Augsta ranga NATO amatpersona informēja, ka kopš 2022. gada februāra Ukrainā krituši apmēram 250 000 Krievijas karavīru, bet pārējie ievainoti vai pazuduši bez vēsts. Katru dienu mirst apmēram 1000 militārpersonu, bet Maskavai pagaidām ir pietiekami resursu, lai to kompensētu.
Krievijas armija lēnām virzās uz priekšu, bet tikai februārī šī iemesla dēļ zaudēti 35 000 karavīri.
Arī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņo, ka Krievijas dzīvā spēka zaudējumi pārsnieguši 919 000 un diennakts laikā iznīcināti 1390 okupanti.
Tomēr nedaudz atšķiras aprēķini par zaudēto tehniku. Ukrainas amatpersonas informē, ka ienaidnieks zaudējis vairāk nekā 10 000 tanku, bet avoti ASV nosauc skaitli 4000.
Abu pušu militārie eksperti ir vienisprātis, ka situācija frontē saglabāsies smaga, ienaidnieks turpinās virzīties uz priekšu, taču maz ticama iespēja, ka tam tuvāko mēnešu laikā izdosies pārraut aizsardzības līnijas.
KONTEKSTS:
Bruņotais konflikts starp Krieviju un Ukrainu sākās jau 2014. gadā ar Krimas aneksiju. Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīgā un spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām, tādēļ jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
