Gazas joslas varasiestādes, ko kontrolē teroristu grupējums “Hamās”, pavēstījušas, ka Izraēlas triecienos nogalināto skaits mērāms divos desmitos. Aģentūra AFP, atsaucoties uz vietējās civilās aizsardzības iestādes pausto, ziņo par 27 nogalinātajiem; “Reuters”, atsaucoties uz mediķu vēstīto, runā par vismaz 25 nogalinātajiem.
Izraēla vēršas pret draudiem
Trešdien dzīvību zaudējušo skaits ir viens no lielākajiem kopš pamiera stāšanās spēkā pirms nedaudz vairāk kā mēneša. Izraēla norādīja, ka trešdien veiktie triecieni ir atbilde uz teroristu uzbrukumiem izraēliešu karavīriem Hānjūnisas apkaimē.
Arī ceturtdien, pēc Gazas joslas veselības iestāžu vēstītā, dzīvību jau zaudējuši vairāki cilvēki.
Izraēla turpina veikt triecienus pret mērķiem, kas rada draudus Izraēlas vai tās spēku drošībai. “Hamās” kontrolētās Gazas joslas valdības informācijas birojs apgalvo, ka Izraēlas spēki esot pavirzījušies Gazas pilsētas austrumos par 300 metriem.
Izraēlas armija apliecina, ka veikusi triecienus gan trešdien, gan ceturtdien, bet attiecībā uz ceturtdien veiktajiem triecieniem armijai nav informācijas par upuriem. Kā norāda Izraēlas bruņotie spēki, uz tā sauktās “dzeltenās līnijas”, kas nodala Izraēlas spēku un “Hamās” kontroli, tika atrasta Izraēlas virzienā vērsta raķešu palaišanas iekārta. No publicētajām fotogrāfijām secināms, ka šo iekārtu Izraēlas spēki ir iznīcinājuši.
Sabiedrība nevēlas atsākt karu
Intervijā raidsabiedrībai “Deutsche Welle” Geršons Baskins, kurš ir viens no sarunu vedējiem, kas palīdzējis veicināt šobrīd spēkā esošo Izraēlas un “Hamās” pamiera vienošanos, pauda viedokli, ka pamieru varētu stabilizēt turpmākie pasākumi, kurus nedēļas sākumā atbalstīja ANO Drošības padomes balsojumā.
Turklāt uz abām karojošajām pusēm pastāv ievērojams spiediens. Baskins gan atturas vērtēt, kura no pusēm ir vairāk pārkāpusi pamieru.
“Šobrīd mana izpratne ir tāda, ka ASV neļauj Izraēlai atsākt karu, lai arī Izraēlas valdībā izskan aicinājumi premjerministram Netanjahu atsākt karadarbību. ASV to vienkārši nepieļaus.
Domāju, ka arī “Hamās” nevēlas atsākt karu. To nevēlas arī lielākā daļa Izraēlas sabiedrības. Tā ka abās sabiedrībās pastāv spiediens. Noteikti, ka Gazas iedzīvotāji nevēlas kara atsākšanos, un “Hamās” ar to jārēķinās.
Taču arī Kataras, Ēģiptes un Turcijas vidutāji ir tieši iesaistīti situācijas stabilizēšanā Gazā, kā arī lai atturētu “Hamās” fanātiķus, kuri vēlas atsākt kaujas.”
Situāciju Gazas joslā un pamieru ceturtdien pārrunā arī Eiropas Savienības valstu ārlietu ministru sanāksmē. Bažas par pamiera trauslumu žurnālistiem paudis Īrijas ārlietu ministrs, aicinot visas puses to ievērot. Francijas ārlietu ministrs Žans Noels-Barro paziņojis, ka ES apsver apmācīt 3000 palestīniešu policistu, taču nav skaidrs, kurā reģionā tos apmācīs.
KONTEKSTS:
2023. gada 7. oktobrī “Hamās” sarīkoja slaktiņu Izraēlā, noslepkavojot ap 1200 cilvēku, no kuriem absolūtais vairākums bija civilpersonas. Vēl aptuveni 250 cilvēkus, tajā skaitā sievietes, bērnus un sirmgalvjus, teroristi sagrāba par ķīlniekiem un aizveda uz Gazas joslu.
Izraēla atbildēja ar militāro operāciju Gazas joslā, kā arī pastiprināja klātbūtni Jordānas Rietumkrastā, solot iznīcināt teroristu grupējumu “Hamās”. Starptautiskā sabiedrība, tostarp arī vairāki Izraēlas sabiedrotie, vairākkārt norādījuši uz nesamērīgu Telavivas atbildi teroristu uzbrukumam.
2024. gada novembrī Starptautiskā krimināltiesa (SKT) izdeva aresta orderus Izraēlas premjera Netanjahu un citu Gazas karā iesaistīto amatpersonu aizturēšanai, apsūdzot viņus kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci.
Pieaugot Rietumvalstu spiedienam uz Izraēlu, arvien skaļāk izskan aicinājumi atzīt Palestīnas valsti. Līdz šim to paveikušas vairāk nekā 150 ANO dalībvalstis, tostarp 11 no 27 Eiropas Savienības valstīm, piemēram, Spānija, Rumānija, Zviedrija, Īrija un Bulgārija. Rudenī Palestīnas valsti atzina Lielbritānija, Kanāda un Austrālija, kā arī Portugāle un Francija. Šādu valstu soli kritizējusi Izraēla un tās sabiedrotās ASV.
Oktobra sākumā ASV prezidents Donalds Tramps piedāvāja Izraēlai un “Hamās” savu 20 punktu pamiera plānu, uzsverot, ka abām pusēm tas jāpieņem. Pēc vairākas dienas ilgām netiešām sarunām Ēģiptē “Hamās” un Izraēla plānam piekrita. Drīz pēc tam Izraēla sāka daļēji atvilkt savus spēkus no Gazas joslas.
