“Ko prezidents cenšas panākt, ko mēs visi vēlamies panākt, ir ilgtspējīgs un noturīgs miers suverēnā valstī Ukrainā un lai Krievija nekad, nekad vairs nemēģinātu uzbrukt Ukrainai nākotnē. Un šīs sarunas tagad turpināsies. Protams, būs arī diskusijas par dažiem jautājumiem, kas ir saistīti ar Eiropas Savienību un NATO, kas tiks apspriesti atsevišķi. Mums ir jāizbeidz šis karš. Un tieši to prezidents Tramps cenšas darīt. Tas ir svarīgi, jo mums ir jāpārtrauc nogalināšana,” teica Rute.
NATO ģenerālsekretārs arī atgādināja, ka Krievija nemaz nav labā situācijā. Proti, šogad agresoram ļoti asiņainās un sīvās cīņās izdevies ieņemt tikai 1% Ukrainas teritorijas jeb dažus metrus dienā.
“Mēs visi tagad zinām šīs slavenās pilsētas nosaukumu – Pokrovska. Viņi sāka to ieņemt pirms 18 mēnešiem, bet tas joprojām nav pilnībā izdevies. Un patiešām, viņi zaudē 20 000 vīru mēnesī, un tas nozīmē tēvus, tas nozīmē dēlus. Padomājiet par to. 20 000 mēnesī. Tas ir tikpat daudz, cik padomju zaudējumi desmit gados Afganistānā,” salīdzināja Rute.
Viņš arī norādīja, ka Krievijas vadonis Vladimirs Putins tagad ir spiests palielināt nodokļus:
“Es zinu, ka politiķis to dara tikai tad, ja nav absolūti nekādas citas alternatīvas. Tātad, ja viņš to dara, kas ir ļoti nepopulārs lēmums, tas nozīmē, ka situācija galīgi nav laba. Bet galu galā mēs nevaram gaidīt, kamēr viņš pametīs amatu. Mums ir jāatrisina šī problēma.”
KONTEKSTS:
Sarunas par iespējamo miera panākšanu Ukrainā aktivizējās pēc ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanas amatā šī gada janvārī. Viņš vairākkārt runājis un pat tikās ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, augustā paziņojis par 50 dienu laiku, lai izbeigtu karu Ukrainā, draudot ar rīcību, taču Krievija turpināja gan virzību frontē, gan uzbrūkot civilajai infrastruktūrai un nogalinot Ukrainas civiliedzīvotājus.
Ukraina turpina lūgt sabiedrotajiem palīdzību un tālās darbības ieročus, kas ļautu vērsties pret militārajiem mērķiem Krievijā. Lai gan liels progress šajā jautājumā nav panākts, daži Ukrainas sabiedrotie palīdzību pastiprina, piemēram, Vācija apsolīja piegādāt Kijivai tālās darbības raķešu sistēmas.
ASV prezidents Donalds Tramps saskaņā ar mediju ziņoto parakstījis un apstiprinājis 28 punktu miera plānu, kas, pēc visa spriežot, balstīts pamatā uz Krievijas prasībām. Tas paredz Ukrainai drošības garantijas, bet liegtu dalību NATO, kamēr Krievijai ļautu atgriezties pasaules ekonomikā, piemēram, atkal pievienojoties G8 valstu saimei. Plāns nosaka, ka Maskavai vajadzētu nostiprināt apņemšanos neuzbrukt kaimiņvalstī. Plāns arī paredzētu “de facto” okupētās Ukrainas teritorijas atzīt par Krievijas teritoriju, bet Ukrainai 100 dienu laikā būtu jārīko vēlēšanas.
