“No komandieriem tiek sagaidīts, lai viņi ievērotu visaugstākos uzvedības standartus, jo īpaši attiecībā uz bezpartejiskumu, pildot savus pienākumus,” teikts ASV Kosmosa spēku paziņojumā.
ASV tīmekļa vietne “Military.com” ziņoja, ka Maiersa 31. martā nosūtīja bāzes personālam vēstuli, šķiet, ar mērķi pēc Vensa vizītes radīt vienotību starp kanādiešiem, dāņiem un grenlandiešiem, kas strādā bāzē.
28. martā Venss, apmeklējot ASV armijas bāzi Grenlandē, pārmeta Dānijai, ka tā nav darījusi pietiekami Grenlandes labā.
“Mūsu vēstījums Dānijai ir ļoti vienkāršs: jūs neesat izdarījuši pietiekami labu darbu Grenlandes iedzīvotājiem. Jūs nepietiekami ieguldījāt Grenlandes iedzīvotāju labā un nepietiekami ieguldījāt šīs neticamās, skaistās zemes drošības arhitektūrā,” apgalvoja Venss.
“Military.com” vēsta, ka Maiersa savā vēstulē rakstīja: “Es neapgalvoju, ka izprotu pašreizējo politiku, bet es zinu, ka ASV administrācijas bažas, par kurām piektdien runāja viceprezidents Venss, neatspoguļo Pitufikas kosmosa bāzi.”
Pentagona preses pārstāvis platformā “X” paziņoja, ka “Aizsardzības ministrijā netiks pieļautas darbības, kas grauj vadības ķēdi vai apgāž prezidenta Trampa darba programmu”.
Actions to undermine the chain of command or to subvert President Trump’s agenda will not be tolerated at the Department of Defense.
⬇️⬇️ https://t.co/ITFeGw0kUf pic.twitter.com/MO68aje1X2 — Sean Parnell (@SeanParnellATSD) April 11, 2025
Tramps pēc atgriešanās Baltajā namā vairākkārt izteicis pretenzijas uz Grenlandi, ar to izraisot spriedzi attiecībās ar Dāniju.
Pitufikas ASV Kosmosa spēku bāzes komandiera amatā Maiersu nomainījis pulkvedis Šons Lī.
KONTEKSTS:
Grenlande pēc platības ir lielākā sala pasaulē, bet tajā dzīvo tikai apmēram 56 000 iedzīvotāju. Grenlandes sala pieder Dānijai, bet salas iedzīvotājiem ir plašas autonomijas tiesības.
Grenlandes galvaspilsēta Nūka ģeogrāfiski ir tuvāk Ņujorkai nekā Kopenhāgenai, un ASV valdība jau vairākkārt izrādījusi interesi par Grenlandes iegādāšanos. Grenlandē ir izvietota ASV militārā bāze.
ASV drīz pēc Otrā pasaules kara piedāvāja nopirkt Grenlandi par 100 miljoniem dolāru, bet Dānija noraidīja šo piedāvājumu.
ASV prezidents Donalds Tramps jau sava pirmā prezidentūras termiņa laikā atdzīvināja ideju par Grenlandes pirkšanu, bet tagad pēc atgriešanās Baltā nama saimnieka amatā viņš ar jaunu sparu ķēries pie šīs idejas popularizēšanas.
Starptautiskās politikas eksperti spriež, ka ASV interesē Grenlandes stratēģiski svarīgais izvietojums un pieeja Arktikai, kā arī derīgo izrakteņu krājumi.
