ASV televīzijas kompānija CNN saņēmusi krievu militārpersonu sarunu ierakstus, kuros skaidri dzirdama pavēle sagūstīt komandieri un nogalināt pārējos. Šī informācija sakrīt ar informāciju, kas iegūta no citiem avotiem.
Savukārt Ukrainas ziņu aģentūra “Unian” vēsta, ka ģenerālprokuratūra līdz 5. maijam ierosinājusi 75 krimināllietas par 268 karagūstekņu iespējamu nogalināšanu. Militāro noziegumu izmeklēšanas departamenta pārstāvis uzsvēra, ka šādu gadījumu skaits pieaug un tas saistīts ar Krievijas Federācijas augstākās politiskās un militārās vadības norādījumiem.
Pagaidām nav iegūtas rakstveida pavēles, bet esot informācija par mutvārdu rīkojumiem. Savukārt ombudsmens kā piemērus minēja trīs ielenkto karavīru nogalināšanu Doneckas apgabala Volnovahas rajonā šā gada maijā un piecu gūstekņu nogalināšanu martā.
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīgā un spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Jau divus gadus frontē turpinās pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām.
2024. gada augustā parādījās pirmās ziņas par Ukrainas iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā, kur ukraiņu karavīri pozīcijas noturējuši līdz šim. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
2024. gada oktobrī valsts prezidents Volodimirs Zelenskis plašāku sabiedrību iepazīstināja ar Ukrainas uzvaras plānu, taču Rietumu sabiedrotie to vērtēja ar zināmu piesardzību.
Kopš 2024. gada rudens Krievija karadarbībā pret Ukrainu iesaistījusi arī lielu Ziemeļkorejas karavīru skaitu.
Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā, starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus devušas nav.
