“Banderole” ir salīdzinoši lētas raķetes, taču to notriekšanai bieži vien nepieciešams izmantot dārgas pārtvērējraķetes, kuru krājumi Ukrainai izsīkst.
«Domās un darbos kopā ar Ukrainu!»
Lai ukraiņu tauta varētu turpināt drosmīgi aizstāvēt savu valsti, nepieciešama arī praktiska palīdzība, tādēļ LSM sadarbībā ar “Ziedot.lv” no 17. augusta līdz 13. septembrim aicina ziedot visaptverošas rehabilitācijas nodrošināšanai Ukrainas karavīriem.
Ziedot iespējams, zvanot 90204113 (maksa par zvanu – 5 eiro ar PVN) vai tiešsaistē “Ziedot.lv”.
Turklāt problēmas Ukrainai sagādā šo raķešu palaišanas veids. Atšķirībā no spārnotajām raķetēm, kuras raida no stratēģiskajiem bumbvedējiem, “Banderole” palaišanai nav nepieciešamas lidmašīnas. “Banderole” palaišanas līdzeklis visbiežāk ir “Orion” izlūkošanas bezpilota lidaparāti.
Vienlaikus “Banderole” raidīšanas sistēmas tiek integrētas Krievijas uzbrukuma helikopteros Mi-28.
Šīs raķetes ir aprīkotas ar kaujas galviņu, kuras svars ir aptuveni 150 kilogrami, kas ir ievērojami mazāks nekā Krievijas spārnoto raķešu H-101 un “Iskander-K” kaujas galviņas svars, kas var sasniegt 400–500 kilogramu.
Raķetes “Banderole” spēj pārvietoties 500 km attālumā ar ātrumu virs 500 km/h.
Tiek lēsts, ka vienas raķetes ražošanas izmaksas atkarībā no izmantotajām komponentēm svārstās no aptuveni 43 000 eiro līdz apmēram 128 000 eiro. Salīdzinājumam – cita tipa Krievijas spārnoto raķešu ražošanas izmaksas var sasniegt aptuveni 685 000 eiro par vienību.
Zelenskis: Notriekti 90% spārnoto raķešu, ar ballistiku situācija sarežģīta
«Domās un darbos kopā ar Ukrainu!»
Lai ukraiņu tauta varētu turpināt drosmīgi aizstāvēt savu valsti, nepieciešama arī praktiska palīdzība, tādēļ LSM sadarbībā ar “Ziedot.lv” no 17. augusta līdz 13. septembrim aicina ziedot visaptverošas rehabilitācijas nodrošināšanai Ukrainas karavīriem.
Ziedot iespējams, zvanot 90204113 (maksa par zvanu – 5 eiro ar PVN) vai tiešsaistē “Ziedot.lv”.
Masīvajā Krievijas raķešu un dronu triecienā, kam naktī uz ceturtdienu bija pakļauta Kijiva, notriekti 90% spārnoto raķešu, bet situācija ar ballistiskajām raķetēm ir sarežģītāka, platformā “Telegram” ceturtdienas vakarā pauda Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
“Trieciens bija kombinēts – daudz ballistisko raķešu, spārnoto raķešu, bija droni. Diemžēl vissarežģītāk šobrīd ir ar ballistiskajām raķetēm. Ja šajā triecienā notriekto spārnoto raķešu īpatsvars ir apmēram 90%, tad ar ballistiskajām raķetēm situācija ir ievērojami sliktāka,” atzina prezidents.
Krievijas trieciena rezultātā nodarīti postījumi vairāk nekā 200 objektu. Konkrēti, tās 86 mājas, bērnu slimnīca, sociālā infrastruktūra un tirdzniecības objekti, norādīja prezidents.
“Mēs noteikti atbildēsim uz šo Krievijas triecienu tāpat kā uz citiem Krievijas triecieniem – atbildēsim pilnīgi taisnīgi un ar tāldarbības līdzekļiem. Ukrainas tāldarbības spēki saņems vēl vairāk resursu,” solīja Zelenskis.
Jau ziņots, ka Krievijas triecienā naktī uz ceturtdienu Kijivā nogalināti 15 cilvēki.
Ceturtdienas vakarā krievi atkal raidīja ballistiskās raķetes uz Kijivu. Holosijivas rajonā trāpīts biznesa centram un neapdzīvojamajai apbūvei. Viens cilvēks nogalināts, divi ievainoti.
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Krievijai realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.
2025. gada ziemā Krievija uzsāka mērķtiecīgus triecienus pret Ukrainas energoinfrastruktūru, pašā ziemas spelgonī izraisot plašus elektrības, ūdens un apkures traucējumus valstī, tostarp galvaspilsētā Kijivā.
Savukārt Ukraina jau no 2025. gada rudens arvien aktīvāk ar tālas darbības droniem un raķetēm apšaudījusi dažādus militārus, kā arī ar naftas pārstrādi un tirdzniecību saistītus mērķus Krievijā un okupētajā Krimā. Tas Krievijā un Krimas pussalā izraisījis degvielas krīzi un lielas militārās apgādes problēmas.
