Dažādus dezinformācijas naratīvus no Krievijas patiešām dzirdam jau daudzus gadus, un pēdējo 30 gadu laikā Latvijā izmantotie vēstījumi nav mainījušies. Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā aktuālāki kļuvuši Kremļa naratīvi par to, ka NATO it kā nepalīdzēs un ka nevajag palīdzēt Ukrainai.
Tie Latvijas iedzīvotāji, kuriem šie vēstījumi ir aktuāli, tos joprojām var atrast un klausīties, neskatoties uz to, ka Krievijas propagandas televīzija vairs nav pieejama. Sabiedrību ievainojamāku pret Krievijas propagandu padara nestabilitāte, intervijā sacīja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra eksperte Elīna Lange-Ionatamišvili:
“No vienas puses, jebkura nestabilitāte un krīzes situācija padara mūs ievainojamākus, jo cilvēki meklē skaidras un ātras atbildes. Un ļoti bieži tās var būt nepareizas – speciāli nepareizas atbildes. Bet, no otras puses – mēs esam daudz darījuši, lai cilvēkos veicinātu apziņu par to, ka tiekam apdraudēti.”
Pētniece novērojusi sekojošo – Krievijas naratīvi par to, ka latvieši ir nacisti un rusofobi, tiek izmantoti arī Ziemeļvalstīs. Un arī Ziemeļvalstīs izpratne par to, ko Krievija dara, tagad esot stipri uzlabojusies.
Par iemeslu lielākai Krievijas dezinformācijas aktivitātei Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā kļuvusi NATO paplašināšanās.
“Pēc novērojumiem es varu teikt, ka mūsu reģions noteikti ir prioritāte Krievijai. Arī ņemot vērā to, ka arī Zviedrija un Somija ir iestājušās NATO. Līdz ar to Krievija savā izkropļotajā izpratnē Baltijas jūras reģionu redz kā lielāku apdraudējumu nekā pirms tam,” vērtēja Lange-Ionatamišvili.
Būtisks resurss Kremļa vēstījumu izplatīšanā ir sociālie mediji, kur informācijas operācijas joprojām ir lētas un vienkārši paveicamas, tikmēr platformām joprojām ir grūtības izķert botu [red. – automatizēta programmatūra tiešsaistes tērzēšanas procesiem] aktivitātes un neliela mēroga dezinformācijas kampaņas.
Taču runājot par reģioniem, kur Krievijas dezinformācija tiek izplatīta, tas nav tikai Baltijas reģions, tā pat nav tikai Eiropa vai ASV. Tas notiek arī tā dēvētajās Globālo Dienvidu valstīs.
“Pamatā Kremlim ideāli būtu, ja šīs valstis novērstos no Rietumiem, no pašreizējās starptautiskās sistēmas un pieslietos viedoklim, ka lietas var risināt ar varu,” skaidroja pētnieks Džonatans Morlijs-Deiviss.
“Taču vietās, kur Kremlis nevar pilnībā aizpildīt Rietumu neesošo klātbūtni, tam pietiek ar to, ka tas padara cilvēkus neitrālus pret Kremļa starptautisko normu pārkāpumiem.
Ar to Kremlim pietiek, jo tas dod iespēju izvairīties no pilnīgas diplomātiskās un ekonomiskās izolācijas,” piebilda pētnieks.
Pēdējo nedēļu laikā pienesumu Kremļa propagandas vēstījumos diemžēl dod arī paši Rietumi, precīzāk, ASV amatpersonas un prezidents Donalds Tramps. Izteikumi par Zelenski kā diktatoru, Eiropas vainu karā un demokrātijas mazināšanos Eiropā lieliski tiek izmantoti Krievijas propagandas vēstījumos.
“Manuprāt, viņi [Krievija] bieži vien tagad laimīgi ekspluatē veselu virkni stāstu, kas nāk no Rietumiem, lai uzlietu ūdeni uz savām dzirnavām. Protams, ASV, tas, kas reizēm izskan, un bieži vien izskan dažādas lietas, Krievija izceļ to, kas patīk vislabāk, un to izmanto,” sacīja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra “StratCom” vadītājs Jānis Sārts.
Uz jautājumu, vai jau tagad varam novērot, ka Kremlim ir kāda konkrēta publiskās komunikācijas stratēģija miera sarunās ar ASV, Sārts atbildēja, ka secinājumu izdarīšanai vēl trūkst datu, taču skaidrs esot tas, ka jau iepriekš ticis būvēts naratīvs, ka Krievijai vajadzīgs miers.
Sārts arī pauda, ka pat tad, ja Ukrainā tiek panākts pamiers vai miers, nav nekāda iemesla domāt, ka Krievijas dezinformācija neturpinās plūst,
jo Krievija joprojām sevi redzēs kā Rietumu ienaidnieku un būs ambīcijas gan Ukrainā, gan arī citur Eiropā. Tādēļ Krievijai nebūs nedz intereses, nedz iespēju “nolēkt no kara vektora”, kuru Kremlis ir uzņēmis.
