“Mēnešiem ilgi esam intensīvi sadarbojušies ar Ukrainas valdību, lai īstenotu projektus, ko mēs tehniski saucam par tālās darbības ieročiem. Ukrainas armija tiks aprīkota ar šādām ieroču sistēmām,” Mercs paziņoja Berlīnē kopīgā preses konferencē ar Zviedrijas premjerministru Ulfu Kristersonu.
Mercs arī nevēlējās komentēt Vācijas iepriekšējo nostāju, kad tā atteicās Ukrainai piegādāt tālās darbības spārnotās raķetes “Taurus”.
“Mēs esam vienojušies, ka vairs publiski neapspriedīsim sīkākus jautājumus, jo uzskatām, ka ir nepieciešama zināma neskaidrība, jo īpaši Krievijas pusei, par mūsu militārā atbalsta apjomu šajā jomā,” teica Mercs.
Kanclers arī piebilda, ka Vācija dara visu, kas ir tās spēkos, lai aprīkotu Ukrainas armiju ar atbilstoša darbības rādiusa ieroču sistēmām, un darbs pie tā turpināsies arī nākamajās nedēļās un mēnešos. Ja nepieciešams, tiks strādāts arī pie atbalsta šādu ieroču sistēmu ražošanai Ukrainā.
Mercs arī nosodīja Krieviju par apzinātu Ukrainas civilās enerģētikas infrastruktūras bojāšanu pirms apkures sezonas, nosaucot to par “teroristu karu pret civiliedzīvotājiem”. Viņš solīja turpināt Eiropas atbalstu Ukrainas gaisa aizsardzības stiprināšanai un norādīja, ka Vācija nākamgad Kijivai sniegs papildu militāro atbalstu 3 miljardu eiro apmērā.
Vācijas valdības vadītājs arī pauda cerību, ka Eiropas Savienības (ES) līderi nākamajā mēnesī panāks vienošanos par iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu, lai sniegtu finansiālu atbalstu Ukrainai.
“Tas ir mūsu spēcīgākais ietekmes līdzeklis, lai piespiestu Maskavu sēsties pie sarunu galda un ilgtermiņā izbeigt šo briesmīgo karu,” viņš uzsvēra.
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Kopš 2024. gada rudens Krievija karadarbībā pret Ukrainu iesaistījusi arī lielu Ziemeļkorejas karavīru skaitu. 2025. gada vasarā Zelenskis pavēstīja, ka Ukrainas austrumos Krievijas armijā karo arī algotņi no Ķīnas un Pakistānas.
Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.
