Šveiciete Eva Grecmahere (76) pavadīja gūstā aptuveni 21 mēnesi, austriete Klaudija Abta (69) – pusotru gadu. Viņas tika nolaupītas katra atsevišķi Nigēras ziemeļu pilsētā Agadesā pagājušā gada janvārī un aprīlī, ziņo “BBC Africa”.
Abas seniores bija cienītas un ilggadējas aktīvistes. Grecmahere Agadesā dzīvoja kopš 1997. gada un vadīja kultūras biedrību “Amanay”, palīdzot vietējiem jauniešiem un sievietēm apgūt amatus, piemēram, šūšanu. Abta bija precējusies ar vietējo vīrieti un Agadesā nodibinājusi organizāciju “Tellit”, kas sniedza atbalstu vietējiem amatniekiem.
Netiek sniegta sīkāka informācija par to, kas viņas turēja gūstā vai kādas bija prasības.
“The Africa Report” vēsta, ka sievietes sākotnēji nolaupīja vietējie kriminālie grupējumi, kas viņas vēlāk nodeva “Islāma valsts” Sāhēlas reģiona atzaram. Viņas turētas gūstā Mali un Nigēras pierobežā.
Sarunas bijušas garas, un sākotnējais atbrīvošanas mēģinājums septembrī cieta neveiksmi starpnieku domstarpību dēļ. Galveno lomu veiksmīgajā iznākumā spēlējis Lībijas austrumu militārā komandiera Halīfas Haftara dēls Sadams. Nav oficiāli zināms, vai par sievietēm maksāts izpirkums.
Lībijas televīzijas kanāls “al-Masar TV” parādīja, kā abas sievietes, manāmi novārgušas, iekāpj transportlīdzeklī, līdzīgā neatliekamās palīdzības automašinai, un vēlāk viņām palīdzību sniedz mediķis. Runājot franču valodā, sievietes pateicās Lībijas austrumu militārajam komandierim Halifam Haftaram un viņa dēlam Sadamam Haftaram par atbrīvošanu.
Grecmahere bija humānās palīdzības darbiniece, kura daudzus gadus bija dzīvojusi Nigērā, Abta vairākus gadus dzīvoja un strādāja par kopienas darbinieci Agadesā.
Privātais izdevums “Air Info Agadez” ziņoja, ka ceturtdien no Bengāzī noorganizēts speciāls avioreiss, kas vispirms nolaidās Vīnē, kur izkāpa Grecmahere, un pēc tam turpināja ceļu uz Šveici kopā ar Abtu.
Lībija pēc NATO atbalstītās sacelšanās 2011. gadā un diktatora Muamara Kadafi gāšanas cenšas atgūties pēc pilsoņu kara. Valsts joprojām ir sašķelta starp divām administrācijām. Rietumdaļā un galvaspilsētā Tripolē bāzējas rietumvalstu, ANO, īpaši Turcijas un Kataras atbalstītā Nacionālās vienotības valdība, ko vada premjerministrs Abduls Hamids Dbeibehs.
Austrumus ar Bengāzī un Tobruku kontrolē Nacionālās stabilitātes valdība. Formāli to vada Osama Hamads un atbalsta Tobrukā bāzētais parlaments, taču reālo militāro un politisko varu kontrolē “Lībijas Nacionālās armijas” komandieris Haftars un viņa dēli. Šo nometni visaktīvāk atbalsta Krievija, arī Apvienotie Arābu Emirāti un Ēģipte.
Nigēra gadiem ilgi cieš no nolaupīšanām un nāvējošiem uzbrukumiem, ko veic dažādi grupējumi, kas saistīti ar “Al-Qaeda” un “Islāma valsti”. Kopš 2023. gada apvērsuma varu pārņēmusi militārā valdība ģenerāļa Abdurahmana Tčiani vadībā.
