Aizturēto vidū ir pieci Polijas pilsoņi vecumā no 25 līdz 52 gadiem, kā arī 37 gadus veca Krievijas valstspiederīgā.
Kā norādīja Polijas Iekšējās drošības aģentūra (ABW), četriem aizdomās turētajiem piemērots apcietinājums saistībā ar apsūdzībām spiegošanā.
Saskaņā ar ABW sniegto informāciju, personu grupa tiek turēta aizdomās par munīcijas un bruņojuma sistēmu ražošanai nepieciešamo komponentu nelikumīgu piegādi Krievijai.
Aizturētajiem tiek inkriminēta arī tirdzniecības ierobežojumu pārkāpšana, veicot tādu tehnoloģiju un preču piegādes, kas ir būtiskas starptautiskajai drošībai un Polijas aizsardzībai.
Semoņaks atzīmējis, ka kopš 2024. gada sākuma Polijā saistībā ar apsūdzībām par spiegošanu un diversijām pie atbildības sauktas gandrīz 100 personas.
Polija, kas ir Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalsts, ir viena no aktīvākajām Ukrainas atbalstītājām, kā arī nozīmīgs loģistikas un tranzīta centrs rietumvalstu militārās un humānās palīdzības nogādāšanai Ukrainā. Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī Varšava vairākkārt apsūdzējusi Maskavu diversiju organizēšanā Polijas teritorijā.
KONTEKSTS:
Krievija pēdējos gados pastiprinājusi naidīgo retoriku pret NATO, ko uzskata par savu ienaidnieci. 2021. gada nogalē Maskava izvirzīja ultimātu Rietumiem, pieprasot apturēt jebkādu NATO paplašināšanos uz austrumiem un NATO militārās infrastruktūras izvietošanu pie Krievijas robežām.
Neilgi pēc tam, 2022. gada februārī, Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Lai gan Kremlis plānoja pakļaut Ukrainu dažu dienu laikā, karš turpinās jau vairāk nekā četrus gadus un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus.
Rietumvalstis šajā karā nepārprotami ir nostājušās Ukrainas pusē un sniegušas lielu atbalstu ukraiņiem viņu cīņā pret agresoru.
Lai gan Krievijas armija ir zaudējusi savus labākos spēkus un pamatīgi iestrēgusi Ukrainā, izskanējuši arī brīdinājumi, ka Krievija varētu mēģināt atvērt “otro fronti” un uzbrukt kādai no NATO dalībvalstīm. Rietumu izlūkdienesti brīdina, ka šāds uzbrukums būtu iespējams tuvāko gadu laikā.
Krievijas mērķis būtu apšaubīt NATO 5. panta efektivitāti, sašķelt NATO un apturēt Rietumu palīdzību Ukrainai.
Lielākā daļa militāro analītiķu gan uzskata, ka Maskava nav gatava veikt plašu uzbrukumu NATO aliansei, kas militāri ir daudz spēcīgāka par Krieviju. Tā vietā Kremlis varētu veikt ierobežotas ietekmes operācijas: sabotāžas aktus, diversijas, kiberuzbrukumus, dezinformācijas kampaņas.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un citas augstākās amatpersonas vēsta, ka plaša mēroga Krievijas iebrukums NATO teritorijā pašlaik nav iespējams, jo Krievijai nav tādas spēku koncentrācijas.
