ĪSUMĀ:
Ķīnas klimata mērķi – neambiciozi un nepietiekami
Ķīna ir viena no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē. Neraugoties uz Ķīnas vēlmi apsteigt rietumvalstis daudzās nozarēs, klimata jomā Ķīna ir gan viena no lielākajām piesārņotājām, gan valsts ar potenciālu kļūt par zaļāko ekonomiku pasaulē.
Ķīnas ekonomiskā struktūra iekļauj gan nozares, kuras ražo un izmanto videi draudzīgas tehnoloģijas, gan jomas, kur ražošanai nepieciešams liels daudzums vidi piesārņojošu energoresursu.
Piemēram, Ķīnā ražotie saules paneļi, kuri veicina atjaunojamās enerģijas iegūšanu, un metāla izstrādājumi, kuru ražošanas laikā tiek izdalīts liels daudzums oglekļa, tiek izmantoti gan eksportam, gan iekšzemes ekonomiskajai attīstībai.
Šī gada 3. novembrī Ķīna prezentēja savus klimata mērķus. Pekina līdz 2035. gadam apņēmusies samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 7–10%. Eksperti šo mērķi nodēvējuši par neambiciozu un nepietiekamu, jo, lai noturētu globālo sasilšanu zem 1,5 grādu atzīmes, Ķīnai jāsamazina tās izdalīto izmešu daudzums vismaz par 30%.
Ķīna ir līdere divās pretējās nometnēs
Ķīna ir valsts, kura ražo visvairāk klimatam draudzīgu tehnoloģiju, tomēr vienlaikus tā ir valsts, kura ražošanā izmanto videi kaitīgus energoresursus.
Ķīnā ir attīstīta saules paneļu un vēja turbīnu ražošana un izmantošana, kā arī Pekina ir veicinājusi elektrisko transportlīdzekļu attīstību. Ķīnas valdība atbalsta videi draudzīgu tehnoloģiju un nozaru attīstību galvenokārt trīs iemeslu dēļ.
Pirmkārt, videi draudzīgu tehnoloģiju ražošana un uzstādīšana rada papildu darbavietas Ķīnā. Tas sekmē valsts ekonomisko attīstību, piedāvājot darbavietas pasaulē konkurētspējīgās nozarēs. Valdība sniedz arī finansiālo atbalstu uzņēmumiem, kuri apņemas darboties šajās nozarēs.
Otrkārt, līderība jauno tehnoloģiju ražošanā un attīstībā sekmē Ķīnas ekonomisko konkurētspēju globālajā tirgū.
Ķīna kļuvusi par līderi videi draudzīgu tehnoloģiju eksportā – tā ražo aptuveni 80% no saules paneļiem, 60% no vēja turbīnām un 75% no elektroautomašīnām un to akumulatoriem visā pasaulē.
Tas ne tikai attīsta Ķīnas ekonomiku, bet arī palielina politisko varu, sniedzot papildu ietekmes sviras.
Treškārt, videi draudzīgas tehnoloģijas sekmē Ķīnas autonomiju, mazinot valsts atkarību no energoresursiem, kurus tai nepieciešams importēt. Zaļo tehnoloģiju ražošana un izmantošana veicina Ķīnas pašpietiekamību un enerģētikas nozares drošību. 2025. gada pirmajos sešos mēnešos atjaunojamie resursi veidoja aptuveni 40% no Ķīnā saražotās enerģijas.
Neraugoties uz Ķīnas vadošo lomu videi draudzīgo tehnoloģiju attīstībā, Pekina ir arī viens no lielākajiem vides piesārņotājiem pasaulē.
Pirmām kārtām, vidi piesārņojošas industrijas, piemēram, metālu ražotāji, veido svarīgu daļu no Ķīnas kopējā eksporta tirgus.
Otrkārt, videi draudzīgu tehnoloģiju un komponenšu ražošanā tiek izmantotas videi nedraudzīgas tehnoloģijas un metodes, kas rada ne vien izmešus, bet arī fizisko piesārņojumu.
Treškārt, lai gan Ķīnā pēdējos gados ir pieaugusi atjaunojamās enerģijas izmantošana, puse no Ķīnas enerģijas ražošanas rūpnīcām darbojas, izmantojot ogles. Tā kā pāreja uz videi draudzīgākiem enerģijas avotiem ir dārgs un ilgs process, tad paredzams, ka ekonomiskajai izaugsmei Ķīna turpinās izmantot lētās ogles, izdalot videi kaitīgas vielas.
Klimata mērķu sasniegšanai palielinās atjaunojamo energoresursu izmantošanu
Neatkarīgo zinātnieku projekta “Climate Action Tracker” eksperti novērtēja Ķīnas klimata plānus un rīcību klimata pārmaiņu mazināšanai par “ļoti nepietiekamu”. Viņu uzskatā Ķīnas klimata politika un uzņemtās saistības neatbilst Parīzes nolīgumā noteiktajam 1,5 grādu mērķim.
2025. gada septembra beigās Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins prezentēja jaunos valsts klimata plānus. Ķīnas galvenā apņemšanās ir samazinās izdalīto izmešu daudzumu par 7–10%.
Ja Ķīnai izdosies šo mērķi sasniegt, tad Pekina samazinās vidē nonākušo izmešu daudzumu par 1,4 miljardiem tonnu gadā, kas ir gandrīz četras reizes vairāk nekā Lielbritānijas kopējais izmešu apjoms.
Sji paziņoja, ka līdz 2035. gadam Ķīna palielinās vēja un saules enerģijas izmantošanu sešas reizes, salīdzinot ar 2020. gadu. Tas palīdzēs Ķīnai samazināt fosilo kurināmo izmantošanu par aptuveni 30%.
Lai sasniegtu šo mērķi, Ķīna būvēs jaunas jūras vēja elektrostacijas un paātrinās enerģētikas bāzu būvniecību tuksneša teritorijās.
Organizācijas “Asia Society” Ķīnas klimata cetra direktors Li Šuo ziņu aģentūrai “Reuters” sacīja, ka Ķīnas jaunie klimata plāni atbilst tās stratēģijai ieņemt piesardzīgus un paredzamus soļus mērķu sasniegšanai.
“Pekinas apņemšanās ir piesardzīgs solis, kas turpina senu politisko tradīciju, kurā prioritāte tiek dota stabilai, paredzamai lēmumu pieņemšanai,” viņš teica.
Li norādīja, ka Ķīnas dominējošā loma zaļo tehnoloģiju jomā un Vašingtonas atkāpšanās no Parīzes nolīgumā nosprausto mērķu sasniegšanas varētu mudināt Ķīnu uzņemties aktīvāku lomu.
2024. gadā katra otrā Ķīnā pārdotā jaunā automašīna bija elektroauto. No 2022. līdz 2024. gadam Ķīnā dubultojās vēja un saules enerģijas ražošanas jauda, bet, sākot ar 2025. gada jūliju, trīs no četriem visā pasaulē īstenotajiem vēja un saules enerģijas projektiem atradas Ķīnā.
Lai gan Ķīnas jaunie klimata plāni paredz palielināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu, tomēr Pekina turpinās iegūt un ražošanā izmantot arī ogles.
ASV loma mazinās – varas vakuumu ieņemt steidzas Ķīna
ASV prezidents Donalds Tramps 2025. gada janvārī paziņoja par ASV izstāšanos no Parīzes nolīguma, savukārt septembrī notikušajā ANO Ģenerālās asamblejas sanāksmē kritizēja ANO klimata mērķus. Pastāv arī bažas, ka ASV izstāsies no ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām.
Trampa izaicinošā ārpolitika mazina sabiedroto uzticēšanos Vašingtonas spējai un vēlmei risināt globālas problēmas.
ASV ietekmes mazināšanos klimata jomā savā labā steidzas izmantot Ķīna – Ķīna jau šobrīd ieņem vadošo lomu tīrās enerģijas tehnoloģiju ražošanā un tirdzniecībā, reģistrējot trīs reizes vairāk patentu šajā jomā nekā visa pārējā pasaule kopā.
Ķīna ir vadošais tīrās enerģijas tehnoloģiju eksportētājs pasaulē, tomēr tā arī īsteno dažādu videi draudzīgu projektu būvniecību ārzemēs. Piemēram, kopš 2022. gada Ķīna ir investējusi aptuveni 227 miljardus ASV dolāru 54 valstu tīrās enerģijas projektu īstenošanai.
Ķīna, lai ieņemtu līdera pozīciju globālajos centienos mazināt klimata pārmaiņas, cenšas noteikt arī starptautiskos standartus cīņai pret globālo sasilšanu.
Pekina ir palielinājusi savu iesaisti dažādās starptautiskajās organizācijās, veicinot Ķīnas standartu ieviešanu ar “Jostas un ceļu” iniciatīvu. Ķīnas zaļās ekonomikas noteikumu un normu ieviešana un nostiprināšana starptautiskajās platformās, visticamāk, nostiprinās Pekinas vadošo pozīciju.
