Kāda augsta ranga amatpersona norādīja, ka Eiropa gaida, lai ASV paustu stingrāku nostāju pret Krieviju.
Ukraina cer uz ilgtspējīgu mieru
Francijas prezidents Emanuels Makrons Elizejas pilī uzņem ASV valsts sekretāru Marko Rubio. Sarunās piedalās arī īpašais ASV sūtnis Stīvs Vitkofs, kurš pagājušajā nedēļā kārtējo reizi klātienē tikās ar Krievijas vadoni Vladimiru Putinu.
Elizejas pilī rīts sākās ar sarunu starp īpašo ASV sūtni Vitkofu un Francijas prezidenta diplomātisko padomnieku Emanuelu Bonu. Tajā piedalījās arī Lielbritānijas nacionālās drošības padomnieks Džonatans Pauels.
Sarunas sākumā Vitkofs salīdzināja Elizejas pils zelta interjeru ar ASV prezidenta Donalda Trampa Floridas rezidenci “Maralago”.
Tāpat no rīta Francijas, Lielbritānijas un Vācijas diplomāti tikās ar Ukrainas delegāciju, kuras sastāvā ir ārlietu ministrs Andrijs Sibiha, aizsardzības ministrs Rustams Umerovs, kā arī prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks.
Jermaks paziņojis, ka sarunās ar Eiropas partneriem apspriesti turpmākie soļi, lai panāktu godīgu un ilgtspējīgu mieru Ukrainā.
Savukārt Makrons no rīta runāja ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, kurš publiski ir aicinājis Parīzes sarunu dalībniekus izdarīt lielāku spiedienu uz Krievijas slepkavām.
Sarunās jāpārvar virkne domstarpību
Vēlāk Makrons tikās ar Vitkofu un ASV valsts sekretāru Marko Rubio. Kā zināms, Vitkofs tikko atgriezās no Sanktpēterburgas, kur viņam bija kārtējā vairāku stundu saruna ar Krievijas autoritāro līderu Vladimiru Putinu.
Pēc šīs sarunas Vitkofs paziņoja, ka vienošanās par kara izbeigšanu Ukrainā sāk ieņemt skaidrākas aprises. Tas ir pretrunā ar vairuma NATO valstu vērtējumu, ka šobrīd nav nekādu pazīmju, ka Kremlis gatavotos izbeigt savu karu pret Ukrainu.
Atšķiras arī Vašingtonas un Parīzes viedoklis par iespējamo atturēšanas spēku izvietošanu Ukrainā pēc kara beigām. Eiropa vēlētos, lai ASV nodrošinātu atbalstu šo spēku izvietošanai, bet Vašingtona tam pašlaik neesot gatava.
Domstarpības par atturēšanas spēku formātu pastāv arī starp Franciju un Lielbritāniju. Laikraksts “Le Monde” vēsta, ka Parīze būtu gatava izvietot Ukrainā sauszemes spēkus, bet Londona drīzāk runā par jūras un gaisa spēku atbalstu, ka arī par lidojumu aizlieguma zonas izveidi uz austrumiem no Kijivas.
