Saskaņā ar janvārī panākto vienošanos pēc pamiera pirmās fāzes beigām Gazā saglabāsies ugunspārtraukšanas režīms, kamēr karojošās puses turpinās sarunas par pamiera otro fāzi.
Izraēla vēlas, lai pamiera pirmo fāzi pagarinātu vēl uz 42 dienām. “Hamās” tam nepiekrīt un pieprasa, lai pēc iespējas drīzāk sāktos pamiera otrā fāze, kuras laikā paredzēts atbrīvot visus izraēliešu ķīlniekus un pilnībā izvest Izraēlas karaspēku no Gazas.
Pamiera pirmajā fāzē “Hamās” atbrīvoja 33 ķīlniekus, bet Izraēla no cietumiem izlaida 2000 palestīniešu ieslodzītos.
KONTEKSTS:
2023. gada 7. oktobrī “Hamās” sarīkoja slaktiņu Izraēlā, noslepkavojot ap 1200 cilvēku, no kuriem absolūtais vairākums bija civilpersonas. Vēl aptuveni 250 cilvēkus, tajā skaitā sievietes, bērnus un sirmgalvjus, teroristi sagrāba par ķīlniekiem un aizveda uz Gazas joslu.
Izraēla atbildēja ar militāro operāciju Gazas joslā, kā arī pastiprināja klātbūtni Jordānas Rietumkrastā, solot iznīcināt teroristu grupējumu “Hamās”. Līdz šim Gazas joslā nogalināti vairāk nekā 48 tūkstoši cilvēku, tostarp civiliedzīvotāji, liecina “Hamās” pārvaldītās Veselības ministrijas dati.
Starptautiskā sabiedrība, tostarp arī vairāki Izraēlas sabiedrotie, vairākkārt norādījuši uz nesamērīgu Telavivas atbildi teroristu uzbrukumam, taču Netanjahu vadītā valdība solīja turpināt cīņu par “Hamās” likvidēšanu Gazas joslā.
2024. gada novembrī Starptautiskā krimināltiesa (SKT) izdeva aresta orderus Izraēlas premjera Netanjahu un citu Gazas karā iesaistīto amatpersonu aizturēšanai, apsūdzot viņus kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci.
2025. gada 19. janvārī stājās spēkā pamiers starp Izraēlu un “Hamās”.
