Portlenda Latviešu biedrības lielo dienu sagaida ar smidzinošu lietu. Bet pie tā jau šajos Amerikas krastos ir pierasts. Dabas tuvums, meži, kalni un okeāna mala, iespējams bija viens no iemesliem, kas lika emigrācijas latviešiem pēc Otrā pasaules kara doties pāri visai Amerikai un meklēt patvērumu tieši šeit.
Oregonas latviešu biedrība tika dibināta pēc Otrā pasaules kara, 1949. gadā, un viens no centra lielākajiem pamatlicējiem bija sabiedriskais darbinieks, rakstnieks un ārsts Andris Ritmanis, komponistes Lolitas Ritmanes tēvs. Latvieši savu centru Oregonā uzcēla, un to labi atceras Ilze Zikmane-Griera, kurai tobrīd bija pieci gadi.
“Tie bija latvieši, kuri sanāca kopā un visu to izdarīja. Strādāja pa nedēļas nogalēm. Kāpa jumtos jauni un veci. Dažbrīd domājām, ka dažiem tas nebūtu pa spēkam, bet izdarīja.
Un tagad te ir ļoti omulīgi, un esam priecīgi, ka varam sanākt kopā,” sacīja Zikmane-Griera. “Viņš [Ritmanis] bija ļoti harismātisks cilvēks, kurš varēja iedvesmot citus latviešus, un ar viņa palīdzību mēs te šodien stāvam. Viņš ar savu ģimeni varēja iedvesmot pārējos latviešus un uzcēla šo namu.”
Foto: Ina StrazdiņaFoto: Ina StrazdiņaFoto: Ina StrazdiņaFoto: Ina StrazdiņaFoto: Ina StrazdiņaFoto: Ina StrazdiņaFoto: Ina StrazdiņaFoto: Ina StrazdiņaFoto: Ina StrazdiņaFoto: Ina StrazdiņaFoto: Ina StrazdiņaFoto: Ina StrazdiņaFoto: Ina StrazdiņaFoto: Ina StrazdiņaFoto: Ina StrazdiņaFoto: Ina StrazdiņaFoto: Ina StrazdiņaFoto: Ina Strazdiņa
Uz Oregonu un Portlendu ceļu rada daudzi latviešu radošie prāti – rakstnieki, dzejnieki, mūziķi. Te darbojies arī Anšlavs Eglītis, kurš oregoniešu dzīvi ir aprakstījis grāmatā “Cilvēks no Mēness”. “Viņš ir rakstījis – tālāk par Oregonu vairs nav, kur aizbraukt. Tālāk ir tikai okeāns. Latvieši mēs esam visur,” sacīja Oregonas latviešu biedrības vadītāja Ieva Dekstere.
Oregonieši arī nemitējās iestāties par Latviju. Ne tikai turpināja saglabāt latviešu valodu un svinēt svētkus, bet arī uzrunāt Amerikas politiķus un to dara joprojām.
“Mūsu darbs ir paveicies, jo Latvija ir brīva. Tas bija mūsu uzdevums, mūsu paaudzes uzdevums, kuri tika izvesti vecākiem pie rokas 5, 6 gadu vecumā; mums ir jācīnās par Latvijas brīvību un neatkarību šeit, cik vien mēs spējam. Un es pati esmu gājusi pie senatora, lai balsotu par to, ka Latvija tiek NATO,” pauda Lelde Patvaldniece-Gilmane.
Valsts svētkos un biedrības dzimšanas dienā goda vietā ir Latvijas karogs, Latvijas un Amerikas himnas. Uzrunas, sveicieni, paldies tiem, kuri stiprina latvietību svešumā, dziesmas un dejas un, protams, kliņģeris. Bet noslēgumā, visiem sadodoties rokās, kopīgs stiprinājums likteņdziesmā.
Un viss turpinās – jau pēc nepilniem diviem gadiem, šeit, Rietumkrastā, būs dziesmu un deju svētki, kam, protams, gatavosies arī Oregonas latvieši.
