Laikā no 2020. līdz 2024. gadam Eiropas NATO dalībvalstu ieroču imports pieauga par 105 procentiem, salīdzinot ar iepriekšējiem pieciem gadiem. 64% nodrošināja ASV.
Stokholmas Starptautiskā miera pētījumu institūta pārstāvis Metjū Džordžs skaidro, ka dati atspoguļo pārbruņošanos, kas notiek starp Eiropas valstīm, reaģējot uz Krievijas radītajiem draudiem.
Par lielāko ieroču importētāju laika posmā no 2020. līdz 2024. gadam kļuva karadarbībā iesaistītā Ukraina, tās importam pieaugot teju 100 reižu.
ASV nostiprināja savas pozīcijas kā pasaules lielākā ieroču eksportētāja, veidojot 43 procentus no kopēja pasaules ieroču eksporta. ASV piegādā ieročus 107 pasaules valstīm; lielākā amerikāņu ieroču pircēja ir Saūda Arābija.
ASV tālu apsteidz otrajā vietā esošo Franciju. Lai vairākas Eiropas valstis mazinātu atkarību no ASV ieročiem, būtu nepieciešami milzīgi finansiāli un politiski ieguldījumi.
Krievijas ieroču eksports tikmēr krities par 64%.
“Karš pret Ukrainu paātrinājis Krievijas ieroču eksporta kritumu, jo ieroči ir vajadzīgi kaujas laukā, sankcijas apgrūtina Krievijas iespējas ražot un pārdot ieročus, kā arī ASV un tās sabiedrotie izdara spiedienu uz valstīm nepirkt Krievijas ieročus,” norāda SIPRI pētnieks Pīters Vezemans.
Divas trešdaļas Krievijas ieroču eksportētas uz trim valstīm: Indiju (38%), Ķīnu (17%) un Kazahstānu (11%).
“Divas galvenās Krievijas ieroču tirdzniecības partnerības sāka vājināties jau pirms 2022. gada, jo Indija vairāk pievērsusies citiem piegādātājiem, savukārt Ķīna vairāk paļaujas uz savu plaukstošo ieroču industriju,” norāda Vezemans.
