ĪSUMĀ:
Zelenskis: Svarīgākais ceļā uz mieru ir cieša sadarbība ar partneriem.
Tramps apstiprina ASV izstrādāto Ukrainas pamiera plānu
Amatpersona norādījusi, ka plāna izstrādē bija iesaistīts Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs, viceprezidents Džeimss Deivids Venss, valsts sekretārs Marko Rubio un prezidenta znots Džareds Kušners.
“Plāns koncentrējas uz to, lai abām pusēm sniegtu drošības garantijas, kas nodrošinātu ilgstošu mieru. Tas ietver to, ko Ukraina vēlas un kas tai nepieciešams ilgstošam mieram,” izteikusies amatpersona.
Amatpersona nav atklājusi plāna detaļas, jo, viņasprāt, vēl ir nepieciešamas sarunas ar galvenajām procesā iesaistītajām pusēm.
Trīs citas ASV amatpersonas NBC pastāstījušas, ka tā dēvētā miera līguma ietvars vēl jāiesniedz ukraiņiem, un plāna projekta pabeigšanas termiņi sakrīt ar Pentagona delegācijas vizīti Ukrainā.
Kāda ASV amatpersona šo vizīti raksturojusi kā Baltā nama ieceri “atsākt miera sarunas”.
Kā apgalvo Ukrainas valdībai tuvu stāvošs avots un kāda Eiropas amatpersona, kas informēta par šo jautājumu, Kijiva nebija iesaistīta ASV miera plāna izstrādē. Saskaņā ar abu avotu teikto Ukraina tika informēta par plāna vispārējām iezīmēm, bet tai netika sniegta sīkāka informācija un tā netika aicināta iesniegt savus priekšlikumus.
Atceļ Vitkofa un Zelenska tikšanos Turcijā
Trešdien tika atcelta Vitkofa un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska plānotā trīspusējā tikšanās Ankarā, kurā piedalītos arī Turcijas ārlietu ministrs Hakans Fidans, ziņo tīmekļa medijs “Axios”.
Kāda ASV amatpersona skaidrojusi, ka tikšanās atlikta, kad Zelenskis atteicies no pamiera vienošanās, kas panākta ar Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretāra Rustema Umerova starpniecību. Zelenskis arī neesot ieinteresēts apspriest Trampa pamiera plānu.
Ukrainas līderis uz Turciju bija devies ar citu piedāvājumu, pie kura kara plosītā valsts strādājusi kopā ar Eiropas partneriem. Un šo plānu Krievija nekad nepieņems, komentēja kāda anonīma ASV amatpersona.
Tikmēr kāds anonīms avots Ukrainā pauda, ka tikšanās patiesībā atlikta, jo Zelenskis lūdza apspriest pamiera plānu plašākā formātā. Viņš arī vēlējās iesaistīt diskusijā Eiropas Savienības valstu līderus.
Zelenskis: Svarīgākais ceļā uz mieru ir cieša sadarbība ar partneriem
Oficiāli valsts amatpersonu līmenī par šī pamiera plāna 28 punktiem komentāri līdz šim nav izskanējuši. Tomēr Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis trešdien vakarā pēc vizītes Turcijā sociālajā tīklā “X” ierakstīja, ka ar Turcijas prezidentu detalizēti pārrunājuši soļus, kas veicami ceļā uz kara izbeigšanu uzticamā veidā un šajā ierakstā tiek pieminēti ASV centieni panākt mieru.
I am grateful to President Erdoğan for today’s visit and our conversation. We greatly value Türkiye’s involvement in the diplomatic work and all its efforts. We discussed in detail the real ways to bring the war to a reliable and dignified end. Since the beginning of this year,… — Volodymyr Zelenskyy / Володимир Зеленський (@ZelenskyyUa) November 19, 2025
Zelenskis arī pauda, ka Ukraina kopš šā gada sākuma ir atbalstījusi visus prezidenta Donalda Trampa centienus šajā jomā – “katru spēcīgo un taisnīgo piedāvājumu, lai izbeigtu šo karu”. Viņš arī norādīja, ka Ukraina ir gatava strādāt jebkādos formātos, kas var sniegt rezultātu:
“Taču vissvarīgākais faktors, lai apturētu asinsizliešanu un panāktu ilgstošu mieru, ir cieša sadarbība ar visiem partneriem un tas, ka Amerikas vadība paliek efektīva, spēcīga un tuvina mūs mieram, kas ir ilgstošs un nodrošina cilvēku drošību.”
Ukrainas sabiedrībā ziņas par Trampa jauno “miera plānu” tiek uzņemtas drīzāk kā centieni atkal piespiest Ukrainu uz tai neizdevīgu vienošanos.
“Tas, ko mēs redzējām medijos, nozīmē, ka Ukraina zaudē ne vien tās teritorijas, kas tai bija līdz 2014. un 2022. gadam, bet vēl tai arī jāzaudē liela daļa no armijas, kas tika izveidota Krievijas-Ukrainas kara laikā,” vērtēja ukraiņu politoloģe Anna Bilivitna. “Tas faktiski nozīmē atbruņot Ukrainu, atzīt Krievijas uzvaru, atdot mūsu teritorijas Krievijai – tas ir absolūti nepieņemams plāns Ukrainai. Tas veicina turpmāku Krievijas agresiju.”
Politoloģe arī atgādināja, ka Ukrainai sadarbībā ar Eiropas partneriem ir iestrādes pašu izstrādātam miera plānam, kurā ir aizsargātas Ukrainas intereses.
Kallasa: Kijivai un Eiropai jābūt iesaistītām Ukrainas miera plāna sagatavošanā
Reaģējot uz ziņām par jaunu ASV plānu Krievijas uzsāktā kara izbeigšanai pret Ukrainu, Eiropas Savienības (ES) augstākā ārlietu pārstāve Kaja Kallasa ceturtdien uzsvēra, ka Ukrainai un Eiropai jābūt iesaistītām jebkura plāna sagatavošanā.
Avotu ziņotais par jauno ASV plānu raisījis bažas, ka tas faktiski atbilst Krievijas maksimālajām prasībām, kuras Ukraina atkārtoti noraidījusi kā līdzvērtīgas kapitulācijai.
“Lai jebkurš plāns darbotos, ir nepieciešama ukraiņu un eiropiešu līdzdalība,” žurnālistiem pirms ES dalībvalstu ārlietu ministru tikšanās Briselē norādīja Kallasa.
“Mēs atzinīgi vērtējam visus jēgpilnos centienus izbeigt šo karu, bet, kā jau esam teikuši iepriekš, tam jābūt taisnīgam un ilgstošam [risinājumam],” viņa piebilda. “Ja Krievija patiešām būtu vēlējusies mieru, tā jau būtu piekritusi beznosacījumu pamieram.”
Francijas ārlietu ministrs Žans Noels Baro uzsvēra, ka miers nedrīkst nozīmēt Kijivas kapitulāciju.
“Lai panāktu taisnīgu un ilgstošu mieru Ukrainā, ir nepieciešamas sarunas, un tām jāsākas ar pamieru uz kontaktlīnijas, kas ļautu organizēti apspriest teritoriju un drošības jautājumus,” uzskata Baro.
Iekšpolitiskā situācija Ukrainā joprojām saspringta
Šobrīd iekšpolitiski Ukrainā ir izveidojusies ļoti sarežģīta situācija. Valsts vēsturē lielākajā korupcijas skandālā atslēgas figūra ir prezidenta Zelenska bijušais biznesa partneris Timurs Mindičs. Tiek uzskatīts, ka pateicoties Zelenska prezidentūrai, Mindičs ticis pie iespējām nonākt tādos apstākļos, kuros šī korupcija milzīgos apmēros bija iespējama.
Valdības demisiju šobrīd prasa ne vien parlamenta opozīcijas partijas, bet arī paša prezidenta pārstāvētajā Tautas kalpu frakcijā ir deputāti, kas vēlas ievērojamas pārmaiņas. Izskan arī prasības atbrīvot no amata Zelenska “labo roku” – prezidenta kancelejas vadītāju Andriju Jermaku, kas cita starpā bijis ļoti aktīvs ārpolitikā – pat redzamāks nekā Ukrainas ārlietu ministrs.
Savukārt opozīcijas partijas Eiropas Solidaritāte deputāti uzskata, ka tieši prezidenta birojs ir atbildīgs par izveidojušos situāciju pamiera sarunās. Proti, tā īstenotā diplomātija ir izgāzusies un pavērusi durvis ” Ukrainas kapitulācijas plāna uzspiešanai”. Jaunais plāns faktiski pilnībā atkārto Krievijas ultimātus Ukrainai pilna apmēra kara sākumā 2022. gadā un tas ir tapis bez Ukrainas iesaistes, neievērojot principu “neko par Ukrainu bez Ukrainas iesaistes”.
Krievija turpina apšaudīt Ukrainu
Kamēr Kijivā Pentagona amatpersonas runā par iespējamu mieru, Krievija turpina nakts uzlidojumus Ukrainas pilsētām. Lielākos triecienus piedzīvojusi Pavlohrada, Ukrainas austrumos, kur ievainojumus guvuši trīs cilvēki.
Postījumus nodarīja krītošu dronu atlūzas, kas pilsētā izraisīja vairākus ugunsgrēkus. Postījumi nodarīti arī vairākām daudzdzīvokļu ēkām. Iedzīvotāji norāda, ka gaisa trauksme skanējusi gandrīz visu nakti.
Bet Ternopiļā pēc postošajiem Krievijas vakarnakt uzlidojumiem joprojām notiek meklēšanas darbi. Varasiestādes ziņo, ka joprojām pazuduši ap 20 cilvēku.
“Šeit dzīvoja mana vecvecmamma un viņa joprojām ir iesprostota drupās. Viņu vēl nav atraduši. Vakar divas reizes devos uz morgu, lai identificētu mirstīgās atliekas. Viņi parādīja man kaimiņieni, kas izskatījās līdzīga, taču tā nebija mana vecvecmamma,” stāsta Ternopiļas iedzīvotājs Ihors.
Glābēji ziņo, ka meklēšanas darbi norit lēni, jo ēka ir teju pilnībā sagrauta un glābēju pārvietošanās drupās ir ārkārtīgi bīstama. Viņi arī norāda, ka cerības uz izdzīvojušajiem ir nelielas zemās gaisa temperatūras dēļ.
KONTEKSTS:
Sarunas par iespējamo miera panākšanu Ukrainā aktivizējās pēc ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanas amatā šī gada janvārī. Viņš mēģinājis uzsākt vienpusējas sarunas ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu par Maskavas uzsāktā kara izbeigšanu, nepieaicinot Kijivu un tās Eiropas sabiedrotos.
Tas nedeva rezultātus. Vēlāk notika Trampa un Zelenska tikšanās Vašingtonā 28. februārī, kas aizritēja ļoti saspringtā gaisotnē, Tramps apsūdzēja Zelenski šķēršļu likšanā ASV mēģinājumiem izbeigt karu un pēc dažām dienām pat nolēma apturēt militāro palīdzību Ukrainai.
Krievijas un Ukrainas pārstāvji 2025. gadā vairākkārt tikušies, lai pārrunātu pamiera iespējas. Par tām tieši runājuši arī Tramps ar Putinu. Taču Kremlis katru reizi īslaicīgi noteikto pamieru pārkāpis.
2025. gada jūlija vidū ASV prezidents paziņoja, ka Krievijai ir 50 dienas laika, lai izbeigtu karu Ukrainā – pretējā gadījumā tai un tās tirdzniecības partneriem draud sankcijas. Taču 28. jūlijā ASV prezidents šo termiņu samazināja, dodot Kremlim tikai 10 līdz 12 dienas šim uzdevumam. Tramps pavēstīja, ka Putins viņu ir nokaitinājis un ilgāk vilcināties vairs nav vērts.
2025. gada 15. augustā Tramps un Putins tikās Aļaskas pilsētā Ankoridžā, lai apspriestu iespējamo pamieru Ukrainā. Sarunas beidzās bez rezultāta, Putinam uzstājot uz Ukrainas kapitulāciju.
Trīs dienas vēlāk Vašingtonā, ASV ieradās arī Zelenskis un ES līderi, lai apspriestu pamiera iespējas un drošības garantijas Ukrainai pēc kara beigām.
4. septembrī “Labas gribas koalīcijas” valstis Parīzē pieņēma kopīgu lēmumu par drošības garantijām Ukrainai. Drošības nolūkos detaļas netiek izpaustas, tomēr rietumvalstu vadītāji pauduši viedokli, ka drošības garantijās būs iekļauta Ukrainas armijas stiprināšana, sabiedroto karavīru nosūtīšana miera uzturēšanai, kā arī ASV iesaistīšana drošības saistībās.
