“Tramps ir saniknots, ka viņi (eiropieši), šķiet, uzstāj uz karu,” izteicies kāds Baltajam namam tuvs avots.
Ārpus Savienotajām Valstīm visā pasaulē izvietoti aptuveni 160 000 amerikāņu karavīru, no kuriem liela daļa atrodas Vācijā.
“Lai gan nav pieņemti nekādi konkrēti lēmumi, ASV armija pastāvīgi apsver karavīru pārvietošanu visā pasaulē, lai labāk reaģētu uz šī brīža draudiem mūsu interesēm,” norādījis ASV nacionālās drošības padomnieka preses sekretārs Braiens Hjūdžs.
Tramps apsver iespēju pārvietot daļu ASV karaspēka Eiropā, lai koncentrētu to ap NATO dalībvalstīm, kas ievērojami palielinājušas savus aizsardzības izdevumus.
Tas atbilst Trampa administrācijas plāniem dot priekšroku tām NATO valstīm, kas pašas iegulda lielākus līdzekļus savai aizsardzībai.
Jau savas pirmās prezidentūras laikā Tramps pieņēma lēmumu izvest no Vācijas 12 000 karavīru, lai gan tur joprojām atrodas ASV Eiropas spēku komandpunkts, kā arī vairākas lielas karabāzes, tajā skaitā aviobāze Ramšteinā.
Tomēr šo Trampa lēmumu, kas izpelnījās plašu kritiku Kongresā, apturēja prezidents Džo Baidens.
“The Telegraph” min, ka ASV militārais kontingents varētu tikt pārvietots no Vācijas uz Ungāriju, taču nav skaidrs, kāds tam būtu sakars ar prasībām palielināt NATO dalībvalstu aizsardzības tēriņus, nemaz nerunājot par kaut kādiem stratēģiskiem ASV apsvērumiem.
Saskaņā ar NATO mājaslapā pieejamo informāciju pašlaik tikai četras alianses dalībvalstis aizsardzībai tērē vairāk nekā trīs procentus no IKP. Polija, kas aizsardzībai jau tērē vairāk nekā 4% no IKP, seko Igaunija ar 3,43% un ASV ar aptuveni 3,38%. Savukārt Latvija aizsardzībai pērn atvēlēja 3,15% no IKP.
Tālāk seko Grieķija un Lietuva ar attiecīgi 3,08% un 2,85% no IKP. Vairums pārējo Eiropas valstu, tai skaitā Francija un Lielbritānija, savai aizsardzībai tērē aptuveni 2% no IKP vai nedaudz vairāk. Arī Vācija NATO iepriekš nosprausto aizsardzības izdevumu mērķi – 2% no IKP – sasniedza tikai 2024. gadā.
ASV plānojot nepiedalīties militāro mācību plānošanā Eiropā
ASV informējušas NATO sabiedrotos, ka tās gatavojas pārtraukt savu dalību turpmāko militāro mācību plānošanā Eiropā, atsaucoties uz avotiem, ziņo zviedru laikraksts “Expressen”.
Tas neietekmēs 2025. gadā paredzētās NATO mācības, kurās ASV ir nozīmīga loma, norāda laikraksts.
Pēc laikraksta sarunu biedru teiktā, runa ir par mācībām, kas patlaban atrodas plānošanas stadijā.
Šāds lēmums varētu būt saistīts ar ASV plāniem samazināt militāros izdevumus Eiropā un novirzīt tos uz citiem reģioniem, īpaši uz Indijas-Klusā okeāna reģionu, lai pretdarbotos Ķīnai.
“Expressen” secina, ka Eiropai būs jāplāno mācības bez ASV līdzdalības vai tikai ar nelielu ASV vienību līdzdalību.
