Šie bezpilota lidaparāti, kuru cena par vienību var sasniegt 50 miljonus ASV dolāru, tika plaši izmantoti Hormuza šauruma reģionā. Tomēr to salīdzinoši nelielais lidojuma ātrums un augstums padarījis tos par vieglu mērķi Irānas spēkiem.
Bezpilota lidaparāti “MQ-9 Reaper” tiek izmantoti izlūkošanas un novērošanas operācijās, kā arī mērķētu triecienu veikšanai.
Karā pret Irānu ASV bruņotie spēki zaudējuši vismaz 45 šādus bezpilota lidaparātus, kas veido aptuveni 25 % no to kopējā skaita.
Pirms konflikta, kas sākās februāra beigās, ASV bruņoto spēku rīcībā bija 185 “Reaper” bezpilota lidaparāti – 165 izmantoja ASV Gaisa spēki, bet 20 – ASV Jūras kājnieku korpuss. Šajās aplēsēs nav iekļauti “Reaper” lidaparāti, kurus izmanto ASV izlūkošanas dienesti.
Kā vēsta “The Washington Post”, maijā augsta ranga ASV militārpersona norādīja amerikāņu likumdevējiem, ka ASV bruņoto spēku rīcībā esošo “Reaper” bezpilota lidaparātu skaits samazinājies līdz aptuveni 135. Militārpersona arī paudusi bažas par zaudējumu tempu.
KONTEKSTS:
Tuvo Austrumu reģionā karadarbība sākās 28. februārī, kad ASV un Izraēla deva triecienus Irānai. Bruņotais konflikts skāris lielu daļu reģiona valstu, jo Irāna devusi atbildes triecienus ASV sabiedrotajiem.
Šis konflikts satricinājis arī pasaules ekonomiku: nācies atcelt tūkstošiem lidojumu, naftas cenas strauji pieauga, jo Irāna bloķēja Hormuza šaurumu, kas ievērojami apgrūtinājis starptautisko tirdzniecību.
Naktī uz 8. aprīli Tramps paziņoja, ka ASV un Irāna vienojušās par divas nedēļas ilgu pamieru, un vairākas nedēļas ar Pakistānas starpniecību notika ASV un Irānas netiešās sarunas par kara izbeigšanu.
15. jūnijā ASV un Irāna panāca vienošanos par karadarbības izbeigšanu, tostarp Libānā, un dažas dienas vēlāk ASV un Irānas prezidenti ir fiziski parakstījuši pagaidu vienošanos, kuras mērķis ir izbeigt karu starp abām valstīm. Lai gan memorands paredzēja Hormuza šauruma atbloķēšanu, Irāna 20. jūnijā paziņoja, ka atkal to slēdz, jo uzskata, ka Izraēlas atbildes triecieni grupējumam “Hizbullāh” Libānā pārkāpj vienošanos.
12. jūlijā ASV bruņotie spēki deva triecienus vairāk nekā 140 militārajiem mērķiem Irānā. Teherāna paziņoja, ka Hormuza šaurums tirdzniecības kuģu satiksmei atkal slēgts, taču Vašingtona to noraidīja. Bruņoto spēku Centrālā pavēlniecība paziņoja, ka kuģu satiksme joprojām notiek. Reaģējot uz karadarbības pastiprināšanos, atkal pieaugušas naftas cenas.
