai varētu pievienoties Krievijas armijai apmaiņā pret Krievijas pilsonības iegūšanu.
Ukrainas izlūkošana turpina strādāt un apkopot informāciju par Ukrainā karojošajiem ķīniešiem. Pekina atbildējusi, ka tā šobrīd pārbauda apgalvojumus,
atkārtoti norādot, ka Ķīnas pilsoņiem ir aizliegts piedalīties ārvalstu bruņotos konfliktos.
KONTEKSTS:
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apstiprinājis, ka Ukrainā sagūstīti divi Krievijas pusē karojoši Ķīnas pilsoņi. Ukraina esot gatava tos apmainīt pret Ukrainas karavīriem, kuri atrodas Krievijas gūstā.
Abi notverti Doneckas apgabalā. Pie viņiem arī atrasti identifikācijas dokumenti, bankas kartes un personas dati.
Zelenskis uzdevis Ukrainas ārlietu ministram nekavējoties sazināties ar Pekinu un noskaidrot, kā Ķīna plāno uz to reaģēt.
